Youtube kanālā publicētais video, kur redzams, kā jaunaudžu kopēji nejauši uzgāja migu ar trīs lācēniem, liek uzdot ne vienu vien jautājumu, lai aizstāvētu, tostarp, arī mednieku intereses. Vai medību kolektīviem jāsāk uztraukties, ja masta dzīšanas laikā tiks izdzīts lācis? Vai šajā gadījumā tiešām piemēros administratīvo sodu par lāču traucēšanu? Un, vai radusies situācija liks medniekiem norobežoties, un ilustratīvo informāciju par lāču, vilku un lūšu klātbūtni vairs nesaņemsim? Lai skaidrotu situāciju, sazinājāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi:
“Pasaule jūk prātā… Nav pieklājīgi tā teikt. Bet, diemžēl, mēs dzīvojam laikā, kad biologu, ekologu un zinošu cilvēku viedoklis, pētījumi un komentāri ir zemākā vērtē par dažu, atsevišķu dzīvnieku objektu tiesību aizstāvju teikto. Dabas aizsardzībā uzmanība tiek veltīta sugai kopumā, nevis atsevišķam indivīdam. Valstij nav jātērē resursi katra īpatņa glābšanai, ja kopumā sugas populācija nav apdraudēta. Un tas būtu jāņem vērā! Izstrādājot Brūnā lāča Ursus arctos sugas aizsardzības plānu tika identificētas galvenās ietekmes uz to konkrēto brīdi, kad lāču populācija nebija tik liela. Pēdējo piecu gadu laikā lāču populācija ir augusi, un fakts, ka Latvijā dzimst lāči, mēs zinām – tas nav nekas jauns. Es pat nezinu, kā to sabiedrībai izskaidrot… mēs varam izglītot sabiedrību, bet jāsaprot, ka klausīsies tikai tie, kas gribēs un kam tas tiešām būs aktuāli, kamēr pārējie mals savu maļamo un izraus informāciju no konteksta.
Jaunaudžu kopēji Limbažu pusē uziet midzeni ar lācēniem! Stāsts sekos!
Vai šis gadījums neietekmēs arī mednieku sabiedrību?
Protams, ka tam tā nevajadzētu būt, mēs rosinām lietu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, tiks izskatīti apstākļi, bet mūsu pašmērķis nav kādu sodīt, bet gan vērst skatu nākotnē, kā uzlabot situāciju, lai sabiedrība zina, kā rīkoties šādā situācijā. Konkrētajā gadījumā mums nav nekāda pamata kaut ko pārmest cilvēkam, kurš uzgāja lācēnus. Lāču vietā varēja būt izmesti suņu mazuļi vai vēl nez kas. Cilvēki mežā arī kaķus un suņus izmet. Ko mēs varam pārmest konkrētajā situācijā cilvēkiem, kas atbildīgi veica mežizstrādes darbus un ievēroja darba drošību?
Viņu uzdevums bija pārbaudīt novēroto troksni, savukārt mums no tā jāmācās, ka nākotnē mums jāturpina vairāk sadarboties ar mežizstrādes veicējiem, jāpilveido darba izpildes un ziņošanas shēmas. Mēs nevaram izslēgt, ka tur varēja būt jebkas – mežacūka, stirna un tikpat labi, ja tur tiktu atrasts savainots dzīvnieks, tad būtu jāsniedz palīdzība. Es teiktu, ka nevietā ir sacelta ažiotāža, un tas viss tiek izmantots, lai kaut kādā veidā naidotu medniekus ar nemedniekiem. Vēl jo vairāk šajā situācijā, kur lāču migas atradējs neveica medības,” skaidro Gita.
Vaicāta, vai radītā situācija nākotnē neietekmēs medību kolektīvus, piemēram, ja dzinējmedību laikā no masta tiek izdzīts lācis, ņemot vērā, ka par lāča traucēšanu var tikt piemērots sods Gita atbild: “Mēs jau vēl nevienam neesam piemērojuši sodu, mēs vienkārši ierosinām lietvedību, lai noskaidrotu lietas apstākļus un tos izvērtētu. Šajā gadījumā jāņem vērā fakts, ka tiek izvērtēts, vai šis uzskatāms par tīšu un apzinātu traucējumu. Ja cilvēks nejauši ir uzgājis lāču mazuļus, tos lieki netraucējot, neaiztiekot, tad visticamāk tīša nodarījuma nav. Mēs vēl šobrīd fiksējam visu situāciju hronoloģiskā situācijā, lai būtu skaidrs, cik ilgu laiku notika mežistrādes darbi, cik ilgi notika filmēšana, cik īsā laikā vieta tika atstāta un traucējums novērsts, kādas bija meža kopšanas darbu instruktāžas, kas darbiniekiem jāievēro. Kontrolējošo iestāžu darba specifika paredz savākt pēc iespējas vairāk faktus, lai izdarītu secinājumus un izvērtētu, vai tiešām pastāv apstākļi, kas norāda uz tīšu traucējumu. Ja tādu nav, tad nav arī pamata kādu sodīt. Protams, dzinējmedības ir aktuāls jautājums, un arī Brūnā lāča Ursus arctos sugas aizsardzības plānā ir rakstīts, ka nevajadzētu organizēt dzinējmedības ziemā, it īpaši, kur ir zināms, ka lāči varētu pārlaist ziemas miegu. Bet tas nenozīmē, ka dzinējmedības būtu jāaizliedz visā valsts teritorijā, piemēram, Zemgalē, kur lāču praktiski nav.”
Gita Strode aicina medniekus un nemedniekus publicējot šādus foto vai video, papildināt tos ar paskaidrojošu informāciju: “Šobrīd cilvēki vienkārši izvelk informāciju no konteksta un nu jau situācija ir kļuvusi absurda. Nezinu, kas tas šobrīd ir par radikālismu sācies, ka visu laiku mākslīgā veidā savā starpā tiek naidoti mednieki un nemednieki. Tas šobrīd ir absurds, ko daļa sabiedrības atļaujas sagrozot un interpretējot faktus.”
Pieredzējusi lācene atgriezīsies pie lācēniem! Igaunijas pieredze. “Šauj garām!” ekstra #36
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
