Avots: Latvijas Sabiedriskais medijs
Pieaugot lāču skaitam Latvijā, cilvēki šos dzīvniekus vai viņu pēdas biežāk novēro mežos vai bišu dravās, turklāt aizvadītajās brīvdienās lācis ieklīdis arī Jēkabpilī. Portālā manabalss.lv maijā iesniegta iniciatīva, kas aicina Latvijā ieviest limitētas lāču medības. Vienlaikus parakstus vāc arī tie, kas ir pret lāču medībām. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) norādīja, ka lāču medību atļaujai šobrīd nav nedz tiesiska, nedz zinātniska pamata un to liedz gan Latvijas, gan Eiropas normatīvi par sugas aizsardzību.
Parakstus vāc gan par, gan pret lāču medībām
Saistībā ar Latvijā mītošajiem lāčiem portālā manabalss.lv patlaban atrodamas divas gluži pretējas iedzīvotāju iniciatīvas.
Vienā no tām aicināts ar medībām kontrolēt brūnā lāča populācijas pieaugumu, lai no iespējamiem uzbrukumiem pasargātu atpūtniekus mežā, bišu dravas un arī lopus.
Tikmēr otra iniciatīva aicina liegt lāču medības un tā vietā ieviest valsts finansētas preventīvas aizsardzības programmas un elektrožogu sistēmas, saglabājot stingri aizsargājamas sugas statusu.
Sākta iniciatīva Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu. Ar iniciatīvu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Daļai iedzīvotāju par lāču medībām domas dalās; trūkst zināšanu par rīcību
Rīgas ielās sastapto iedzīvotāju domas par lāču medību jautājumiem dalījās, bet cilvēki atzina, ka arvien vairāk aizdomājas par iespējamu satikšanos ar plēsēju, secinot, ka trūkst zināšanu par to, kā rīkoties šādās situācijās.
Uzrunātie sacīja:
“Man vēl ir arī suns un es īsti nezinu… viņš noteikti var saost pēdas. Un es negribētu viņam skriet pakaļ, un tad vēl lāci satikt. Es arī, ejot mežā, vienmēr sasitu plaukstas vai radām kaut kādus trokšņus ar cerību, ka zvēri mūs sadzirdēs. Es kopumā mežā jūtos bailīgāk, kopš zinu, ka [lāču] ir vairāk. Vai viņus tamdēļ vajag iznīcināt? Domāju, ka nē.”
“Es esmu Zemessardzē un mežā esmu diezgan daudz. Bet ir tās lietas, ko mēs, ejot mežā, varam darīt, piemēram, svilpot un taisīt troksni, jo viņi jau neiet uz kontaktu. Mēs jau tā ejam tai dabai virsū ar visu savu civilizāciju un vajadzībām, un tā kā varbūt respektējam viens otru, varbūt tā mēs varam vienoties.”
“Medīšana ir tāda sarežģīta tēma. Vispār medīt, man liekas, nav slikti, bet vajag būt tādiem labiem ierobežojumiem. Lai ir viss ētiski un tā tālāk.”
“Es tagad pēdējā laikā uztraucos tāpēc, ka visur redzu, ka tie lāči parādās. Un tagad tādos lielajos mežos viena pati es laikam negribētu aiziet.”
“Ir informācija, bet viņa ir tik dažāda, un ko tikai nedzirdi. Tiešām es domāju, ka, ejot ar bērniem, es nezinu kā rīkoties. Es esmu pret, jo mežs jau nav mūsu īpašums. Tāpēc nogalināt dzīvniekus es negribētu.”
Latvijā lāču papulācija pēdējos gados pakāpeniski augusi
Latvijā pēdējos gados brūno lāču populācija pakāpeniski pieaugusi.
Pērn sezonas laikā – no marta līdz novembrim – Latvijā ir uzturējušies apmēram 190 lāči.
Tas secināts dažādu pēdu mērījumos, DNS monitoringā, kā arī novērojumos, kuros konstatētas arī lācenes ar mazuļiem, stāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš.
“190 lāči varētu būt tas aptuvenais skaits, kas Latvijā ir uzturējušies. Un tas tiešām ir straujš pieaugums, jo, ja skatās piecu gadu termiņā, tad tiešām tas pieaugums ir bijis gandrīz vairāk nekā divas reizes. Ja runā par lāču varbūtību satikties ar cilvēku, tad, protams, tā varbūtība ir lielāka. Bet tas, ka lāča sastapšanās ar cilvēku apdraud cilvēku – vienkārši ar kritisko domāšanu un izvērtēšanu, es domāju, ka tā bīstamība nav palielinājusies. Statusu mēs mainīt nevaram, jo lācis paliek īpaši aizsargājama suga pēc Eiropas Padomes direktīvas. Tas arī nenozīmē, ka bīstamu lāci noteikti nedrīkst nogalināt, bet tā ir cita kārtība. Tās nav medības.”
Mednieku savienība: Lāču populācija ir jāsāk ierobežot
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics uzskata, ka pieaugošas plēsēju populācijas ir jāierobežo, lai neciestu ne lauksaimniecība, ne arī medību saimniecība. Viņaprāt, tas varētu būt kāds ierobežots limits, primāri vietās, kur konstatē postījumus vai apdraudējumu cilvēkam.
“Ja runājam par lāci, tas arī ir plēsējs. Protams, daudz iespaidīgāks par vilku savas fizioloģijas dēļ. Es uzskatu, ka, ja mēs ilgstoši šo populāciju neierobežosim, tad mēs varam saskarties atkal ar postījumiem ne tikai medību saimniecībai, bet arī tautsaimniecībai, ko mēs jau izjūtam. Šobrīd bišu dravas pamatā cieš, bet noteikti tas arī var pēc tam parādīties, līdzīgi kā vilku populācija nodara postījumus lopkopībai. Arī lācis šādā veidā var ietekmēt lopkopību. Un, protams, ja ilgstoši plēsēji neizjūt bailes no cilvēka, tas arī var rezultēties ar uzbrukumiem cilvēkiem, ko pierāda arī piemēri Rumānijā. Tā ka līdz ar to mēs uzskatām, ka lāču populācija ir jāsāk ierobežot noteikti. Bet šobrīd es uzskatu, tas varētu būt kā izņēmums,” sacīja Buškevics.
DAP uzskata – lāču skaits Latvijā nav tik liels, lai apsvērtu medības
Turpretī DAP Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Karīna Lazdāne norādīja, ka šobrīd lāču skaits nav tik liels, lai apsvērtu lāču medības.
Vairāk lasi portālā Latvijas Sabiedriskais medijs.
Sākta iniciatīva Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu. Ar iniciatīvu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Kā sevi pasargāt pret lāci
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Ko darīt, ja uzbrūk lācis?
1. Paņem aerosolu;
2. Noņem drošinātāju;
3. Turi ar abām rokām;
4. Tēmē lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju;
5. Smidzini maziem, īsiem intervāliem (2-3 sek);
6. Ja lācis tuvojas, atkārto;
7. Uzliec drošinātāju un noliec drošā vietā.
Skriet ar telefonu pakaļ lācim? Komentārs par lāci Jēkabpilī! Tas ir tikai sākums
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
