Informācijas avots: LRT/BNS publikācija par kažokzvēru fermu slēgšanu
Lietuvā tuvojas noslēgumam vesela lopkopības nozare. Novembrī un decembrī, kad kažokzvēru apmatojums sasniedz visaugstāko kvalitāti, valstī paredzēts nokaut aptuveni pusmiljonu fermās audzēto dzīvnieku. Savukārt no 2027. gada kažokzvēru audzēšana kažokādu ieguvei Lietuvā būs aizliegta.
Pašlaik Lietuvā 26 saimniecību 31 fermā tiek turēti gandrīz 574 000 ūdeļu, bet vēl 13 saimniecībās ir aptuveni 5300 šinšillu. Piecās lielākajās fermās Radvilišķu, Kauņas, Utenas un Šauļu rajonā vien tiek turēti vairāk nekā 363 000 ūdeļu.
Nozares slēgšana gan nenotiek bez strīdiem. Kažokzvēru audzētāji tiesā no valsts prasa 113 miljonu eiro kompensāciju, savukārt tiesas nozīmēta eksperta aprēķini liecina, ka uzņēmumu piespiedu slēgšanas radītie zaudējumi varētu sasniegt nepilnus 64 miljonus eiro.
Fermas strādā līdz pēdējam
Lietuvas Kažokzvēru audzētāju asociācijas vadītājs Česlovs Tallats-Kelpša norāda, ka valstī joprojām darbojas aptuveni trīs desmiti saimniecību. Daļa uzņēmumu darbību jau pārtraukuši un saņēmuši valsts paredzētās kompensācijas, bet pārējie turpina audzēt dzīvniekus tik ilgi, cik to vēl atļauj likums.
Pēc asociācijas vadītāja teiktā, nozare tiek slēgta laikā, kad situācija pasaules kažokādu tirgū ir ievērojami uzlabojusies. Kažokādu cenas gada laikā esot gandrīz dubultojušās, un vidējā cena sasniedz aptuveni 60 eiro par kažokādu. Atsevišķos gadījumos par piemērotas krāsas, kvalitātes un izmēra kažokādu iespējams saņemt pat 100 līdz 120 eiro.
Tallats-Kelpša cenu kāpumu skaidro ar vairāku faktoru kopumu. Iepriekš nozari skāra pārprodukcija, pēc tam Covid-19 pandēmija un Krievijas sāktais karš Ukrainā. Tā rezultātā kažokādu ražošanas apjomi pasaulē esot samazinājušies aptuveni trīs līdz četras reizes.
Šogad pārdoti simtiem tūkstošu Lietuvā iegūtu kažokādu
Pēc asociācijas sniegtajiem datiem, divās 2026. gada izsolēs martā un jūnijā pārdoti vairāk nekā 689 000 Lietuvā iegūtu kažokādu. Gatavojoties fermu slēgšanai, tirgū varētu nonākt vēl līdz aptuveni 200 000 kažokādu.
Asociācijas vadītājs lēš, ka kopumā šogad varētu tikt pārdoti ap 900 000 Lietuvā iegūtu kažokādu.
Nozares apmēri savulaik bijuši vēl ievērojami lielāki. Pēc asociācijas datiem, 2014. un 2015. gadā Lietuvas fermās tika audzēti aptuveni divi miljoni kažokzvēru.
Fermas no valsts prasa 113 miljonus eiro
Kažokzvēru audzētavu slēgšana nonākusi arī tiesā. Prasību pret Lietuvas valsti iesniegušas 48 saimniecības, kas kopumā pieprasa 113 miljonus eiro par zaudējumiem, kuri, pēc uzņēmēju domām, radušies nozares aizliegšanas dēļ.
Lietuvas Reģionālā administratīvā tiesa lietā nozīmēja ekspertīzi, lai novērtētu katras saimniecības iespējamos zaudējumus. Eksperta aprēķinos kopējā zaudējumu summa noteikta gandrīz 64 miljonu eiro apmērā. LRT archyvų skaitmeniniai objektai.
