Staltbrieža buļļa novērtēšana pirms šāviena izdarīšanas ir viena no prasmēm, ko nevar apgūt tikai no grāmatām. Ragi var daudz pastāstīt par dzīvnieku, taču tie nav vienīgais kritērijs. Jāvērtē arī buļļa ķermeņa uzbūve, kakls, galvas forma, stāja un kopējais izskats. Turklāt, bullim kļūstot vecākam, precīzi noteikt tā vecumu tikai pēc ārējām pazīmēm kļūst arvien sarežģītāk.
Vācijas medību praksē, apsaimniekojot staltbriežu populāciju, īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunajiem dzīvniekiem, jo īpaši buļļiem ar pirmajiem līdz ceturtajiem ragiem. Šajā vecumā ir salīdzinoši vieglāk novērtēt dzīvnieka attīstību un spriest par tā turpmāko perspektīvu.
Jaunajiem buļļiem ar pirmajiem ragiem vērtē ragu garumu, resnumu, formu un žuburu attīstību. Piemēram, ja pirmie ragi ir ļoti īsi un nesniedzas augstāk par ausīm, tas var liecināt par vājāku ragu attīstību.
Tomēr lēmumu nevajadzētu pieņemt, balstoties tikai uz vienu pazīmi. Arī nolauzts rags pats par sevi nav uzskatāms par attīstības traucējumu, tāpēc šādā gadījumā jāvērtē dzīvnieks kopumā.
Ar ragiem vien nepietiek
Viena no biežākajām kļūdām, nosakot staltbrieža buļļa vecumu, ir vērtēt tikai ragu lielumu vai žuburu skaitu. Iespaidīgi ragi ne vienmēr nozīmē, ka bullis ir vecs, tāpat mazāki ragi ne vienmēr liecina par jaunu dzīvnieku.
Tāpēc pieredzējuši mednieki vērtē vairākas pazīmes vienlaikus, tostarp ragu attīstību un proporcijas, kakla resnumu, krūškurvja apjomu, muguras un vēdera līniju, galvas formu un kopējo ķermeņa uzbūvi.
Jaunam bullim ķermenis parasti ir slaidāks, kājas proporcionāli šķiet garākas, kakls ir tievāks un galva smalkāka. Dzīvniekam kļūstot vecākam, ķermeņa priekšdaļa un kakls kļūst masīvāki, bet kopējais augums arvien robustāks.
Vecākam bullim var būt izteiktāks vēders, masīvāka ķermeņa priekšdaļa un lielāka, smagnējāka galva. Tomēr arī šīs pazīmes jāvērtē kopumā, jo dzīvnieka izskatu var ietekmēt gan sezona un barošanās apstākļi, gan veselības stāvoklis un riesta laikā zaudētā ķermeņa masa.
Pirmie ragi – viens no vieglākajiem vecuma posmiem
Jaunus buļļus ar pirmajiem ragiem atpazīt ir salīdzinoši vienkārši. Latvijā šādus jaunos buļļus mednieki bieži dēvē par špīseriem.
Tieši jaunajiem dzīvniekiem ragu attīstība var sniegt vērtīgu informāciju par konkrētā indivīda attīstību. Tiek vērtēts ragu garums un resnums, to forma un kopējais izskats.
Taču, dzīvniekam kļūstot vecākam, pēc ragiem vien noteikt tā vecumu kļūst arvien riskantāk. Ragu attīstību ietekmē ne tikai vecums, bet arī ģenētika, barības bāze, dzīvnieka veselība un citi apstākļi.
Tādēļ pirms lēmuma pieņemšanas ir svarīgi dot sev laiku dzīvnieku kārtīgi apskatīt – vēlams no dažādiem leņķiem un nebalstoties tikai uz vienu ārēju pazīmi.
Kā ir Latvijā?
Latvijā staltbriežu populācijas apsaimniekošanā jāņem vērā gan mednieku pieredze un izvēles principi, gan spēkā esošās normatīvo aktu prasības. Medību noteikumi neparedz obligātu staltbriežu buļļu iedalīšanu perspektīvajos un neperspektīvajos dzīvniekos. Staltbriedis Latvijā ir limitētais medījamais dzīvnieks, un tā nomedīšanai nepieciešama attiecīgā medību atļauja.
Tas gan nenozīmē, ka izvēles principam staltbriežu apsaimniekošanā Latvijā nav nozīmes. Mednieku kolektīvi savās platībās var izvirzīt konkrētus populācijas apsaimniekošanas mērķus un vienoties, kādus dzīvniekus saudzēt un kādus izvēlēties nomedīšanai.
Arī Valsts meža dienests, runājot par staltbriežu populācijas apsaimniekošanu, izmanto izvēles principu. Piemēram, 2026./2027. gada sezonā VMD noteiktās teritorijās, kur staltbriežu skaits jāierobežo, aicināja sezonas sākumā govju medībās izvēlēties govis bez teļiem. Dienests arī norāda, ka līdz divus gadus vecu staltbriežu bulli jeb špīseri drīkst nomedīt gan ar staltbrieža buļļa, gan govs medību atļauju.
Staltbriežu apsaimniekošanā jāvērtē vairāk nekā tikai ragi
Runājot par selektīvajām medībām, uzmanība bieži tiek pievērsta tieši trofejai, vērtējot ragu garumu, žuburu skaitu un to simetriju. Tomēr staltbriežu populācijas apsaimniekošana neaprobežojas tikai ar trofeju kvalitāti. Jāņem vērā arī dzīvnieku skaits konkrētajā teritorijā, populācijas dzimuma un vecuma struktūra, pieejamā barības bāze, kā arī mežsaimniecībai un lauksaimniecībai nodarīto postījumu apmērs.
Latvijā šis jautājums pašlaik ir īpaši aktuāls. Pēc Valsts meža dienesta 2026. gada jūlijā publicētā vērtējuma valstī mitinās aptuveni 61 000 staltbriežu. Iepriekšējā medību sezonā tika nomedīti 30 384 staltbrieži jeb 86% no pieļaujamā nomedīšanas apjoma. Atsevišķās uzskaites vienībās 2026./2027. gada medību sezonā pieņemts lēmums staltbriežu populāciju mērķtiecīgi samazināt, lai mazinātu dzīvnieku radītos postījumus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.
Tāpēc, vērtējot staltbrieža bulli pirms šāviena izdarīšanas, būtisks ir ne tikai tā vecums un ragu attīstība. Jāņem vērā arī tas, kā konkrētā dzīvnieka nomedīšana iekļaujas kopējā staltbriežu populācijas apsaimniekošanā attiecīgajā teritorijā.
Skābekļa maskas aļņiem un kad esi nogriezts nost no labumiem. “Šauj garām!” 353. epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
