“Lācis Latvijas mežā vairs nav retums. Un šis dzīvnieks var uzbrukt, ja pārsteigts negaidīti. Ko šāda uzbrukuma gadījumā darīt bruņotam cilvēkam, kur šaut, lai uzbrukums nebeigtos pašam letāli un būtu ievērota prasība par galējās nepieciešamības apstākļiem, kas izslēdz administratīvo un kriminālo atbildību?” tā elektroniskā vēstījumā žurnāla redakcijai raksta mednieks Arnis Puksts.
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“Neesmu lāču speciālists, bet šāda aprakstītā situācija, kad lācis ir pārsteigts negaidīti un bruņots cilvēks pašaizsardzības nolūkos ir sagatavojies izdarīt mērķtiecīgu šāvienu, nav reāla. Zinot, ka ievainotam dzīvniekam pašsaglabāšanās instinkts bieži izpaužas uzbrukumā, tad pareizāk ir ieroci nelietot šaušanai, bet galējās nepieciešamības gadījumā izmantot to kā priekšmetu dzīvnieka uzmanības novēršanai. Atbilstoši tiesu praksei par situācijām, kad ierocis pielietots situācijā, ko šāvējs traktē un argumentē kā galējas nepieciešamības apstākļus, šāvējam tiesas spriedumi nav labvēlīgi.”
Viedoklis ir arī Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājam Haraldam Barvikam:
“Arvien biežāk sociālajos tīklos tiek publicēti video, kuros redzami Latvijā nofilmēti lāči, lielākoties dzīvnieku piebarošanas vietās. Tas nebūt nenozīmē, ka zem katras eglītes ir pa lācim. Piebarošanas vietas daudz labāk tiek aprīkotas ar video un foto kamerām un līdz ar to mums, medniekiem, ir pilnīgāka informācija par to, kādi tieši dzīvnieki konkrētajā vietā sastopami. Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvi, un zinātnieki varētu beidzot saskaitīt, cik lāču ir Latvijā, – 70 vai 100.
Tāpat pozitīvi ir tas, ka lāču populācija ir pieaugoša. Taču rūpīgi jāizvērtē, līdz kuram brīdim šai populācijai var ļaut palielināties netraucēti un kurā brīdī var būt nepieciešams kādu razbainieku, kurš kļuvis pārāk bezbailīgs un sāk apdraudēt sabiedrību, nomedīt. Lācis ir ļoti gudrs dzīvnieks, ātri mācās un tikpat ātri saprot, ka viņu neviens neapdraud, tāpēc var atļauties stipri vairāk, nekā mums, cilvēkiem, tas būtu pieņemami.
Dodoties mežā, nav nepieciešamības pastiprināti trokšņot, lai nesatiktos ar lāci. Lācis ļoti ātri sapratīs, ka klaigāšana viņu neapdraud. Nevajag censties radīt modeli, kuru nav iespējams radīt! Ja būs lācis, kurš būs nolēmis jūs apēst, tad viņš, visticamāk, to arī izdarīs, neskatoties uz kliegšanu un trokšņošanu. Šāds lācis, visticamāk, būs vecs, slims vai kā citādi ieinteresēts.
Mūsu pašreizējos apstākļos, saticies ar cilvēku, lācis 99,9 procentos gadījumu aizbēgs. Līdz brīdim, kad sapratīs, ka var atņemt kādam sviestmaizi, ogu grozu vai kaut ko tamlīdzīgu.
Ja notiek uzbrukums cilvēkam, konkrētais lācis bez apspriešanas ir nošaujams, jo tas bez kautrēšanās šos uzbrukumus atkārtos vēl un vēl. Arī citās valstīs rīkojas tieši tāpat. Piemēram, ASV vai Kanādā tiek mobilizēta policija, nacionālā gvarde, lai konkrēto lāci atrastu un nomedītu. Šādu dzīvnieku dabā atstāt nedrīkst, jo tas ir ļoti bīstami cilvēkiem!”
Negaidīta tikšanās. Aci pret aci ar lāci Naukšēnu pagastā
Lācis Kurzemē! Nofilmējas trīs stundas pēc kameras uzstādīšanas
Lasi un abonē žurnālu Medības!
