Zivīm svarīga ne tikai medījuma garša, bet arī tā smarža. Uz līdakām tas neattiecas. Šīs ūdens sanitāres reti kad pievērš uzmanību savai gaidāmajai maltītei. Līdakām ēsmas radītie aromāti ir sekundāri. Tomēr, ķerot šīs plēsējas, nereti tiek izmantotas smaržas. Kādām smaržām līdakas dod priekšroku vasarā? Vai ir jēga radīt savas? Kā šīs smaržas pielietot makšķerējot?
Smaržu loma līdaku dzīvē
Miermīlīgās zivis mēģina atšķirt ēdamās lietas no neēdamajām, iepriekš paošņājot. Tās vispirms ar lūpām pārbauda, vai barība ir mīksta, pēc tam to pagaršo, vai tajā nav kādu bīstamu svešķermeņu. Plēsīgās zivis uzvedas citādāk, tās agresīvi un naidīgi uzbrūk barībai. Katrai zivju sugai ir savas manieres, bet līdakas medī šādi: tās pamana savu upuri ar sānu līniju, vizuāli to izseko, veic lēcienu vai rāvienu un jau pēc pavisam īsa brīža pusdieno. Smarža līdakām nepieciešama tikai uzbrukuma fāzē. Tieši šajā brīdī zivs cenšas noteikt sava medījuma raksturu un iespējamo sagrābšanas un apēšanas varbūtību. No attāluma iegūtā informācija ne vienmēr pārtrauc plēsēja uzbrukumu. Ieraugot kaut ko savā ceļā, ja ir apetīte, līdaka mēģinās tam uzbrukt, pat ja tas ir neēdams, piemēram, kādam priekšmetam (drēbes gabalam vai plastmasas maisiņam), līdaka neapstāsies pat pēc bezgaršīgās smaržas sajušanas. Plēsējas turpinās savu uzbrukumu. Vēlos piebilst, ka šādi novērojumi galvenokārt veikti pavasarī pēc nārsta, kad zivis izsalkušas un ķer praktiski visu, ko vien redz vai sajūt savā tuvumā.
Svarīgi! Kad līdakas uzbrūk ieraudzītajam upurim, smaržai nav īpašas nozīmes. Taču dažkārt tomēr smaržai var būt nozīmīga loma. Līdaka var saost asinis aptuveni no kilometra attāluma, kam ir būtiska nozīme plēsīgo zivju pievilināšanā.
Kura no smaržām vislabāk pievilina līdakas?
Atcerieties: smaržas, kas riebjas cilvēkam, lielāko daļu zivju piesaista, tās šķiet tām gardas un patīkamas, tātad arī līdakas nav izņēmums. Daži makšķerēšanas veikalos nopērkamie pievilinātāji ir tik nepatīkami, ka pat to uzklāšana uz ēsmas liek vēlēties pēc iespējas ātrāk pabeigt procesu.
Atminos, kā pirms gadiem 20 vai pat vēl senāk kādā no makšķerēšanas piederumu bāzēm Polijā pirmo reizi ieraudzīju lielu klāstu šo spreju un atraktoru. Toreiz mēs par tādiem varbūt tikai bijām dzirdējuši, kur nu vēl redzējuši un, piedodiet, ostījuši. Nu, lūk, kamēr man tika veikts aprēķins, staigāju gar plauktiem (manuprāt, trīs plaukti bija), polis piedāvāja paostīt vienu trauciņu, atvēra otru, smarža fantastiska. Ienāca kārtējais viņa klients, un poļu kolēģis teica, lai tik es verot vaļā un ostot, bet pats devās pie klienta. Man divreiz nebija jāsaka. Atvēru vienu, otru, trešo, visiem smarža laba, nu jau vairs pat nelasīju, kas virsū rakstīts, vienkārši vēru un ostīju. Atvēru nākamo un… pēc brīža jau biju tualetē, un atbrīvojos no viesnīcas brokastīm. Trauciņā bija atraktants plēsīgajām zivīm. Tik pretīga smaka, nevaru to vārdiem izstāstīt. Kad atgriezos, poļu kolēģi ar smaidu teica, ka šis plaukts esot paredzēts plēsīgajām zivīm, bet nākamais esot jūras zivju plaukts, tur smakas pavisam citas, vēl pretīgākas.
