Polijā pieņemtie grozījumi dabas aizsardzības likumā var kļūt par vienu no interesantākajiem pēdējo gadu risinājumiem cilvēka un savvaļas dzīvnieku konfliktu mazināšanā. Valsts prezidents Karols Navrockis parakstījis likuma izmaiņas, kas noteiktos gadījumos ļaus efektīvāk atbaidīt aizsargājamo sugu dzīvniekus, tostarp vilkus, brūnos lāčus un sumbrus.
Svarīgi uzsvērt – runa nav par šo dzīvnieku medībām un nevis par iespēju tos nomedīt. Likums nemaina vilku, lāču vai sumbru aizsardzības statusu. Jaunās normas attiecas uz atbaidīšanas līdzekļiem un paredz iespēju noteiktās situācijās izmantot spēcīgākas neletālas metodes, tostarp gludstobra ieročus ar nepenetrējošu munīciju, piemēram, gumijas lodes.
Grozījumu būtība nav dzīvnieku izņemšana no populācijas, bet konfliktu novēršana, pirms situācija kļūst bīstama.
Kad kompensācijas problēmu neatrisina
Pēdējos gados Polijā arvien biežāk tiek runāts par gadījumiem, kad vilki regulāri parādās pie fermām, ciemiem un ganībām. Atsevišķos reģionos iedzīvotāji ziņo par plēsējiem, kas tuvojas apdzīvotām vietām, pārvietojas pa vietējiem ceļiem un arvien mazāk izvairās no cilvēka tuvuma.
Lauksaimnieki jau iepriekš uzsvēruši, ka problēma nav tikai atsevišķi uzbrukumi mājlopiem. Daudz lielāku satraukumu rada situācijas, kad dzīvnieki pie saimniecībām atgriežas atkārtoti un pakāpeniski pierod pie cilvēka radītās vides.
Īpaši daudz diskusiju raisījuši notikumi Polijas dienvidaustrumos, tostarp Beščadu reģionā un Piekarpatijā, kur brūnie lāči arvien biežāk tiek novēroti apdzīvotu vietu tuvumā, bišu dravām, atkritumu konteineriem un saimniecībām. Līdzīgas problēmas tiek fiksētas arī sumbru apdzīvotajās teritorijās. Lai gan sumbrs nav plēsējs, satikšanās ar vairākus simtus kilogramu smagu dzīvnieku var būt bīstama gan cilvēkam, gan pašam dzīvniekam.
Polijas institūcijas atzinušas, ka ar kompensāciju sistēmu vien problēmu atrisināt nevar. Ja vilks saplosa aitu vai lācis izposta bišu stropus, zaudējumus teorētiski var kompensēt. Taču nauda neatrisina iemeslu, kāpēc dzīvnieks turpina atgriezties vienā un tajā pašā vietā.
Galvenā problēma – pieradums pie cilvēka
Jaunajā regulējumā liela uzmanība pievērsta habituācijas jeb pieraduma problēmai. Tas nozīmē, ka savvaļas dzīvnieks pakāpeniski pierod pie cilvēka, mājām, fermām, ceļiem un cilvēka radītas vides.
Ja vilks, lācis vai sumbrs regulāri parādās pie mājām, saimniecībām vai ceļiem un tam nav nekādu negatīvu seku, dzīvnieks ar laiku var zaudēt dabisko piesardzību. Šādā brīdī konflikta risks pieaug – gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem, gan pašiem savvaļas dzīvniekiem.
Tieši šādas situācijas Polijā ar jaunajiem grozījumiem mēģinās novērst. Neletālās atbaidīšanas metodes paredzētas tam, lai dzīvniekam radītu nepatīkamu pieredzi un atjaunotu dabisko piesardzību pret cilvēku. Cerība ir panākt, lai dzīvnieks sāk izvairīties no apdzīvotām vietām, fermām un citām vietām, kur konflikta risks ir īpaši augsts.
