Staltbriežu bauris tuvojas straujiem soļiem. Daudziem medniekiem tas ir viens no gaidītākajiem gada brīžiem – dzestri rīti, mēģinājums pieiet tuvāk, atbildēt bullim un saprast, kurš kuru šoreiz piemānīs. Bauris nav tikai iespēja tikt pie izcilas trofejas. Tā ir spēle ar vēju, attālumu, dzīvnieka uzvedību un paša nerviem. Reizēm bullim seko vairākas dienas, reizēm tas atbild pavisam negaidītā vietā, bet iespēja izdarīt šāvienu var ilgt tikai dažas sekundes.
Un tieši tādēļ gatavošanās baurim sākas vēl krietni pirms došanās uz mežu.
Pirms sezonas ir jāizdara mājasdarbs, jāpārliecinās par ieroci, optiku, munīciju un, ne mazāk svarīgi, pašam par sevi. Vai optika piešauta? Kā ar konkrēto munīciju veidojas trāpījumu grupa? Vai mednieks pats spēj tehniski pareizi izpildīt šāvienu? Un, pats svarīgākais, vai mednieks apzinās savu spēju robežas?
Ja ar ieroci viss ir kārtībā, bet mērķī rezultāts rāda pavisam citu ainu, nevajadzētu uzreiz vainu meklēt optikā, patronās vai klusinātājā. Iespējams, problēma ir pats mednieks.
Tieši šādu kļūdu pamanīšanai un labošanai var noderēt šķietami vienkāršāks ierocis – gaisene.
Vecā Talsu kinoteātra telpās pašā pilsētas centrā izveidota pneimatisko ieroču šautuve, kurā iespējams trenēties gan uz stāvošu, gan skrejošu mērķi. Tur tiekamies ar šaušanas instruktoru un entuziastu Juriju Siņkeviču, kurš ir pārliecināts, ka pneimatika nav tikai bērnu vai iesācēju instruments. Tieši nelielais troksnis un atsitiena trūkums ļauj ieraudzīt to, ko jaudīga medību karabīne nereti ļoti veiksmīgi noslēpj, – paša šāvēja kļūdas.
Mednieki nav slepkavas! 50 nemednieki dodas tumsā piedzīvot staltbriežu bauri
Bauris – medību gada kulminācija
“Bauris noteikti ir visa gada kulminācijas brīdis medniekam,” saka Jurijs. “Tu esi piebaurojis bulli, tas ir pienācis, un stress tajā brīdī ir milzīgs pat pieredzējušam medniekam. Tāpēc šāviens ir ļoti svarīgs. Visi faktori, no kuriem būs atkarīgs, vai trāpījums būs labs vai slikts, ir tas, ko mēs slīpējam šautuvē.”
Liela daļa baura medību noslēdzas ar šāvienu uz stāvošu dzīvnieku. No malas varētu šķist – kas tur sarežģīts? Ir laiks notēmēt, bieži iespējams izmantot šaušanas atbalstu, dzīvnieks neskrien.
Jurijs brīdina – tieši šādā situācijā iespēju kļūdīties netrūkst. Medībās kļūdas cena turklāt nav tikai garām palaista trofeja.
“Tu izšauj, redzi, ka esi trāpījis, bet bullis aiziet. Tad sākas viss pārējais. Asinis ir, zvēra nav, jāmeklē suns, jāmodina kolēģi, jāiet meklēt. Un īpaši sāpīgi tas ir tad, ja runa ir par ļoti vērtīgu trofeju.”
Taču pāri visam ir medību ētika. Mednieka uzdevums nav vienkārši trāpīt dzīvniekam. Uzdevums ir izdarīt iespējami precīzu un efektīvu šāvienu.
“Mežā trenēties ir dārgi. Tur kļūdas cena vairs nav caurums nepareizajā vietā papīra mērķī.”
Vispirms pārbaudi ieroci. Tad – sevi
Pirms baura Jurijs iesaka sākt ar pašu elementārāko – pārbaudīt savu medību ieroci.
