Pieredze

Ja Valkas lāčus nāksies likvidēt, tad vainīgi būs cilvēki, kas tos piebaroja0


Lāči, kas vairākkārt manīti Valkas apkārtnē
Lāči, kas vairākkārt manīti Valkas apkārtnē
Foto: no žurnāla “Medības” arhīva

Valkas rajonā mītošie divi pusaugu lāči, kas jau daudzkārt ir nonākuši tūristu un sēņotāju fotokameru objektīvos, ar katru dienu kļūst ne tikai pieaugušāki, bet arī drošāki.

Tagad tie sākuši viesoties viensētu pagalmos. Dzīvnieki noēd augļu ražu, apgāž un izrevidē atkritumu tvertnes. Uz šāvieniem gaisā, kliedzieniem, kastroļu un pannu dauzīšanas troksni tie nereaģē. Fotogrāfijās un video, ko uzņēmuši māju iedzīvotāji, abi lāči izskatās ieinteresēti, bet pilnīgi mierīgi.

Dzīvnieku uzvedības speciālisti norāda, ka tā ir normāla parādība vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lāči Latvijā nav medījami un tādēļ neizjūt nekādas bailes no cilvēka. Valstīs, kur lāču medības ir atļautas, piemēram, Krievijā vai kaimiņos – Igaunijā – lāčiem piemīt dabisks respekts pret cilvēku un šis instinkts pasargā dzīvniekus no konfliktsituācijām ar civilizāciju. Iespējams, ka Valkas lāči atraduši kaut kādu tūristu atstātu pārtiku, vai kāds ļoti neapdomīgs cilvēks ir mēģinājis tos barot, cerībā piejaucēt mīlīgos lāčukus. Pie tam, biežie kontakti ar cilvēkiem arī parāda, ka mēs neesam bīstami.

Igaunijā šādā situācijā nekavējoties izsniegtu atļauju lāčus nomedīt

Igaunijas Mednieku asociācijas izpildirektors Tonis Korts, izpētot šodien publicētos ierakstus par lāču vizīti Vijciema Čiekurkaltos, kas atrodas Valkas novadā, norādīja: “Igaunijā šādā situācijā nekavējoties tiktu izsniegtas divas nomedīšanas atļaujas. Tas nav normāli, ka lāči uzdarbojas cilvēku apdzīvotas mājas pagalmā, pie pašām durvīm. Tas ir ārkārtīgi bīstami un tur nevar būt divu domu. Šādi dzīvnieki no dabas ir jāizņem uzreiz. Šonedēļ Igaunijā lācis bruka virsū kādai sievietei ar kustību traucējumiem. Par laimi sievietei izdevās aizmukt un kontakta nebija. Visticamāk atļauja šo lāci nomedīt tiks izsniegta šonedēļ, jo nomedīšanas apjoms jau praktiski izsmelts. ”

Tie, kas baro lāčus, tos burtiski nolemj nāvei!

“Cienāt lāčus ir ļaunākais, ko cilvēks var izdarīt. Tie ir ļoti gudri dzīvnieki un visu iegaumē ar pirmo piegājienu. Ja cilvēks dod pārtiku, to var prasīt katru reizi, kad redzi cilvēku. Ja lācim nav dabisko baiļu, tas ies ne tikai pagalmā, bet ienāks mājā un, ja cilvēks nedos ēst… Krievijā šajā sakarā ir ļoti bēdīga pieredze. Sevišķi reģionos, kur kaut kādu iemeslu dēļ lāču medības tiek ierobežotas. Būtībā, piebarot lāci, nozīmē to nogalināt, jo šāds bezbailīgs plēsējs agri vai vēlu uzbruks un to nāksies likvidēt,” tā paskaidroja mednieks un Krievijas viena no lielākajiem žurnāliem Russkij Ohotnichij Zhurnal (Русский Охотничий Журнал) viens no redaktoriem Aleksejs Popovs.

Pieredzējušais Krievijas mednieks uzsvēra, ka lāču piebarošanai būtu jākļūst par krimināli sodāmu pārkāpumu, jo cilvēki, kas bezatbildīgi cienā šo milzīgo plēsēju, rada draudus gan šim dzīvniekam, gan cilvēkiem, kas ar to saskarsies nākotnē.

Lāču ģimene 2019. gadā.
Foto: no arhīva

Mednieku piebarošanas vietas ir tālu no cilvēku takām un apdzīvotām teritorijām

Viens no dzīvnieku pievilināšanas vietu uzdevumiem, ir atvilināt savvaļas dzīvniekus dziļāk mežā, projām no lauksaimniecības platībām, lopu aplokiem un, ja runājam par lāci, tad no bitenieku dravām.

