Informācijas avots: ASV prezidenta 4. septembra izpildrīkojums Supporting America’s Ranchers
ASV prezidents Donalds Tramps 4. septembrī parakstījis rīkojumu, ar kuru ASV iekšlietu sekretāram uzdots izvērtēt pelēkā vilka (Canis lupus) un Meksikas vilka (Canis lupus baileyi) aizsardzības statusu. Tomēr būtiska ir viena nianse. Ar šo rīkojumu vilku aizsardzības statuss vēl netiek mainīts. Gan pelēkais vilks, gan Meksikas vilks joprojām ir aizsargāti atbilstoši ASV Apdraudēto sugu likumam jeb Endangered Species Act (ESA).
Izpildrīkojums Supporting America’s Ranchers paredz, ka ASV iekšlietu sekretāram 90 dienu laikā jāizvērtē abu vilku populāciju stāvoklis un jānosaka, vai ir sasniegti kritēriji, kas ļautu pārskatīt to pašreizējo aizsardzības statusu.
Ja izvērtējums apliecinās, ka noteiktie populāciju atjaunošanas kritēriji ir izpildīti, Iekšlietu departamentam būs jāsāk oficiāla procedūra vilku svītrošanai no aizsargājamo sugu saraksta vai to aizsardzības statusa maiņai. Tātad pagaidām lēmums par vilku aizsardzības atcelšanu nav pieņemts, ir uzdots tikai izvērtēt, vai tam ir pamats.
Paredzētas arī plašākas iespējas aizsargāt mājlopus
Vilku jautājums ir tikai daļa no plašāka izpildrīkojuma, kura mērķis ir atbalstīt ASV lopkopības nozari. Baltā nama dokumentā norādīts, ka liellopu skaits valstī sasniedzis zemāko līmeni pēdējo 75 gadu laikā. Tādēļ paredzēts pārskatīt gan lopkopjiem noteiktās prasības, gan kārtību, kādā tiek izvērtēti un kompensēti plēsēju nodarītie zaudējumi.
Iekšlietu departamentam un Lauksaimniecības departamentam uzdots izvērtēt, kā padarīt plēsēju uzbrukumu izmeklēšanu un nodarīto zaudējumu novērtēšanu vienotāku un ātrāku. Īpaša uzmanība pievērsta vilku uzbrukumiem mājlopiem. Nosakot, vai dzīvnieks cietis vilka uzbrukumā, paredzēts izvērtēt iespēju ņemt vērā ne tikai zemādas asinsizplūdumus, bet arī citas pazīmes un pierādījumus.
Vienlaikus Iekšlietu departamentam jāizvērtē pašreizējie nosacījumi, kas ļauj likvidēt vilkus, kuri rada apdraudējumu cilvēkiem vai mājlopiem. Rīkojumā paredzēts izvērtēt arī iespējas šādos gadījumos reaģēt ātrāk un nepieciešamības gadījumā likvidēt konkrēto vilku, kas rada apdraudējumu vai nodara postījumus.
Ja izvērtējumā tiks secināts, ka federāli noteiktie vilku populāciju atjaunošanas kritēriji ir sasniegti, administrācijai būs jāsāk sarunas arī ar štatiem par tajos spēkā esošo vilku aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību.
Mednieku organizācija to sauc par pirmo soli
Mednieku interešu organizācija Hunter Nation prezidenta izpildrīkojumu nodēvējusi par vēsturisku pirmo soli ceļā uz pelēko un Meksikas vilku federālās aizsardzības atcelšanu.
Organizācija norāda, ka vairākos ASV reģionos pelēko vilku populācijas jau pārsniegušas iepriekš noteiktos atjaunošanas mērķus, savukārt federālais aizsardzības statuss ierobežo štatu iespējas pašiem lemt par vilku populāciju apsaimniekošanu.
Tomēr pagaidām tas ir organizācijas vērtējums. Prezidenta izpildrīkojums vēl neparedz vilku federālās aizsardzības atcelšanu, bet gan uzdod vispirms izvērtēt populāciju stāvokli un noteikt, vai ir izpildīti aizsardzības statusa maiņai nepieciešamie kritēriji.
Vilku aizsardzības organizācijas saskata pretēju risku
Savukārt vairākas vilku un savvaļas dzīvnieku aizsardzības organizācijas, tostarp Center for Biological Diversity, Wildlife for All, WildEarth Guardians un Wolf Conservation Center, prezidenta rīkojumu vērtē kritiski. Tās pauž bažas, ka sāktais process varētu novest pie pārāk agras vilku federālās aizsardzības samazināšanas vai atcelšanas.
Īpašas bažas tiek paustas par Meksikas vilku. Organizāciju pārstāvji uzsver, ka, vērtējot šīs pasugas populācijas atjaunošanos, nepietiek ņemt vērā tikai vilku skaitu. Būtiska nozīme esot arī populācijas ģenētiskajai daudzveidībai un citiem atjaunošanas kritērijiem.
Center for Biological Diversity jau paziņojis, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavs vērsties tiesā, ja tiktu pieņemts lēmums par Meksikas vilka aizsardzības statusa maiņu, kas, organizācijas ieskatā, neatbilstu ASV Apdraudēto sugu likuma prasībām.
Meksikas vilku populācija turpina pieaugt
Meksikas vilka gadījumā īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunākajiem populācijas datiem. ASV Zivju un savvaļas dzīvnieku dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada beigās Arizonā un Ņūmeksikā savvaļā dzīvoja vismaz 319 Meksikas vilki. Salīdzinājumam, 2020. gadā to skaits tika lēsts 186, bet 2023. gadā, 257 dzīvnieki.
Tomēr vilku skaita pieaugums vēl nenozīmē, ka ir izpildīti visi nosacījumi federālās aizsardzības statusa maiņai. Vērtējot Meksikas vilka populācijas atjaunošanos, tiek ņemts vērā ne tikai dzīvnieku skaits, bet arī citi noteiktie kritēriji. Tagad Iekšlietu departamentam uzdots izvērtēt, vai tie ir sasniegti.
Lēmuma par vilku aizsardzības atcelšanu vēl nav
Diskusija ASV sākusies vēl pirms oficiālā izvērtējuma pabeigšanas. Mednieku interešu organizācija Hunter Nation prezidenta rīkojumu uzskata par nozīmīgu soli ceļā uz vilku pārvaldības nodošanu štatiem. Savukārt vairākas dabas aizsardzības organizācijas pauž bažas, ka aizsardzības statusa maiņa varētu apdraudēt vilku populāciju atjaunošanos, un pieļauj arī iespējamu vēršanos tiesā.
Tomēr pagaidām pelēkā vilka un Meksikas vilka federālās aizsardzības statuss nav mainīts. Tramps uzdevis 90 dienu laikā izvērtēt, vai ir sasniegti kritēriji, kas ļautu aizsardzības statusu samazināt vai atcelt. Tikai tad, ja izvērtējumā tiks secināts, ka šie kritēriji ir izpildīti, varēs sākt oficiālu aizsardzības statusa maiņas procesu.
Skābekļa maskas aļņiem un kad esi nogriezts nost no labumiem. “Šauj garām!” 353. epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
