15. jūlijs medību kalendārā daudziem medniekiem ir īpašs datums – Latvijā sākas vilku medību sezona. Vienlaikus no 15. jūlija sākas arī zeltaino šakāļu medību sezona, bet vilks joprojām ir tas plēsējs, par kuru sabiedrībā tiek diskutēts visvairāk.
Vilks Latvijā nav sveša suga. Tas ir dzīvnieks, ar kuru mūsu dabā dzīvojam līdzās jau ļoti sen. Taču līdzāspastāvēšana nenozīmē bezdarbību. Tā nozīmē apsaimniekošanu, uzraudzību, monitoringu un arī kontrolētas medības.
Valsts meža dienests 2026./2027. gada medību sezonā noteicis kopējo pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 400 dzīvnieku apmērā, sadalot to divās vilku apsaimniekošanas vienībās. Pēc šī apjoma izpildes vēl 10 vilkus pēc ikreizējas saskaņošanas varēs atļaut nomedīt postījumu novēršanai un sabiedrības drošības vai interešu aizsardzībai. Tātad kopumā šajā sezonā, ievērojot noteikto kārtību, var tikt atļauts nomedīt līdz 410 vilkiem.
Kāpēc limits ir palielināts?
Iepriekšējā vilku medību sezonā pieļaujamais nomedīšanas apjoms bija 370 dzīvnieki, un tas tika izpildīts pilnā apmērā jau 2026. gada janvārī. Tas nozīmē, ka limits beidzās krietni pirms maksimāli iespējamā sezonas noslēguma – 31. marta.
Medniekiem šis ir svarīgs signāls. Vilki platībās ir, un tos iespējams nomedīt arī pirms stabilas sniega segas izveidošanās. Sniegs medības atvieglo, jo ļauj labāk nolasīt pēdas, pārvietošanās virzienus un dzīvnieku aktivitāti, taču iepriekšējā sezona parādīja, ka medību slodze var būt efektīva arī agrākā sezonas posmā.
Atļauts nomedīt 410 vilku. Kas notiek tad, ja par novērojumiem neziņo?
VMD norāda, ka kopā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava veikta vilku populācijas apsaimniekošanas un izplatības datu analīze, un tās rezultāti liecina – vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils, bet medības to nepasliktina. Pēc VMD vērtējuma Latvijā pašlaik mitinās ap 1400 vilku.
A un B zonas – ko tas nozīmē?
Tāpat kā iepriekšējā sezonā, arī šogad vilku nomedīšanas apjoms sadalīts divās apsaimniekošanas vienībās – A un B zonā.
A vienībā, kas aizņem lielāko daļu Latvijas teritorijas, vilku klātbūtne tiek vērtēta kā pastāvīga. Šajā zonā noteikts pieļaujamais vilku nomedīšanas pamatapjoms 330 dzīvnieku apmērā, un medību termiņš ir spēkā līdz šī apjoma izpildei, bet ne ilgāk kā līdz 31. martam.
B vienībā vilku klātbūtne vērtēta kā gadījuma rakstura. Šajā zonā noteikts atsevišķs nomedīšanas apjoms – 70 vilki, un medību termiņš ir spēkā līdz šī apjoma izpildei, bet ne ilgāk kā līdz 31. decembrim.
Šāds sadalījums ir mēģinājums pielāgot medību slodzi teritorijām, kur vilki uzturas pastāvīgi, un vietām, kur tie parādās retāk. Taču šeit ļoti svarīga ir informācija – gan mednieku, gan iedzīvotāju novērojumi.
Ziņojumi nav formalitāte – tie ietekmē lēmumus
Viens no svarīgākajiem aicinājumiem šīs sezonas sākumā ir ziņot. Ne tikai par tiešiem vilku novērojumiem, bet arī par klātbūtnes pazīmēm – pēdām, izkārnījumiem, dzirdētu gaudošanu, atkārtotu parādīšanos pie apdzīvotām vietām vai mājlopu novietnēm.
Tikpat būtiski ir ziņot par uzbrukumiem mājlopiem un mājdzīvniekiem. Nereti saimnieki to nedara, jo neredz tūlītēju ieguvumu vai netic, ka ziņojums kaut ko mainīs. Taču tieši šie dati veido pamatu turpmākiem lēmumiem par vilku apsaimniekošanu, limitiem un rīcību konkrētās konflikta situācijās.
VMD informē, ka līdz 2026. gada 13. jūlijam dienests pārbaudījis informāciju par 24 vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 67 mājdzīvnieki. Pagājušajā gadā tika pārbaudīta informācija par 82 vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 372 mājdzīvnieki.
Ja nav ziņojumu, nav arī pilnvērtīga priekšstata par situāciju. Savukārt, ja nav datu, lēmumi par apsaimniekošanu var būt nepilnīgi. Tāpēc ziņošana nav birokrātija – tā ir daļa no vilku populācijas pārvaldības.
Kāpēc Latviju nevar salīdzināt ar Jeloustonu?
Diskusijās par vilkiem bieži tiek piesaukti piemēri no citām valstīm vai lielām aizsargājamām teritorijām, piemēram, Jeloustonas Nacionālā parka ASV. Šādi piemēri var būt interesanti, taču tos nevar tiešā veidā pārcelt uz Latvijas apstākļiem.
Latvija ir Eiropas valsts ar sadrumstalotu ainavu, lauksaimniecības zemēm, mežiem, apdzīvotām vietām un cilvēka saimniecisko darbību samērā ciešā mijiedarbībā. Mums nav milzīgu neskartu teritoriju, kur cilvēka klātbūtne būtu minimāla un kur plēsēju apsaimniekošanas principi būtu pielīdzināmi lieliem Ziemeļamerikas nacionālajiem parkiem.
