Avots: Latvijas Sabiedriskais medijs
Latvijā šobrīd lielāko apdraudējumu nerada lāči, bet gan cilvēku rīcība, sastopoties ar lāci. To spilgti ilustrē situācija Jēkabpilī, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), norādot, ka lācis pilsētā visbiežāk nonāk, klejojot vai meklējot barību, nevis agresijas vadīts vai vēloties uzbrukt cilvēkiem. Situācijās, kad lācis vai kāds cits liels savvaļas dzīvnieks ir nonācis pilsētvidē, primāri ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību un DAP, ļaujot speciālistiem koordinēt situāciju un “izvadīt” dzīvnieku no pilsētas ātrāk.
DAP skaidroja, ka šādā situācijā iedzīvotājiem būtiski ir saglabāt mieru, pašiem palikt drošībā un netuvoties, ziņot atbildīgajām iestādēm un neradīt dzīvniekam papildu stresu, piemēram, provocējot – dzenājot to ar automašīnu, skaļi signalizējot, biedējot ar suņiem, skrienot pakaļ vai aizšķērsojot tam ceļu. Tieši mazāks stress palielina iespēju, ka savvaļas dzīvnieks tuvākajā laikā pats pametīs apdzīvoto vietu.
Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādīja: “Latvijā šobrīd lielāko apdraudējumu nerada lāči, bet gan cilvēku rīcība, sastopoties ar lāci. To spilgti ilustrē vakardienas situācija Jēkabpilī, kur dienas gaišajā laikā pilsētvidē ieklīda lācis. Cilvēki primāri nevis informēja pašvaldību, bet dzenāja lāci ar automašīnām, skrēja pat pakaļ un filmēja, tādējādi radot lācim paaugstinātu stresu un bīstamas situācijas, jo stresa apstākļos lācis var uzbrukt.”
Sākta iniciatīva Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu. Ar iniciatīvu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Strode skaidroja, ka, lāču skaitam pieaugot, situācijas, kad nejauši kāds dzīvnieks iekļūst pilsētās, var kļūt biežākas.
Tāpēc DAP pārstāve aicināja domāt par pašu preventīvām darbībām. Daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā, brīvi pieejami pārtikas atkritumi vai mājdzīvnieku barība ir daži no biežākajiem iemesliem, kādēļ savvaļas dzīvnieki – eži, lapsas un pat lāči – var uzturēties apdzīvotās vietās. Ja savvaļas dzīvniekiem tiks liegta brīvi pieejama pārtika, tie meklēs citas barošanās vietas.
Lāči Latvijas pilsētvidē nav bieži redzēti. To ienākšanai pilsētā var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, pavasaros iepriekšējā gadā dzimušie un jau paaugušies lācēni atdalās no mātes un, klejojot lielos attālumos, izvēlas savu teritoriju. Otrkārt, pilsētvidē ir brīvi pieejama barība – mājdzīvnieku barība, nenoslēgtas atkritumu urnas, komposts, augļu koki, medību barotavas vai bišu dravas vilina savvaļas zvērus pārvietoties tuvāk cilvēkiem, kur ir brīvi pieejami pārtikas krājumi. Treškārt, lācis, šķērsojot nepazīstamas teritorijas, var nejauši nonākt apdzīvotā vietā un apjukt. Visbeidzot, var gadīties arī, ka lācis pilsētu tikai šķērso, lai nonāktu izplānotajā galapunktā, nevis ir ienācis pilsētvidē ar mērķi te palikt.
Eiropas pieredze rāda, ka problēmu parasti rada konkrēti indivīdi vai noteiktas teritorijas, nevis visa populācija. Rumānijā, Slovākijā un Polijā dzīvo ievērojama lāču populācija, un šīs valstis aicina sekot viņu piemēram un efektīvāk strādāt ar problemātisko indivīdu pārvaldību un profilaksi, īstenojot atkritumu pieejamības mazināšanu, biškopības aizsardzību un ātru reaģēšanu konkrētos gadījumos.
