Vilks Eiropā tradicionāli tiek uzskatīts par dzīvnieku, kas no cilvēka izvairās, un uzbrukumi cilvēkiem joprojām ir ārkārtīgi reti. Tomēr šovasar Itālijā reģistrētie notikumi liek pievērst uzmanību citai problēmai – atsevišķiem vilkiem, kas zaudējuši dabiskās bailes no cilvēka un arvien drošāk uzturas apdzīvotās vietās. Augustā vien Apūlijas reģionā reģistrēti vairāki iespējamie vilku uzbrukumi cilvēkiem, turklāt starp cietušajiem ir arī bērni. Vienā no gadījumiem DNS analīzes jau apstiprinājušas, ka uzbrucējs patiešām bijis vilks.
Viens no skaļākajiem gadījumiem notika netālu no Galipoli pilsētas Punta Pizzo apkaimē. 20. augusta vakarā kādā tūristu mītnē dzīvnieks, kas pēc ārējām pazīmēm uzskatīts par vilku, uzbruka trim cilvēkiem – 52 gadus vecai sievietei, viņas 12 gadus vecajai meitai un 47 gadus vecam vīrietim, kurš steidzās viņām palīgā.
Visi trīs nonāca slimnīcā. Sievietei un viņas meitai noteikts 14 dienu atveseļošanās periods, bet vīrietim – piecas dienas. Pēc notikušā policija un veterinārārsti sāka pārbaudi, lai noskaidrotu, vai uzbrucējs patiešām bijis vilks.
Sešgadīgam bērnam uzbruka vilks, to apstiprina DNS analīzes
Vēl satraucošāki notikumi augustā risinājās Noikataro pašvaldībā Bari provincē.
4. augustā tur dzīvnieks uzbruka diviem bērniem, bet 15. augustā pilsētas parkā tika sakosts sešus gadus vecs zēns. Sākotnēji nebija pilnīgas pārliecības, vai uzbrukumos iesaistīts vilks vai klaiņojošs suns.
Tagad vismaz par 15. augusta gadījumu šaubu vairs nav. Uz bērna apģērba atrastā bioloģiskā materiāla ģenētiskās analīzes apstiprināja jauna Apenīnu vilka tēviņa DNS klātbūtni. Vietējās amatpersonas norāda, ka šis rezultāts sniedz zinātnisku apstiprinājumu vilka iesaistei uzbrukumā.
Savukārt 4. augusta uzbrukumā, kurā cieta vēl divi bērni un viens no viņiem guva smagus ievainojumus, iegūtie bioloģiskie paraugi nav ļāvuši nepārprotami noteikt uzbrucēja sugu.
Pēc notikušā Bari prefektūra un Apūlijas reģiona varasiestādes izveidoja īpašu darba grupu. Dzīvnieka meklēšanā un teritorijas uzraudzībā tiek izmantoti droni, termokameras, fotokameras un ķeršanas aprīkojums.
Apūlijas reģions jau 14. augustā bija atļāvis konkrētā problemātiskā vilka izņemšanu no populācijas. ISPRA tā uzvedību novērtēja ar augstāko, kā piekto – kritiskuma pakāpi protokolā, kas paredzēts cilvēka klātbūtni pieradušu un pilsētvidē sastopamu vilku uzvedības izvērtēšanai. Plānots dzīvnieku sagūstīt, veikt veterinārās un ģenētiskās pārbaudes un pēc tam turēt nebrīvē.
Kāpēc vilks sāk tuvoties cilvēkam?
Bari Universitātes veterinārmedicīnas profesors Antonio Kamarda, kurš iesaistīts problemātiskā vilka meklēšanā, tā uzvedību raksturojis kā netipisku. Normālos apstākļos cilvēks vilkam nav medījums, un savvaļas vilks no cilvēka parasti cenšas izvairīties.
Viens no iespējamajiem iemesliem, kādēļ šī distance var samazināties, ir cilvēka radīta viegli pieejama barība. Pilsētās un to nomalēs cilvēki baro klaiņojošus kaķus un suņus, savukārt laukos un apdzīvotu vietu tuvumā pieejami pārtikas atkritumi. Tas savvaļas dzīvniekiem rada spēcīgu stimulu regulāri atgriezties vietās, kur uzturas cilvēki.
Arī Itālijas ISPRA vadlīnijās īpaša uzmanība pievērsta vilkiem, kuri tuvojas mājām un cilvēkiem, ļauj cilvēkam sev pietuvoties vai sāk saistīt cilvēka klātbūtni ar barības iegūšanas iespējām. Šāda uzvedība var liecināt par dabiskās distances zudumu un palielināt konflikta risku.
