Tulkojumā no vācu valodas Deutscher Wachtelhund nozīmē vācu paipalu suns. Tomēr šķirne izveidota kā universāls medību suns, kas spēj strādāt ūdensputnu un mazo plēsēju medībās, sekot asinspēdai, kā arī ar balsi strādāt uz lielajiem medījamiem dzīvniekiem.
Šķirne izveidota Vācijā 19. gadsimtā. Tolaik arvien vairāk cilvēku vēlējās iesaistīties medībās, taču ne visi varēja atļauties turēt vairākus suņus, katru specializētu konkrētam medību veidam. Tāpēc radās nepieciešamība pēc universāla medību suņa, kas spētu veikt dažādus uzdevumus. Mērķtiecīga un dokumentēta vācu medību spaniela audzēšana sākās 1903. gadā.
Viens no nozīmīgākajiem šķirnes attīstītājiem bija Rūdolfs Frīss (Rudolf Friess), kurš daudzus gadus nodarbojās ar vācu medību spanielu audzēšanu. Viņš šķirnes suņus iedalīja divās krāsu grupās, brūnajos un raibajos jeb brūni baltajos.
Šāds dalījums sākotnēji bija saistīts ne tik daudz ar izskatu, cik ar suņu darba īpašībām. Brūnie suņi vairāk uzturēja kontaktu ar saimnieku un medījumu meklēja salīdzinoši nelielā attālumā, savukārt raibie bija patstāvīgāki, ar ļoti labu ožu un vairāk piemēroti darbam dzinējmedībās. Mūsdienās šīs atšķirības vairs nav tik izteiktas, jo abu krāsu suņi ilgstoši savstarpēji pāroti un to darba īpašības izlīdzinājušās.
Spēcīgs, izturīgs un radīts darbam
Vācu medību spaniels pieder pie dzinējsuņu tipa, ko vāciski apzīmē ar Stöberhund. Suns var sasniegt aptuveni 54 centimetru augstumu skaustā un 30 kilogramu svaru. Apmatojums ir biezs, vidēji garš un parasti nedaudz viļņains, retāk gandrīz taisns. Tas ir spēcīgs, muskuļots un ļoti izturīgs suns.
Šķirne radīta darbam sarežģītos apstākļos – biezā mežā, kalnos, purvainās vietās un sniegā. Vācu medību spanieliem piemīt laba oža un dabiska vēlme meklēt putnus un tos aportēt, tādēļ tie ir piemēroti arī ūdensputnu medībām. Tomēr viena no galvenajām šķirnes darba jomām ir dzinējmedības.
Vācu medību spaniels savā ziņā aizpilda nišu starp lielāku putnusuni un nelielo, ļoti enerģisko vācu medību terjeru. Tas ir pietiekami spēcīgs darbam ar lielākiem medījamajiem dzīvniekiem, vienlaikus saglabājot kustīgumu un spēju strādāt sarežģītā apvidū.
Bez slodzes un apmācības neiztikt
Spēcīgā medību instinkta un ļoti aktīvā rakstura dēļ vācu medību spanielam nav piemērota dzīve bez pietiekamas fiziskās un garīgās slodzes. Šos suņus tradicionāli izvēlas aktīvi mednieki un cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu mežā.
Suni iespējams turēt gan mājās, gan voljērā, tomēr abos gadījumos tam nepieciešams regulārs kontakts ar cilvēku un citiem suņiem, garas pastaigas, pietiekama fiziskā slodze un konsekventa apmācība. Dzīvojot ārā, sunim veidojas biezāks apmatojums un tas labi pielāgojas dažādiem laikapstākļiem, taču ilgstoša izolācija var radīt problēmas saskarsmē un paklausībā. Savukārt dzīve kopā ar ģimeni palīdz izveidot ļoti ciešu saikni ar saimnieku.
Medību suņa izturību nosaka ne tikai iedzimtās īpašības. Ļoti svarīgs ir ikdienas treniņš. Jo regulārākas un garākas ir pastaigas un jo vairāk suns tiek nodarbināts, jo labāk tas būs sagatavots ilgstošam darbam medībās.
Vācu medību spanieli ir draudzīgi, dzīvespriecīgi un gudri suņi, kas labi padodas apmācībai. Tomēr, lai attīstītu šķirnei raksturīgās darba spējas, apmācība jāsāk jau kucēna vecumā. Sunim pakāpeniski jāiepazīst dažādas vides un situācijas, jāiemācās sadarboties ar saimnieku un jāapgūst prasmes, kas vēlāk būs nepieciešamas medībās.
Apmācībā svarīga ir pacietība un konsekvence. Par pareizi izpildītu uzdevumu suns jāpaslavē un jāapbalvo, savukārt no fiziskiem sodiem un pārmērīga spiediena jāizvairās. Arī pieaugušam sunim saimnieka uzslava, rotaļa vai kārums pēc labi paveikta darba ir nozīmīga motivācija.