Asociācijas vadītājs šo novērtējumu uzskata par pārāk zemu. Viņš argumentē, ka aprēķinos izmantoti 2023. gada dati, kad kažokādu nozare atradās daudz sliktākā tirgus situācijā nekā pašlaik.
Tiesvedība turpinās, un nākamā tiesas sēde paredzēta 21. septembrī. LRT archyvų skaitmeniniai objektai.
Kompensācijās līdz šim izmaksāti nepilni 300 000 eiro
Lietuvā kažokzvēru audzētājiem paredzēts pārejas periods no 2024. līdz 2026. gadam, kura laikā uzņēmumi var pārtraukt darbību un saņemt valsts kompensāciju.
Kompensācijas apmērs pakāpeniski samazināts. Par darbības pārtraukšanu 2024. gadā bija paredzēti trīs eiro par dzīvnieku, 2025. gadā divi eiro, bet 2026. gadā viens eiro par dzīvnieku. Atbalsts paredzēts arī ar fermu likvidēšanu saistītiem izdevumiem.
Pēc Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas datiem, no 2024. līdz 2026. gadam kompensācijām pieteikušās desmit saimniecības, kurām kopumā izmaksāti gandrīz 295 500 eiro.
No 2027. gada kažokzvēru audzēšana kažokādu ieguvei būs aizliegta
Lēmumu aizliegt kažokzvēru audzēšanu kažokādu ieguvei Lietuvas Seims pieņēma 2023. gadā. Par aizliegumu toreiz nobalsoja 68 deputāti, 25 bija pret, bet 15 atturējās. Par vienu no galvenajiem aizlieguma pamatojumiem tika izvirzīta dzīvnieku labturība.
Vēlāk tika rosināts aizlieguma spēkā stāšanos atlikt līdz 2029. gadam un pārskatīt kompensāciju sistēmu, tomēr priekšlikums tālāk netika virzīts. Arī Lietuvas Konstitucionālā tiesa secināja, ka pats kažokzvēru audzēšanas aizliegums nav pretrunā valsts Konstitūcijai.
Tādējādi līdz 2027. gada sākumam vēl strādājošajām kažokzvēru audzētavām darbība būs jāpārtrauc.
Kas aizstās dabisko kažokādu?
Diskusijās par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu viens no galvenajiem argumentiem ir dzīvnieku labturība. Vienlaikus nozares pārstāvji aktualizē arī jautājumu par materiāliem, ar kuriem tekstilrūpniecībā tiek aizstāta dabiskā kažokāda.
Daļa mākslīgo kažokādu tiek ražota no sintētiskām šķiedrām, kuru izejvielas ir saistītas ar fosilajiem resursiem. Tomēr ar to vien nepietiek, lai secinātu, ka dabiskā kažokāda automātiski ir videi draudzīgāka alternatīva. Lai salīdzinātu abu materiālu ietekmi uz vidi, jāvērtē viss produkta dzīves cikls, tostarp izejvielu ieguve, dzīvnieku audzēšana vai sintētisko šķiedru ražošana, enerģijas un ūdens patēriņš, ķīmisko vielu izmantošana apstrādē, produkta kalpošanas ilgums un utilizācija.
Skaidrs ir viens. 2026. gada rudens Lietuvas kažokzvēru audzētājiem būs pēdējais pirms pilnīga nozares aizlieguma. Kamēr fermās vēl tiek audzēti simtiem tūkstošu dzīvnieku un pasaules tirgū kažokādu cenas, pēc nozares pārstāvju teiktā, ir būtiski pieaugušas, tiesā turpinās strīds par to, cik valstij izmaksās šīs uzņēmējdarbības nozares slēgšana.
Skābekļa maskas aļņiem un kad esi nogriezts nost no labumiem. “Šauj garām!” 353. epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
