Ectopia lentis jeb acs lēcas nobīde ir iedzimta acs cinna saišu patoloģija, novājināšanās, daļējs iztrūkums, kādēļ notiek pilna vai daļēja acs kristāliņa nobīde – ģenētiski pārmantojama slimība, kas visbiežāk skar suņus, retāk kaķus un cilvēku. Tā ir smaga un ļoti sāpīga patoloģija – audi, kas notur lēcu uz vietas, pārtrūkst, tādēļ tā nobīdās uz priekšu, uz aizmuguri vai izspiežas acs priekškamerā. Šādas izmaiņas izraisa acs iekšējā spiediena palielināšanos (glaukomu), iekaisumu, redzes zudumu. Suns var zaudēt acs ābolu. Var sekot komplikācijas, kas prasīs suņa dzīvību. Saslimšana vienmēr skar abas acis, bet bojājumu pakāpe var būt dažāda.
Veterinārārste oftalmoloģe Ilze Pētersone:
“Slimība suņiem izpaužas vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem. Visbiežāk triju līdz piecu gadu vecumā, taču manā praksē ir bijuši gadījumi, kad pat septiņu mēnešu vecumā miniatūrā bulterjera kucēnam jau diagnosticē acs lēcas nobīdi. Saslimšanas sākuma stadijā var ievērot, ka suns nedaudz miedz aci vai tur to aizvērtu, berzē, izvairās no gaismas. Kad lēca jau mainījusi dislokāciju, var ievērot neparastu atspīdumu, varavīksnenes formas pārmaiņas, acs zīlītes palielināšanos, dažreiz var ieraudzīt lēcas malu palielinātajā zīlītē. Vēlāk lēca apmiglojas, sākas iekaisums, acs var palielināties izmēros. Ievērojot kaut vienu no šiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pie speciālista. Ārstēt lēcas luksāciju var tikai un vienīgi ķirurģiski. Tā ir jāizņem. Ja problēma ir konstatēta uzreiz un divdesmit četru stundu laikā ir veikta operācija, suņa redzi var glābt. Acs lēca palīdz fokusēties. Cauri lēcai redzētais attēlojas tīklenē kājām gaisa, bet mūsu smadzenes to noliek normālā pozīcijā. Bez lēcas attēls nonāks acī neapgrieztā veidā un smadzenēm būs vajadzīgs laiks, lai adaptētos šādā situācijā, bet pierašana notiek ātri. Arī bez lēcas redze saglabājas pietiekami laba, lai suņa dzīves kvalitāte nemainītos. Ja cilvēkam izņem lēcu, kļūst grūtāk lasīt sīkā šriftā drukātos tekstus, koncentrēties uz sīkām detaļām. Tā kā suņiem šādu uzdevumu nav, tad arī dzīve bez acs lēcas nebūs ne ar ko sliktāka. Bilde tikai nedaudz miglosies.
Ārstēšana iespējama tikai ķirurģiski
Vienīgā efektīvā ārstēšanas metode ir operācija, kuras laikā nobīdītā lēca tiek izņemta.
Ja diagnoze noteikta savlaicīgi un operācija veikta pirmajās 24 stundās pēc lēcas dislokācijas, redzi daudzos gadījumos vēl iespējams saglabāt.
Acs lēca nodrošina attēla fokusēšanu uz tīkleni. Pēc tās izņemšanas sunim nepieciešams neliels pielāgošanās periods, tomēr lielākā daļa dzīvnieku ļoti ātri adaptējas un arī bez lēcas saglabā pietiekami labu redzi.
Atšķirībā no cilvēka sunim nav nepieciešams lasīt vai fokusēties uz ļoti sīkām detaļām, tādēļ dzīves kvalitāte pēc operācijas būtiski nepasliktinās. Redze var kļūt nedaudz miglaināka, taču ikdienā tas parasti nerada būtiskas problēmas.
Profilakse sākas ar DNS testiem
Acs lēcas dislokācija ir iedzimta slimība, tādēļ suņu selekcijā īpaši svarīga ir ģenētiskā kontrole.
Mūsdienās pieejami DNS testi, kas ļauj noteikt, vai suns ir:
– ģenētiski vesels;
– slimības gēna nēsātājs;
– vai arī pats slimo ar acs lēcas dislokāciju.
Daudzām terjeru šķirnēm šādu izmeklējumu ieteicams veikt vismaz reizi divos gados, bet vaislas suņiem – pirms katras pārošanas.
Pēc Ilzes Pētersones domām, galvenais iemesls šādu pārbaužu veikšanai nav tikai šķirnes saglabāšana, bet gan vēlme nepieļaut slimu kucēnu piedzimšanu un pasargāt dzīvniekus no smagām ciešanām.
Kuras šķirnes visbiežāk skar acs lēcas dislokācija?
Iedzimta acs lēcas dislokācija raksturīga daudzām terjeru un terjeru tipa šķirnēm, tostarp:
– jagdterjeriem;
– Džeka Rasela terjeriem;
– Pārsona Rasela terjeriem;
– miniatūrajiem bulterjeriem;
– Lankašīras hīleriem;
– Tibetas terjeriem;
– Ķīnas cekulainajiem suņiem.
Tomēr saslimšana iespējama arī citu šķirņu suņiem, ja lēcas dislokāciju izraisījusi trauma. Šādos gadījumos slimības pazīmes ir līdzīgas.
Pērkot kucēnu, pārliecinieties par vecāku veselību.
Topošajiem terjeru īpašniekiem speciālisti iesaka pirms kucēna iegādes noskaidrot, vai abiem vecākiem veikti oficiāli ģenētiskie izmeklējumi uz acs lēcas dislokāciju.
Pat tad, ja viens no vecākiem ir tikai slimības gēna nēsātājs, risks, ka pēcnācēji saslims, būtiski palielinās.
Latvijā atsevišķas kinoloģiskās organizācijas vaislas suņiem nosaka obligātas acu veselības pārbaudes. Piemēram, Latvijas Kinoloģiskā federācija jagdterjeriem neizsniedz pārošanas atļauju, ja nav iesniegti oficiāli acu veselības izmeklējumu un ģenētisko analīžu rezultāti.
Izvēloties kucēnu no pārbaudītiem vecākiem, iespējams būtiski samazināt risku nākotnē saskarties ar šo smago un ļoti sāpīgo acu saslimšanu.
Policijai vilšanās, inspektori paspiež roku un iesper zibens! “Šauj garām!” #347 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