Vienlaikus DAP uzsvēra, ka sugu klātbūtne dabā un pilsētvidē pati par sevi nav uzskatāma par tiešu apdraudējumu cilvēku drošībai. Tomēr situācijas, kurās konstatējams tiešs un tūlītējs apdraudējums cilvēka veselībai un/vai dzīvībai, tiek vērtētas atsevišķi un paredz iespēju pārvaldei nekavējoties rīkoties un problemātiskos dzīvniekus likvidēt. Par šādiem gadījumiem ikviens tiek aicināts ziņot pārvaldei, rakstot uz pasts@daba.gov.lv.
Tikmēr eksperti – Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš un žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska – uzskata, ka skaidra un visiem saprotama rīcības plāna šādos gadījumos joprojām nav un būtu jādomā par speciāli apmācītu cilvēku grupu.
“Ierobežošana vēl īsti nav aktuāla, bet noteikti vajadzētu būt speciāli apmācītiem dienestiem, kas zina, kā uzvesties ar problēmu lāčiem. Un problēmu lāču likvidācija dabā – tā arī ir normāla prakse, jo lāci pārskolot nevar. Ja viņš ir kļuvis par lāci, kas atkārtoti izrāda bīstamību, tad diemžēl nākas likvidēt dabā, jo nebrīvē, kur izmitināt, jau arī iespēju nav vai tās ir ļoti ierobežotas,” pauda Ozoliņš.
Jēkabpils iedzīvotājs: Domāju, ka video safabricējis bērns
Kā liecina cilvēku paustais, Jēkabpils iedzīvotāji bijuši satraukti, paužot gan izbrīnu par šādu meža zvēra apciemojumu, gan uztraukumu par savu un bērnu drošību.
Daudzi iedzīvotāji, pamanot lāci, centās to iemūžināt video un fotogrāfijās. Sociālajos medijos izplatītajos materiālos redzams, ka daži speciāli brauca lācim pakaļ un pat kāpa ārā no mašīnas, lai nofilmētu.
Kāda sieviete atzina: “Tas ir ļoti liels pārsteigums, jo viņš man nogājis ir te gar māju un te bijis. Man meita šorīt atsūtīja. Es vēl neticēju, padomāju, ka bērns ir safabricējis sev telefonā, jo es tajos telefonos esmu uz jūs.”
Savukārt kāds vīrietis norādīja: “Pusceļā es viņu satiku, viņš izskrēja no meža, izskatījās ļoti apjucis. Es tajā brīdī arī ļoti apjuku. Jau biju gatavs skriet, – bija blakus mājā atvērts žogs –, es biju gatavs skriet iekšā pie cilvēkiem. Bet viņš sabijās un aizskrēja projām.”
Vēl kāda aptaujātā sieviete pauda: “Ieraudzīju internetā un domāju, ka tā nav patiesība. Pēc tam nākošo reizi ieraudzīju, ka jau pa ielas galu skraida. Tas nav droši, protams. Bērni visu laiku pa ielu braukā ar riteņiem un skrejriteņiem. Ir tāda jocīga sajūta, nepatīkama.”
Vairāk lasi portālā lsm.lv.
Sākta iniciatīva Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu. Ar iniciatīvu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Kā sevi pasargāt pret lāci
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Ko darīt, ja uzbrūk lācis?
1. Paņem aerosolu;
2. Noņem drošinātāju;
3. Turi ar abām rokām;
4. Tēmē lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju;
5. Smidzini maziem, īsiem intervāliem (2-3 sek);
6. Ja lācis tuvojas, atkārto;
7. Uzliec drošinātāju un noliec drošā vietā.
Skriet ar telefonu pakaļ lācim? Komentārs par lāci Jēkabpilī! Tas ir tikai sākums
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
