Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori trešdien, 13. novembrī Slīteres Nacionālajā parkā pie Pitragupes aizturējuši maluzvejnieku ar visu guvumu – pieciem taimiņiem, kuri nogalināti ar žebērkli.
Pārvaldes Kurzemes reģiona administrācijas vides inspektori trešdien jau pēc tumsas iestāšanās reida laikā pie Pitragupes pamanīja aizdomīgas darbības un pēc neilga laika aizturēja maluzvejnieku ar nelikumīgi noķertiem pieciem taimiņiem (Salmo trutta).
Nelegālā darboņa līdzdalībniekam gan izdevās aizmukt.
Iegūtie pierādījumi un materiāli, kā arī aizturētā persona ir nodota Valsts policijai turpmākai izmeklēšanai un kriminālprocesa ierosināšanai.
Slīteres Nacionālajā parkā esošās mazās upītes ir starp nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai.
Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.
Pārvalde atgādina, ka patlaban ir spēkā lašveidīgo zivju ieguves lieguma periods, kas ilgs līdz 31.decembrim. Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.