Kādā no publikācijām, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) vadītājs Haralds Barviks teica: “Meža dzīvnieku piebarošanas vietas noteikti neveicinās lāču pierašanu pie cilvēka. Es drīzāk baidos par to, ka drīz vien lāči sapratīs, ka Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, lāčus nemedī. Tas gan varētu veicināt šo plēsēju interesi par cilvēkiem un apdzīvotām vietā. Igaunijā ir ap 1000 lāču, uzbrukumu cilvēkiem nav bijis, bet jāņem vērā, ka kaimiņos lāču nomedīšanas apjoms ir teju 10% no populācijas, proti, ap 90 lāčiem. Es teiktu tā, ka labāk, lai lāči nāk uz mednieku izveidotajām meža dzīvnieku barotavām, nevis posta bišu dravas vai dodas uz ganībām. Piemēram, ir vairāki reģioni Krievijā, kur jāsadzīvo ar lielu lāču skaitu, tur šādas piebarošanas vietas ir diezgan efektīvas, lai mazinātu postījumu risku. Tur, kur tiek piekopta šāda taktika, nepatikšanu ir krietni vien mazāk. Mednieku ierīkotie barības lauciņi un barotavas, manuprāt, nekādu ļaunumu nenodara no šā viedokļa. Ja lācis paēd barotavā, tad tas ir labāk, nekā dodas meklēt ēdamo tur, kur ir medus, āboli dārzā vai govis ganībās.”

Komentējot sabiedrības bažas par iespējamo mednieku ieinteresētību informācijas plūsmas palielināšanā, LATMA vadītājs teica: “Arvien biežāk sociālajos tīklos tiek publicēti video, kuros redzami Latvijā nofilmēti lāči, lielākoties dzīvnieku piebarošanas vietās. Tas nebūt nenozīmē, ka zem katras eglītes ir pa lācim. Piebarošanas vietas daudz labāk tiek aprīkotas ar video un foto kamerām un līdz ar to mums, medniekiem, ir pilnīgāka informācija par to, kādi tieši dzīvnieki konkrētajā vietā sastopami. Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvi, un zinātnieki varētu beidzot saskaitīt, cik lāču ir Latvijā, – 70 vai 100.”

Medības nelegalizēs, bet Valkas lāču nomedīšana tiek apsvērta

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode atzina, ka Valkas gadījumā lāčus var nākties likvidēt. “Nākamajā gadā abi lāči vairs nebūs pusaudži. Trīs gadu vecumā tie var kļūt ļoti bīstami cilvēkam. Mēs apsveram iespēju šos divus indivīdus no dabas izņemt. Taču gribu uzsvērt, ka lācis joprojām ir aizsargājamo dzīvnieku sarakstā Latvijā un par medību legalizēšanu runas nebūs. Ideāli būtu, ja šos divus lāčus nomedītu Igaunijas pusē, kur tie bieži viesojas. Kaimiņvalstī lāču medības ir atļautas un viņiem to būs daudz vieglāk izdarīt. Mūsu pusē tas nozīmē lielu birokrātiju. Tomēr, ja dzīvnieki kļūs bīstami, citas izejas nebūs,” paskaidroja Gita Strode.

Par lāča ierašanos viensētā, apdzīvotā vietā vai kur citur, jāziņo DAP vai pašai Gitai Strodei: +371 67509761, +371 29455010, gita.strode@daba.gov.lv.

Gadījumā, ja lāča uzvedība kļūst biedējoša, jāsauc pašvaldības policija un DAP pārstāvji. DAP speciāliste atzina, ka galējas nepieciešamības un nāves draudu gadījumā, lāci, kas uzbrūk var nogalināt, izmantojot jebkuru ieroci.
Latvijas zinātnieki uzskata, ka Latvijā aptuveni 60 lāču. Mednieki ir pārliecināti, ka to ir daudz vairāk. Par to liecina meža kameru uzņemtās fotogrāfijas un videi, kā arī aculiecinieku novērojumi. DAP apstiprina arī to, ka Latvijā ir fiksēti lāču ziemošanas un vairošanās gadījumi. “Lācis atgriežas Latvijā un mums būs jāiemācās ar to sadzīvot,” noslēgumā teica Gita Strode.