“Pirms sezonas ir jāpārliecinās, vai optika ir piešauta un vai patrona lido tur, kur tai jālido. Arī tad, ja atver jaunu patronu kastīti, vajadzētu pārbaudīt trāpījumu grupu. Tā var mainīties.”
Ar diviem steigā veiktiem šāvieniem kaut kur medību platībās nepietiek. Šautuve dod iespēju pārbaudīt ne tikai ieroci, bet arī pašu šāvēju.
Un šeit sākas neērtākā daļa. Ja tehniski ar ieroci viss ir kārtībā, bet trāpījumi joprojām klīst pa mērķi, jāskatās uz savām darbībām.
“Patronas, ierocis, klusinātājs – parasti vainīgs ir viss, tikai ne pats šāvējs,” smej Jurijs. “Bet tad, kad esi slikti izšāvis un tā ir tava vaina, jāapzinās sekas.”
Kāpēc gaisene, ja medībās izmantos karabīni?
Šis ir viens no biežākajiem jautājumiem. Medību karabīnei šāviena brīdī ir atsitiens, troksnis un pavisam cita enerģija. Kā pneimatiskais ierocis var sagatavot darbam ar to?
Jurija atbilde ir vienkārša – šāviena pamatprincipi nemainās.
Stāja. Ieroča ieplecošana. Kustība. Tēmēšana. Sprūda mēlītes nospiešana. Ieroča noturēšana pēc šāviena. Kustības turpināšana, šaujot uz skrienošu mērķi.
“Šaušana ir tāds pats sports kā basketbols, volejbols vai hokejs. Vajadzīgs liels atkārtojumu skaits. Tā veidojas ķermeņa atmiņa, līdz ar to rodas pārliecība par sevi.”
Pneimatikas priekšrocība ir tieši tajā, kā tai trūkst. Nav spēcīga atsitiena. Nav apdullinoša šāviena trokšņa. Šāvējs nesatrūkstas, neaizver acis šāviena brīdī un var daudz labāk redzēt, kas ar ieroci notiek tieši sprūda nospiešanas brīdī.
“Šaujot ar pneimatisko ieroci, tu pats pamani savas kļūdas!”
Var redzēt, cik agresīvs ir sprūda nospiediens, ko šāviena brīdī dara otra roka, vai ierocis tiek parauts sānis, vai šāvējs cenšas pēdējā sekundē vēl kaut ko pielabot.
Ar jaudīgu karabīni šo brīdi iesācējam nereti noslēpj šāviena brīdis un atsitiens tajā. Varētu šķist, ka krusts taču bija pareizajā vietā! Bet caurums mērķī stāsta kaut ko pavisam citu.
90 līdz 95 procentos vainīgs ir nospiediens!
Ja Jurijam jānosauc viena kļūda, kas visbiežāk sabojā citādi labu šāvienu uz statisku mērķi, atbilde ir tūlītēja – sprūda nospiediens.
“Es audzēkņiem un arī sev saku, ka 90 procentos gadījumu pie laba, slikta vai nekāda šāviena vainīgs ir nospiediens. Skrejošam mērķim procenti varbūt nebūs tik lieli, bet pa statisku, stāvošu mērķi no atbalsta, es teiktu, 90 līdz 95 procentos.”
Kļūda šķiet niecīga. Neliela kustība ar roku, mazliet par agresīvu nospiests sprūds. Taču tas, kas pie ieroča ir milimetros mērāms traucējums, simt metru attālumā jau var kļūt par desmitiem centimetru.
“Cilvēks var netrāpīt mērķī tikai agresīva nospiediena dēļ. Pie manis nāk mednieki, kuri griežas ļoti labi, viss izskatās lieliski, bet nospiediens ir tāds, it kā ar cirvi cirstu. Kad viņš to pašu izdara ar gaiseni, uzreiz pats redz un saprot!”
Jurija ieskatā labam šāvienam jānotiek bez mēģinājuma apzināti noķert precīzo sekundes simtdaļu, kurā ierocim jāizšauj.
Vairāk lasi žurnāla Medības septembra numurā!
Nepopulārākās medības Latvijā un cik ilgi var medīt bulli. “Šauj garām!” #352 epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