Tāpēc vilku apsaimniekošana Latvijā jāvērtē pēc mūsu pašu apstākļiem – sugas stāvokļa, postījumiem, izplatības, sabiedrības drošības un lauku iedzīvotāju iespējām sadzīvot ar lielajiem plēsējiem.
Vilkam Latvijas dabā ir jābūt, bet populācija ir jāapsaimnieko
Svarīgi uzsvērt – runa nav par to, ka vilkam Latvijas dabā nebūtu vietas. Vilkam, tāpat kā lācim un lūsim, Latvijas dabā ir jābūt. Jautājums ir par to, kā panākt līdzsvaru starp sugas aizsardzību, lauku iedzīvotāju drošību, mājlopu aizsardzību un sabiedrības interesēm.
Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga. Tas nozīmē, ka vilku drīkst medīt tikai stingri noteiktos apjomos, ievērojot sezonu, limitus, uzskaiti un ziņošanas prasības.
Tā nav nekontrolēta medīšana. Tieši pretēji – medniekiem pēc vilka nomedīšanas jāsniedz informācija, jāievēro noteiktā kārtība, bet dati tālāk tiek izmantoti populācijas vērtēšanai un zinātniskajai analīzei.
Kas jādara medniekiem?
Medniekiem šajā sezonā īpaši svarīgi ir vākt un fiksēt informāciju par vilku klātbūtni savās platībās. Jāseko līdzi pēdām, novērojumiem, kameru ierakstiem, dzirdētai gaudošanai, postījumiem un dzīvnieku pārvietošanās virzieniem.
Īpaša uzmanība jāpievērš vietām, kur vilki parādās pie mājām, kūtīm, ganībām vai apdzīvotu vietu tuvumā. Tieši šādas situācijas visbiežāk rada konfliktus, un tieši šī populācijas daļa būtu apsaimniekojama prioritāri, lai mazinātu postījumu risku un spriedzi starp cilvēku un plēsēju.
Par vilku medībām – arī žurnāla Medības jūlija numurā
Par vilku medībām, postījumiem, limitiem un to, ko mednieki redz dabā, plašāk lasi žurnāla Medības jūlija numurā. Tajā publicēta intervija ar pieredzējušo vilku mednieku Aigaru Ralli, kurš analizē šī brīža situāciju un skaidro, kā vilku klātbūtne mainās dažādos Latvijas reģionos.
Vilku sezona ir sākusies. Nekrītam panikā, bet ziņojam, vērojam, fiksējam un rīkojamies atbildīgi.
Meklē žurnāla Medības jūlija numuru vietnē lasi.lv vai preses tirdzniecības vietās!
Būtiskākais medniekiem par vilku medību uzraudzību
Valsts meža dienests 13. jūlija rīkojums Nr. 122 Par vilku medību uzraudzību 2026./2027. gada medību sezonā nosaka vairākas praktiski svarīgas lietas, kas šajā vilku medību sezonā jāņem vērā medību tiesību lietotājiem un medniekiem.
Pirms medību uzsākšanas jāseko līdzi aktuālajai informācijai. Medību tiesību lietotājiem pirms vilku medībām jābūt informētiem par spēkā esošo medīšanas kārtību un to, cik liela daļa no pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma jau ir izmantota.
Vilka medību atļauja jāpieprasa Meža valsts reģistrā. Rīkojums paredz, ka pēc pieprasījuma saņemšanas vilka medību atļauja medību tiesību lietotājam jāizsniedz desmit darba dienu laikā.
No 15. jūlija līdz 30. septembrim vilkus varēs medīt arī ar dzinējiem vai traucēšanu, ja to atļaus virsmežzinis. Tas ir būtiski situācijās, kad nepieciešams reaģēt uz vilku klātbūtni teritorijās, kur nodarīti postījumi mājlopiem vai pastāv apdraudējums sabiedrības drošībai.
Par postījumiem jāziņo nekavējoties. Ja vilki nodarījuši postījumus mājlopiem vai rada apdraudējumu sabiedrības drošībai, saņemtā informācija jāpārbauda vienas darba dienas laikā. Pēc tam VMD izvērtē, vai konkrētajā gadījumā saskaņojamas vilku medības.
Katrs saskaņojums postījumu gadījumā būs terminēts. Ja vilku medības tiek saskaņotas, konkrētā saskaņojuma termiņš nosakāms līdz piecām dienām.
Sezonas noslēgumā medības tiks koordinētas īpaši cieši. Kad līdz noteiktā vilku nomedīšanas apjoma izpildei būs atlikuši 10 vilki, VMD Medību daļa sāks centralizēti koordinēt vilku medības, lai netiktu pārsniegts noteiktais limits.
Par katru nomedīto vai bojā gājušo vilku informācija ir būtiska monitoringam. Dati par nomedītajiem un bojā gājušajiem vilkiem tiek izmantoti ne tikai medību uzraudzībai, bet arī LVMI Silava pētījumā par medību ietekmi uz pelēkā vilka populāciju Latvijā.
Vilku trofeju komerciālai apritei nepieciešams CITES sertifikāts. Vilku vai to daļu pirkšana, pārdošana, piedāvāšana pārdošanai, uzglabāšana vai transportēšana pārdošanas nolūkā bez CITES sertifikāta nav atļauta.
Kopumā rīkojums paredz, ka šajā sezonā medniekiem īpaši svarīgi ir sekot līdzi VMD aktuālajai informācijai, laikus kārtot medību atļaujas, ziņot par postījumiem un precīzi nodot informāciju par vilku novērojumiem, nomedīšanu vai bojāeju.
Kad galvu saspiež kā riekstu un kad izdveš dīvainas skaņas. “Šauj garām!” #344 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