Ieteicamā rīcība reģionā, kur manīti lāči:

– Atkritumu tvertnēm jābūt slēgtām. Vislabāk, ja tās atrodas slēgtās telpās
– Pārtiku ārā atstāt nedrīkst
– Nekādā gadījumā lācim netuvoties, nekaitināt
– Stingri aizliegts lāčus piebarot
– Par visiem novērojumiem ziņot Valsts meža dienestam, Pašvaldības policijai un Dabas aizsardzības pārvaldei

Mednieku viedokļi

– Bīstamības gadījumā, ir jāatļauj lāci nomedīt.

– Drusku par ātru vēl jautājumu spriest šādā veidā. Bet diskutēt par kritērijiem kad un kā – gan vajadzētu – pie cik īpatņu populācijas vai citiem kritērijiem (postījumu apjoms, bīstamība), kuros reģionos, kā medīs uzskaites vienība vai savādāk….un vēl nevajag jaukt – medības
NAV konkrēta, mērķtiecīga viena indivīda (piemēram, bīstama) izņemšana no populācijas. Medības – tas ir kad limita ietvaros mednieki paši lemj, kur un kuru indivīdu medīt, kā tas ir ar alni, stalto, buku, vilku vai lūsi.

– Iekļausim tad, kad kādu cilvēku apēdīs un to parādīs ziņās. Pagaidām, lai tik ēd medu un biškopji labo stropus.

– Vilkus iekļāva tikai tad, kad Sarkangalvīti apēda?

– Protams, ka jāmedī. Bet tikai ierobežotā daudzumā. Ar uzskaiti, licencēm… stingru kontroli. Lācis ir plēsējs, respektīvi plēsēju skaits parasti tiek ierobežots. Viņi apēdīs ne tikai medu, izpostīs ne tikai bitiniekiem medus dravas, bet drīz nāks arī plosīt mājlopus (pieņemsim aitas, kazas, teļus…) , arī cilvēks tiks apdraudēts, makšķernieks, sēņotājs, ogotājs, vienkārši meža pastaigu cienītājs.

– Tak var ņemt Igaunijas piemēru, kas veiksmīgi jau strādā.

– Tieši tā, bija smuka intervija par lāču medīšanu ar Igauņu kolēģiem. Kā tur pats galvenais pateica, lācis IR JĀMEDĪ, lai tam nezustu dabiskās bailes no cilvēka.

– Manuprāt lāču populācija ir jāregulē, bet to nevar attiecināt uz visu Latvijas teritoriju, bet izdalīt reģionus, kur ir liela populācija.

– Jebkura medījamā dzīvnieka populācija ir veselīgāka un dzīvotspējīgāka nekā nemedījamo dzīvnieku. Piemēram, medni agrāk mēs pieskatījām, jo vācieši labprāt brauca tos medīt, un medņu populācija normāli attīstījās, šobrīd neviens nezina, kas ar medni notiek…

– 100% taisnība. LOB dabūja piķi par to ka aizklapēja ciet medības un vairāk viņiem mednis nav interesants.

– Domāju, ka pie noteikta skaita sasniegšanas (piemēram, 100 īpatņu) būtu noteikti jāmedī.

– Pabiju Altajā. Vairāk kā sniega leopardi, kaitējumu rada tikai lāči. Ja notiek uzbrukumi mājlopiem, tiek izsniegta atļauja nomedīt. Salasās mednieku bariņš, un ..strādā…

Saistītie raksti

– “Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju roku darīšana.” Vai kā nu tur bija? Pasakiet lūdzu man, kuram medniekam, valstij vai apdrošinātājam interesē zemniekam vai draviniekam nodarītie postījumu zaudējumi? Mednieku interesē medījums, abus pārējos nauda. Ieņemtā, galvenokārt, izmaksājamā arī protams. Cik būs to mednieku, kuri skries palīgā vistkopim cīnīties ar lapsām un seskiem? Ja vilki ies aitās, būs interese un arī pirmās divas dienas. Ar lāci būs tieši tas pats. Ar cūkām paši ziniet, kā iet. Sevišķi tur, kur tās ir daudz. Man Tirzā ir daudz paziņu-zemnieku un lopkopju, kuri nav mednieki un kuriem šīs problēmas ir ļoti aktuālas. Ar lāci būs tieši tas pats. Auklēsimies tik ilgi, kamēr pāris cilvēkus saplēsīs. Tad kaut ko sāks domāt darīt, Jo kas gan ir lopi un dravas? Sīkumi, kur īpašnieka izmisuma gadījumā var vēl nopelnīt. Sodu formātā, protams. Un visas šīs ķibeles pamatā ir dažu indivīdu totāla neuzņēmība un paniskas bailes uzņemties jebkādu atbildību. Ne tikai ar medībām saistītajos jautājumos.

