Daļai mednieku šautuve joprojām saistās ar sajūtu, ka tur jāierodas jau pārliecinātam par savām prasmēm un jāspēj parādīt labāko rezultātu. Taču realitāte ir pretēja – tā ir vieta, kur drīkst kļūdīties un mācīties. Tieši kontrolētā vidē iespējams pamanīt nianses, kuras medībās bieži paliek nepamanītas. Ikdienā, strādājot ar dažādu pieredzes līmeņu medniekiem, šaušanas instruktori uzkrājuši vērtīgus novērojumus par to, kas palīdz progresēt un kas bieži vien tiek atstāts novārtā. Apkopojām vairākus ieteikumus, kas var noderēt ikvienam neatkarīgi no sagatavotības līmeņa.
Sākumā koncentrējies uz pamatlietu apgūšanu, nevis izšauto patronu daudzumu
Nereti, ierodoties pirmo reizi šautuvē, cilvēki ir iegādājušies lielu daudzumu patronu un iecerēto uzlabojumu cenšas panākt ar šāvienu daudzumu, nevis kvalitāti. Mednieku skolas Taurs pārstāvis un instruktors Mārtiņš Dadeiks no savas praktiskās pieredzes atklāj, ka pirmajā ložu šaušanas treniņā jaunie vai topošie mednieki izšauj pavisam nelielu patronu daudzumu, piemēram, vienu sēriju. Tas tādēļ, ka pašā sākumā instruktoram ir jāizskaidro šaušanas pamatprincipi, bez kuriem efektīvs treniņš nav iedomājams. Kā skatīties uz mērķi, apstrādāt to, kā turēt ieroci, kā nospiest sprūda mēlīti? Tikai tad, kad šīs pamatlietas ir saprastas un apgūtas, var piestrādāt pie šāvienu daudzuma un spējas tos konsekventi atkārtot. Pretējā gadījumā sanāk tērēt dārgu naudu par munīciju un sērijām, bet vienlaikus atkal un atkal pieļaut vienas un tās pašas kļūdas, līdz ar to reālais ieguvums no treniņa ir salīdzinoši mazs. Arī tad, ja esi jau gana pieredzējis mednieks, ieteicams ik pa laikam treniņā pieaicināt zinošu instruktoru, kas palīdzēs pamanīt kļūdas šaušanas tehnikā un izlabot tās.
Kad sākas šāviens un kur šaut, lai trāpījums būtu efektīvs un ētisks? Lasi pielikumā “Šāviens”
Sausie treniņi – pasaudzē maciņu un sagatavojies šautuvei
Vairāki šaušanas instruktori, tai skaitā pieredzējušais ložu šāvējs Agnis Dombrovics, vienmēr uzsver tā sauktā sausā treniņa nozīmi. Proti, tas ir treniņš ar šaujamieroci, bet bez munīcijas. To var veikt gan šautuvē, gan arī mājas apstākļos, tādējādi bez liekiem tēriņiem var apgūt pareizu ieroča vadību, sprūda mēlītes nospiedienu un refleksu līmenī atstrādāt veicamās ķermeņa kustības. Katrai šaušanas disciplīnai sausie treniņi nedaudz atšķiras, taču ražotāji piedāvā dažādas palīgierīces, kas šajos treniņos noderēs. Piemēram, ložu šāvēji ir iecienījuši trenažieri SCATT. Tā ir pavisam maziņa ierīce, kas stiprinās zem ieroča stobra un, savienojoties ar datoru, parāda ieroča stobra kustības pirms un pēc šāviena, kā arī trāpījuma vietu mērķī. Būtībā treniņam vajag vien ieroci, sistēmai derīgu mērķi un pašu trenažieri – bez munīcijas var iztikt, jo teorētisko trāpījumu nolasa, aprēķina un parāda trenažieris. Ko tas ļauj saprast? Tas skaidri grafiski parāda, ko šāvējs ir izdarījis pāris sekundēs un sekundes simtdaļās pirms šāviena, un palīdz skaidrot, kādēļ šķietami labi notēmēts šāviens nav trāpījis tur, kur iecerēts. Savukārt lidojošo mērķu šaušanas sausajiem treniņiem labi noder lāzerpatrona. To pavisam lēti var iegādāties medniekveikalos attiecīgā kalibra ierocim. Patronai ieslēdz lāzera staru un to ievieto ierocī. Tad izvēlas kādu punktu vairāku metru attālumā, ieņem šaušanas pozīciju un trenē ieroča ieplecošanas kustību. Proti, ar stobriem parāda uz iedomāto punktu un nesteidzīgi ieceļ plecā un vaigā ieroča laidi tā, lai stobri turpinātu rādīt uz iedomāto punktu. Kad tas apgūts, var to apvienot ar horizontālu kustību līdzi iedomātam mērķim. Mājās izvēlas garāko sienu, nostājas no tās dažu metru attālumā un griestu līsti iztēlojas par mērķa lidojuma trajektoriju. Atkārto iepriekš apgūto ieplecošanas kustību, vienlaikus ar stobriem kustoties un velkot līdzi griestu līstei.
Regulāri treniņi palīdz labāk nekā brauciens uz šautuvi reizi gadā
Viena no būtiskākajām atziņām, ko uzsver šautuvju pārstāvji, ir treniņu regularitāte. Zemgales šaušanas centra saimnieks Arvīds Rozēns atzīst, ka, ieviešot savā kolektīvā ikgadējus šaušanas pārbaudījumus, sākotnēji medniekus nemaz nebija viegli motivēt braukt un trenēties. Tādēļ kolektīvā šaušanas treniņi kādu laiku tika ieviesti kā sava veida neobligāti obligāts pasākums – bez stingriem normatīviem, bet ar mērķi radīt ieradumu regulāri ņemt rokās ieroci un trenēties. Ar laiku tas devis ļoti jūtamus rezultātus – uzlabojusies gan šaušanas precizitāte, gan pārliecība par savām prasmēm. Regulāri treniņi ļauj ne tikai nostiprināt tehniku, bet arī labāk iepazīt savu aprīkojumu. Tieši šautuvē nereti atklājas lietas, kas citkārt paliktu nepamanītas, piemēram, atskrūvējies tēmēklis, nolietojies ierocis vai neefektīva munīcija. Šādas nianses ir daudz drošāk pamanīt kontrolētā vidē, nevis medībās. Tāpēc pat nelieli, bet regulāri treniņi ilgtermiņā dod būtiski lielāku ieguvumu nekā reta šautuves apmeklēšana.
Vairāk lasi žurnāla Medības pielikumā Šāviens!
Kad uzskaite nav pareiza, bet bebri lido pa gaisu! “Šauj garām!” #336 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