Šķirnes izcelsmes valstī Vācijā liela nozīme tiek piešķirta vācu medību spanielu darba īpašību pārbaudēm. Jauniem suņiem tiek vērtētas iedzimtās darba spējas, tostarp darbs pa zaķa pēdu, reakcija uz šāvienu un attieksme pret ūdeni. Pieaugušiem suņiem paredzētas sarežģītākas pārbaudes, kurās vērtē darbu pa asinspēdu, darbu ar medījumu, darbu ūdenī un citas medībās nepieciešamās īpašības.
Tas nav tikai suns ar medību šķirnei raksturīgu ārieni. Darba spēju saglabāšana ir viena no būtiskākajām šķirnes audzēšanas sastāvdaļām.
Patstāvīgs mednieks
Vācu medību spaniels medībās ir ļoti patstāvīgs. Tas nav suns, kura uzdevums ir visu laiku atrasties saimniekam pie kājas vai sekot citiem suņiem. Vācijā šo darba īpašību raksturo arī ar jēdzienu Solojäger jeb patstāvīgs mednieks.
Vienlaikus šķirnes universālums ļauj to izmantot dažādos medību veidos. Suns var aportēt ūdensputnus, strādāt pa ievainota dzīvnieka asinspēdu un piedalīties dzinējmedībās. Tā piemērotība konkrētam darbam gan ir atkarīga ne tikai no šķirnes, bet arī no konkrētā suņa temperamenta un apmācības.
Mierīgāka rakstura sunim var būt sarežģītāk strādāt ar mežacūku, savukārt ļoti ass un temperamentīgs suns var prasīt vairāk darba, lai kontrolētu tā interesi par citiem medījamiem dzīvniekiem.
Lēnāk, bet ar balsi
Lai gan vācu medību spaniels ir universāls medību suns, viena no tā vērtīgākajām īpašībām ir darbs dzinējmedībās un izteiksmīgā suņa balss, sekojot medījuma pēdām.
Kad suns seko dzīvniekam un rej, mednieks pēc balss var sekot līdzi tam, kur atrodas suns un kā attīstās situācija. Labi pazīstot savu suni, pieredzējis saimnieks pēc tā balss un darba manieres var pat nojaust, ar kādu dzīvnieku suns konkrētajā brīdī strādā.
Vēl viena būtiska īpašība ir darba temps. Vācu medību spaniela uzdevums nav maksimālā ātrumā dzīties pakaļ medījumam. Šķirnes darba stils paredz neatlaidīgu sekošanu ar balsi, un tieši tas medniekam dod iespēju laikus saprast, no kuras puses dzīvnieks tuvojas.
Šāds darba stils var būt īpaši piemērots dzinējmedībās. Mednieks dzird suņa darbu un var savlaicīgi sagatavoties iespējamai dzīvnieka parādīšanās vietai, nevis tikai pēkšņi ieraudzīt lielā ātrumā skrienošu medījumu.
Vācu medību spanieliem raksturīga arī drosme darbā ar mežacūkām un citiem pārnadžiem. Tie spēj strādāt ar ievainotu dzīvnieku un ar balsi noturēt mednieku informētu par situāciju. Tāpat šķirnei raksturīgs medību instinkts attiecībā uz mazajiem plēsējiem, un, pateicoties spēcīgajai ķermeņa uzbūvei, suns spēj aportēt arī salīdzinoši smagu medījumu.
Ne tikai dzinējmedībām
Lai arī šķirnes stiprā puse ir darbs dzinējmedībās, vācu medību spaniela iespējas ar to nebeidzas. Tas ir piemērots darbam ūdenī, spēj aportēt putnus un, atbilstoši apmācīts, meklēt ievainotu medījumu pa asinspēdu.
Biezs apmatojums un laba fiziskā izturība ļauj tam strādāt biezā mežā, purvainās vietās, krūmājos un sniegā. Sarežģīti laikapstākļi un grūti caurejams apvidus šim sunim nav nekas neparasts.
Tieši universālums ir viena no īpašībām, kas vācu medību spanielu padara interesantu medniekam, kurš nevēlas dažādiem medību veidiem turēt vairākus specializētus suņus. Taču universāls nenozīmē, ka suns visu pratīs pats no sevis. Lai iedzimtās īpašības pārvērstos uzticamā darbā medībās, nepieciešama regulāra apmācība, fiziskā slodze un cieša sadarbība ar saimnieku.
Un tieši šeit slēpjas vācu medību spaniela būtība – tas ir suns, kas radīts darbam. Jo vairāk mednieks tajā iegulda, jo vairāk šis universālais medību kompanjons spēj dot pretī.
Kad seja kā dibens, bet briedim ar roku uzšauj pļauku! “Šauj garām!” 354.epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