Par to, kādēļ lāču vairāk, kā ar tiem sadzīvot un ko darīt. “Šauj garām!” #78 epizode

Lasi jaunāko žurnāla Medības pielikumu: Medību trofejas.

Lasi un abonē žurnālu Medības!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
Lāči ar netipisku uzvedību izšķirti un nogādāti uz mežu masīviem
4 dienas
ME
Medības
Aprīkojums
Video ekstra #25. Kā izvēlēties optisko tēmēkli? Stāsta veikala Angelarms pārstāvis Juris Kušķis
Ekskluzīvi 12. oktobris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Mēneša personība. Intervija ar aktieri un mednieku Juri Hiršu
Ekskluzīvi 8. oktobris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Kur tiek lemts kā medīsim, par medībām Ungārijā un staltbriežu piebaurošanu. Šauj garām! #95 epizode
Ekskluzīvi 6. oktobris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Jānis Baumanis “Dzinējmedībās īpašus izņēmumus nevakcinētajiem mēs nelūgsim”
Ekskluzīvi 9. oktobris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par gumijas lodēm, viena lietojuma ieročiem un dzeltenām vestēm. “Šauj garām!” #96 epizode
Ekskluzīvi 13. oktobris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par dzīvnieku godināšanu un medību tradīcijām. “Šauj garām!” #94 epizode
Ekskluzīvi 29. septembris, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Jaunums Latvijā. Termokamera Conotech Tracer 35 LRF. Mēra un filmē
Ekskluzīvi 23. septembris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medību vadītāju pienākumiem un tiesībām. “Šauj garām!” #93 epizode
Ekskluzīvi 22. septembris, 2021
Indulis Burka
Pieredze
Atis Kalniņš: “Paliec tur, kur tu pirmo reizi pieņem lēmumu!”
17. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Mēneša personība Uģis Dronka. “Ja ir vēlme šaut, jābrauc tik uz šautuvi!”
11. septembris, 2021
ME
Medības
Virtuve
Medījuma sadalīšana un vakuumošana. Video bloga #38 epizode
Ekskluzīvi 10. septembris, 2021
ME
Medības
Virtuve
Recepte. Retā delikatese aļņa lūpa
Speciālreportāža 9. septembris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medniekiem pālī, baura taurēm un Medību likumu. “Šauj garām!” #91 epizode
8. septembris, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Otrajās medībās Braslavā satiek lāci. Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 6. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Lietuvā policisti pārbiedē alni, kas saplēš stiepļu žogu un iemūk mežā
Speciālreportāža 5. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Alojas novadā novēro lūsi. Aculiecinieka video
Speciālreportāža 3. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Konservbundža un striķis. Uztaisi aļņu mānekli pats
Speciālreportāža 2. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Trofeju meistars Toms Poškus. Video ekstra #23
Speciālreportāža 31. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Trofeju meistara Jāņa Abizāra padomi kuiļa ilkņu apstrādei. Praktiski padomi
Speciālreportāža 26. augusts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Sarkanie punkti, šaušanas kāmasūtra un zaļie mednieki. “Šauj garām!” #89 epizode
25. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Divi lāči atpūšas Vijciema pusē tūristu iecienītā vietā. Aculiecinieku stāsts
Speciālreportāža 23. augusts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Vai ar bisi var šaut lodes, par pirmajiem ragiem un šakāļiem. “Šauj garām!” #88 epizode
Speciālreportāža 18. augusts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Merkel RX Helix Speedster ar piesitienu. Video bloga #35 epizode
17. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Reidā ar Valsts policiju un Valsts meža dienestu. 14.08.2021.
Ekskluzīvi 15. augusts, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Otaņķos nomedī šakāli, sargājot putnkopības saimniecību
Speciālreportāža 11. augusts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Kā notvert malumednieku un par aizliegtajiem rīkiem. “Šauj garām!” #87 epizode
Ekskluzīvi 11. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Talsos notver kašķainu caunu. Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 10. augusts, 2021
Indulis Burka
Pieredze
Mēneša personība. Alfrēds Čepānis – kā tika nomedīts milzu lācis
Speciālreportāža 10. augusts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Uzstādīt medību torni nepilnas stundas laikā. Piedāvā Paulhunter.lv. Video bloga #33 epizode
Ekskluzīvi 9. augusts, 2021

Lasītākie