Tas gan nenozīmē, ka ikviens apdzīvotas vietas tuvumā pamanīts vilks ir bīstams. Vietējie speciālisti uzsver, ka agresīva uzvedība pret cilvēku ir reta un katrs gadījums jāvērtē individuāli.
Problēma nav tikai Itālijas dienvidos
Ziņojumi par vilkiem apdzīvotās vietās pēdējā laikā saņemti arī citviet Itālijā. Ričonē, valsts ziemeļaustrumos, pēc vilka vairākkārtējas novērošanas pilsētvidē pašvaldība uz laiku noteica trīs parku slēgšanu vakara un nakts stundās.
Savukārt Umbrijā turpinājās tā vilka meklēšana, kas 9. jūlijā Arronē uzbruka četrus gadus vecai meitenei.
Itālijas ISPRA iepriekš apkopotā informācija arī rāda, ka agresīvas vilku un cilvēku sastapšanās valstī nav pilnīgi jauna parādība. Institūts bija dokumentējis vairākus atsevišķus problemātisku vilku gadījumus kopš 2017. gada, tostarp Vasto, Romā un citviet.
Bet kas šobrīd notiek Latvijā?
Itālijas pieredze ir īpaši interesanta arī Latvijai, jo jautājums par vilku tuvošanos cilvēku apdzīvotām vietām pēdējā laikā kļuvis arvien aktuālāks arī pie mums.
Šovasar par vilku netipisku uzvedību ziņojuši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta iedzīvotāji, kad plēsēji novēroti arvien tuvāk dzīvojamām mājām un pat strādājošai lauksaimniecības tehnikai. Augšdaugavas un Krāslavas novada pašvaldības jūnijā vērsās Valsts meža dienestā, lūdzot atļaut ārpus ierastās kārtības nomedīt divus vilkus.
Krāslavas novada Izvaltas pagastā situācija bija vēl dramatiskāka – nepilnas nedēļas laikā vienā saimniecībā vilki trīs reizes uzbruka aitām. Kopumā tika nogalināti aptuveni 20 dzīvnieki, bet vēl vairāki pazuda.
Valsts meža dienesta dati rāda, ka vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem Latvijā nav tikai atsevišķi gadījumi. Piemēram, 2023. gadā vilku uzbrukumos cieta 597 mājdzīvnieki, bet 2024. gadā – 336. VMD arī norādījis, ka patiesais uzbrukumu skaits varētu būt lielāks, jo ne par visiem gadījumiem dienests tiek informēts.
Iepriekšējā, 2025./2026. gada medību sezonā Latvijā tika sasniegts noteiktais maksimālais 370 vilku nomedīšanas apjoms, un medības noslēdzās jau 15. janvārī. lsm.lv Savukārt VMD 2026. gada sākumā Latvijas vilku populāciju vērtēja ap 1400 indivīdiem.
Latvijā cilvēkiem nav uzbrukts, taču uzvedības maiņu ignorēt nedrīkst
Būtiska atšķirība starp pašreizējo situāciju Itālijā un Latvijā ir tā, ka Latvijā šobrīd nav pamata runāt par tādu pašu vilku uzbrukumu cilvēkiem virkni kā Apūlijā. Pie mums aktualitāte galvenokārt saistīta ar uzbrukumiem mājdzīvniekiem un ziņojumiem par vilku parādīšanos cilvēku apdzīvotu vietu tuvumā.
Taču Itālijas gadījumi parāda, kāpēc nevajadzētu ignorēt savvaļas plēsēju, kas atkārtoti uzturas pie mājām, neizrāda ierasto piesardzību vai pats mērķtiecīgi tuvojas cilvēkiem.
Arī Apūlijas varasiestādes pēc notikušajiem uzbrukumiem iedzīvotājiem īpaši atgādinājušas – vilkam nedrīkst tuvoties, to nedrīkst barot, tam nevajag sekot un nevajag mēģināt dzīvnieku fotografēt no neliela attāluma. Par neparastu vilka uzvedību vai situāciju, kas var apdraudēt cilvēkus, jāinformē atbildīgie dienesti.
Itālijas notikumi vienlaikus atgādina par vēl kādu būtisku niansi – vilka atrašanās apdzīvotas vietas tuvumā pati par sevi vēl nenozīmē agresiju. Taču brīdis, kad savvaļas dzīvnieks zaudē dabisko distanci no cilvēka un sāk cilvēkam tuvoties, ir signāls, kuru ignorēt nevajadzētu.
Ja dod, tad jāņem! Kad lapsa pī…peli un briežu vietā stirna. Video blogs #106
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