Atgriežamies pie līdakām
Tās tomēr labprāt pievelkas uz šādiem aromātiem, atmetot jebkādas šaubas par gaidāmo maltīti. Domāju, ka daudziem jaunās paaudzes makšķerniekiem būs pārsteigums, ja teikšu, ka līdakām pievilcīgas smaržas ir vēži, siļķes, garneles, kā arī anīss un ķiploki. Par saldajām smaržām zaļsvārces interesi neizrāda.
Zinu, ka daži makšķernieki šādu pievilinātāju gatavo arī mājas apstākļos. Ja nolēmāt to pagatavot, tad ņemiet vērā, ka iegūtajai “tinktūrai” obligāti jāpievieno sāls. Tas pastiprina plēsējiem smaržu un uzlabo tās “garšu”. Recepte šai “tinktūrai” ar jebkurām garšvielām ir līdzīga vai pat vienāda: galvenā izejviela tiek samalta, iegūtā masa tiek sajaukta ar ūdeni, tā jāatstāj atpūsties vai ievilkties uz 24 stundām. Tas arī viss. Atliek vien apstrādāt mānekli ar iegūto šķidrumu. Vēl kāds ieteikums – uz šūpiņa vai voblera aizmugurēja āķa jāuzver gabaliņš sākotnējās izejvielas, tas palielina mānekļa pievilcību. Pirms gadiem desmit, varbūt pat vēl senāk makšķernieki izmantoja sausās asinis, domāju, ka laiks atkal tās piesaukt, kas patiesībā ir atsevišķa tēma. Tagad par sausajām asinīm neko neesmu dzirdējis, tās pazudušas. Smaka bija vienkārši pretīga, bet, ja vēl sauso asiņu maisiņam tika klāt ūdens, tad steidzami bija jāmeklē gāzmaska. No pieredzējušiem makšķerniekiem esmu dzirdējis par lielisku variantu – viņi izmanto lielo, plēsīgo zivju, piemēram, zandartu, samu vai citas līdakas, izņemtās iekšas. Pēc rūpīgas izspiešanas ekstraktu var uzklāt tieši uz mānekļa bez jebkādas iepriekšējas apstrādes un spiningot, pēc neilga laiciņa operācija ar mānekļa iemērkšanu trauciņā ar iekšām jāatkārto. Starp citu, nedrīkst aizmirst par sāli, arī tas ir jāuzklāj uz izņemtajām iekšām.
Svarīgi! Makšķerējot līdakas ar dzīvo ēsmas zivtiņu, var ēsmu pārgriezt vairākās vietās, sāks izdalīties asinis un ievainotas zivtiņas smaka izplatīsies ūdenī, tas nozīmē, ka līdakas būs vairāk ieinteresētas šādā maltītē. Lielas līdakas ir jebkura makšķernieka sapnis. Smakas izplatībai ūdenī ir būtiska loma plēsīgās zivs noķeršanā. Šim nolūkam var izmantot gan specializētos veikalos nopērkamus pievilinātājus, gan mājās gatavotus. Ja pareizi izvēlēta smarža, līdaka nespēs tai pretoties, un tā drīz nokļūs makšķernieka uztveramajā tīkliņā!
Raksts publicēts ar Zivju fonda atbalstu
Abonē un lasi žurnālu Lielais loms! Abonē 2027. gadam, saņem dāvanā makšķernieku kalendāru ar copes dienām un vari laimēt jaunu laivu Gladiator E350 no “Laivu nama”. Akcijas periods: 1.10.-22.12.2026. Loterijas atļaujas nr. 9170. Loterijas noteikumi. Kalendārs tiks piegādāts kopā ar žurnāla 1. numuru februārī.
Divi gadi bez tiesībām, aiziet ar sirdi un pārkāpumi! Par drošību uz ūdens
