Pēc pēdējām ziņām par brūnā lāča parādīšanos Jēkabpilī un vēlāk arī Kokneses apkārtnē Latvijā atkal aktualizējusies diskusija par to, kā turpmāk apsaimniekot lāču populāciju un vai valstij būtu jādomā par kontrolētu lāču medību ieviešanu. Šis jautājums sabiedrībā izraisa arvien lielāku rezonansi, jo lāču novērojumi Latvijā kļūst biežāki, bet atsevišķi gadījumi arvien skaidrāk parāda – cilvēka un lielā plēsēja ceļi var krustoties ne tikai mežā, bet arī apdzīvotu vietu tuvumā.
TV3 raidījums 900 sekundes aptaujā skaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par iespējamu kontrolētu lāču medību ieviešanu Latvijā. Aptaujas dati rāda, ka šādu soli atbalstītu 45% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Pret kontrolētu lāču medību ieviešanu ir 33% aptaujāto, savukārt 22% nav pauduši konkrētu viedokli.
Šie rezultāti parāda, ka sabiedrībā nav vienotas nostājas, tomēr atbalsts kontrolētai lāču populācijas ierobežošanai ir salīdzinoši augsts. Gandrīz katrs otrais aptaujātais pieļauj, ka lāču medības noteiktos apstākļos Latvijā varētu būt pieņemams risinājums.
Lācis pilsētā – signāls, kas liek domāt plašāk
Diskusija par lāčiem Latvijā saasinājās pēc gadījuma Jēkabpilī, kur brūnais lācis tika manīts pilsētas teritorijā, tostarp privātmāju rajonā. Vietējie iedzīvotāji norādīja, ka šāds notikums radījis satraukumu un licis uzmanīgāk vērtēt drošību arī vietās, kur līdz šim lielo plēsēju klātbūtne šķita maz ticama. Lācis no pilsētas tika pavadīts prom, tomēr pats gadījums plaši izskanēja sabiedrībā.
Neilgi pēc Jēkabpils gadījuma par lāci tika ziņots arī Kokneses apkārtnē. Dienesti iedzīvotājus aicināja saglabāt mieru, netuvoties dzīvniekam, nemēģināt to fotografēt un ļaut speciālistiem izvērtēt situāciju.
Šādi gadījumi vēl nenozīmē, ka lācis automātiski kļūst bīstams vai ka katrs novērojums būtu jāuztver kā ārkārtas situācija. Tomēr tie skaidri parāda, ka Latvijā pamazām mainās realitāte – lācis vairs nav tikai pasaku tēls grāmatās. Arvien biežāk jautājums ir nevis par to, vai lāči Latvijā ir, bet gan par to, kā sabiedrībai, dienestiem, medniekiem un lauku iedzīvotājiem ar šo klātbūtni sadzīvot.
Kontrolētas medības nenozīmē nekontrolētu izšaušanu
Jautājums par lāču medībām Latvijā ir jutīgs. Vienā pusē ir sugas aizsardzība un fakts, ka brūnais lācis ilgstoši Latvijā bijis reti sastopams dzīvnieks. Otrā pusē ir sabiedrības drošība, lauku iedzīvotāju pieredze un nepieciešamība savlaicīgi reaģēt uz situācijām, kad dzīvnieks zaudē piesardzību vai sāk regulāri uzturēties cilvēku tuvumā.
Tieši tāpēc būtisks ir vārds kontrolētas. Runa nav par plašu vai haotisku lāču medīšanu, bet par pārdomātu populācijas apsaimniekošanu, kas balstīta datos, novērojumos, ekspertu vērtējumā un konkrētās situācijās. Kontrolētas medības var nozīmēt ļoti ierobežotu, stingri regulētu un uz konkrētiem gadījumiem vērstu rīcību, piemēram, ja dzīvnieks atkārtoti tuvojas apdzīvotām vietām, zaudē bailes no cilvēka vai rada reālu apdraudējumu.
Šāda pieeja daudzās valstīs tiek izmantota kā viens no lielo plēsēju apsaimniekošanas instrumentiem. Tā nenozīmē sugas apdraudēšanu, bet gan mēģinājumu saglabāt līdzsvaru starp aizsardzību un cilvēku drošību.
Sabiedrības viedoklis mainās līdz ar lāču klātbūtni
Tas, ka 45% aptaujāto atbalstītu kontrolētu lāču medību ieviešanu, liecina par būtisku sabiedrības noskaņojumu maiņu. Kamēr lācis tiek uztverts kā tāls, reti sastopams un simbolisks savvaļas dzīvnieks, sabiedrības attieksme bieži ir izteikti pret medību atļaušanu. Taču brīdī, kad lācis tiek novērots pilsētas ielās, privātmāju tuvumā vai vietās, kur ikdienā pārvietojas cilvēki, jautājums kļūst daudz praktiskāks.
Aptaujas rezultātos redzams arī tas, ka trešā daļa iedzīvotāju ir pret šādu soli. Šī sabiedrības daļa, visticamāk, uzsver nepieciešamību lāčus aizsargāt, nevis medīt, un baidās, ka medību ieviešana varētu kļūt par pārāk vienkāršu risinājumu sarežģītai problēmai. Savukārt 22% aptaujāto nav konkrēta viedokļa, kas nozīmē, ka ievērojama sabiedrības daļa vēl gaida skaidrāku informāciju – cik lāču Latvijā ir, cik bieži tie tuvojas cilvēkiem, kā tiek vērtēti riski un kādi risinājumi vispār ir iespējami.
Nepieciešama skaidra un godīga diskusija
Lāču jautājumā Latvijai būs jāmeklē līdzsvars. Nevar ignorēt sugas aizsardzības nozīmi, bet tikpat nepareizi būtu ignorēt cilvēku bažas un gadījumus, kad liels plēsējs nonāk apdzīvotā vidē. Jo biežāk šādi notikumi atkārtosies, jo skaļāka kļūs prasība pēc konkrētas un saprotamas valsts rīcības.
Šajā diskusijā svarīgi nenonākt galējībās. Lācis nav ne pasaku tēls, ne automātisks drauds. Tas ir liels, spēcīgs un ļoti gudrs savvaļas dzīvnieks, kura klātbūtne prasa zināšanas, piesardzību un skaidrus apsaimniekošanas principus.
Sabiedrības aptauja rāda, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji jau šobrīd būtu gatavi atbalstīt kontrolētu lāču medību ieviešanu. Tas nenozīmē, ka šāds lēmums būtu jāpieņem steigā, bet tas ir skaidrs signāls, ka lāču tēma Latvijā vairs nav tikai dabas aizsardzības speciālistu vai mednieku diskusija. Tā kļūst par plašāku sabiedrības drošības, lauku dzīves un savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas jautājumu.
Kad sistēmā ir bardaks un paliec bez ieročiem! “Šauj garām!” #339 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