Tas nebūs brīvi lietojams risinājums
Likums neparedz, ka jebkurš zemnieks jebkurā situācijā varēs paņemt ieroci un doties atbaidīt aizsargājamu dzīvnieku. Lai šādas metodes izmantotu, būs nepieciešama attiecīga atļauja.
Lēmumus pieņems vides aizsardzības institūcijas – galvenokārt reģionālie vides aizsardzības direktori, bet atsevišķos gadījumos arī ģenerālais vides aizsardzības direktors. Tas nozīmē, ka ar vienkāršu vilka parādīšanos netālu no saimniecības nepietiks. Katra situācija būs jāvērtē individuāli.
Polijas lauksaimnieku organizācijas jau gadiem aicinājušas valsti radīt iespēju ātrāk reaģēt uz problēmdzīvnieku atkārtotu parādīšanos pie saimniecībām. Viņu ieskatā līdzšinējās procedūras nereti bijušas pārāk lēnas – kamēr tiek kārtoti dokumenti, plēsējs var atgriezties pie mājlopiem vēl vairākas reizes.
Lauksaimnieki arī norāda, ka reālie zaudējumi bieži ir lielāki nekā oficiāli aprēķinātā kompensācija. Papildus saplosīto dzīvnieku vērtībai jāņem vērā veterinārās izmaksas, samazināta produktivitāte, vaislas materiāla zaudējums un papildu aizsardzības pasākumi.
Atbaidīšana neaizstās profilaksi
Jaunais regulējums neatceļ pienākumu izmantot preventīvus aizsardzības pasākumus. Mājlopu turētājiem arī turpmāk būs jāizmanto elektriskie žogi, aizsargtīkli, sargsuņi un citas metodes, kas palīdz mazināt uzbrukumu risku.
Atbaidīšana ar neletāliem līdzekļiem tiek paredzēta kā papildu instruments situācijās, kad ierastās metodes vairs nedod rezultātu vai konkrētais dzīvnieks jau atkārtoti rada konflikta risku.
Interesanti, ka grozījumi attiecas ne tikai uz vilkiem, bet arī uz lāčiem un sumbrām. Tas parāda, ka Polija problēmu vērtē plašāk nekā tikai lauksaimniecībai nodarītos zaudējumus. Arvien biežāk tiek runāts arī par sabiedrības drošību un cilvēku attiecībām ar aizsargājamo dzīvnieku sugām.
Eiropā diskusija tikai pieņemas spēkā
Pēdējos gados Eiropā arvien aktīvāk tiek diskutēts par to, kā līdzsvarot veiksmīgu lielo plēsēju aizsardzību ar cilvēku interesēm. Vilku un lāču populācijas daudzviet Eiropā atjaunojas, un līdz ar to pieaug arī konfliktu skaits starp cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem.
Polijas lēmums izceļas ar to, ka valsts oficiāli atzinusi pašu problēmu. Konflikti starp cilvēkiem un aizsargājamām sugām vairs netiek uztverti tikai kā atsevišķi gadījumi. Tie tiek vērtēti kā parādība, kurai nepieciešami skaidri, praktiski un savlaicīgi preventīvi risinājumi.
No vienas puses, jaunās normas var dot lauksaimniekiem iespēju efektīvāk aizsargāt savus mājlopus un īpašumu. No otras puses, diskusija tikai sākas. Ja zemnieki noteiktos gadījumos varēs izmantot atļautas atbaidīšanas metodes, rodas jautājums, kādas iespējas nākotnē būs parastajiem iedzīvotājiem reģionos, kur pieaug lāču, vilku vai citu lielo savvaļas dzīvnieku klātbūtne.
Šis jautājums kļūst aktuāls ne tikai Polijā, bet arī citās Eiropas valstīs, kur lielo plēsēju populācijas turpina palielināties un cilvēku ikdiena arvien biežāk pārklājas ar savvaļas dzīvnieku dzīves telpu.
Kad sistēmā ir bardaks un paliec bez ieročiem! “Šauj garām!” #339 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
