Informācijas avots: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR
Latvijā uzsākta mežacūku ķeršana un aprīkošana ar GPS kakla siksnām, lai pētītu dzīvnieku pārvietošanos, sociālo un teritoriālo uzvedību Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās teritorijās. Pētījuma laikā mednieki aicināti saudzēt ar GPS kakla siksnām un ausu krotālijām apzīmētās mežacūkas un tās nemedīt.
Šobrīd mežacūkas ar GPS siksnām tiek aprīkotas Cēsu un Talsu novados. Mežacūkas tiek notvertas un aprīkotas ar GPS kakla siksnām, kas ļauj sekot konkrētu dzīvnieku pārvietošanās maršrutiem. Tās tiek apzīmētas arī ar ausu krotālijām, lai dzīvniekus būtu iespējams vizuāli atpazīt. Papildus GPS datiem tiek izmantota informācija no slēpņu kamerām un noteikts pētījumā iesaistīto dzīvnieku ĀCM statuss.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava aicina medniekus pētījuma norises laikā nemedīt mežacūkas, kurām redzama GPS kakla siksna un/vai ausu krotālijas. Ir svarīgi pētījumā iesaistītos dzīvniekus saglabāt pēc iespējas ilgāk, jo tas ļauj iegūt nepārtrauktus datus par to pārvietošanos, izmantoto teritoriju un kontaktiem ar citiem dzīvniekiem.
Aicinām meža apmeklētājus, īpaši medniekus, kuriem gadās kļūdoties nomedīt iezīmētu mežacūku, atrodot to beigtu un redzot attēlā skatāmo kakla siksnu, krotāliju ausī vai arī nokritušu kakla siksnu vai krotāliju:
– Nofotografēt atrasto dzīvnieku un tā iezīmējumu, izmantojot mobilo tālruni ar lietotni, kas saglabā atrašanās vietas koordinātas (piemēram, NoteCam).
– Informēt par atradumu, nosūtot e-pastu uz inst@silava.lv vai zvanot pa tālr. 29172201 Aivaram Ornicānam (institūta Silava zinātniskais asistents).
– Ja tiek atrasta kakla siksna ar GPS uztveršanas ierīci, ļoti novērtēsim arī tās atgūšanas iespēju.
Telemetrijas metode Latvijā mežacūku izpētē tiek izmantota pirmo reizi un ļaus iegūt precīzus datus par dzīvnieku pārvietošanos un uzvedību. Pētījumā paredzēts noskaidrot, cik lielās teritorijās meža cūkas pārvietojas, kā to pārvietošanās mainās dažādos laika periodos un sezonās, kā arī to, kādi ir dzīvnieku savstarpējie kontakti un kā atšķiras atsevišķu dzīvnieku un baru teritoriālā uzvedība. Šāda informācija ir būtiska, lai labāk izprastu ĀCM izplatību meža cūku populācijā un efektīvāk plānotu tās pārvaldības un slimības ierobežošanas pasākumus. Pēc ĀCM izplatības viļņa meža cūku blīvums ievērojami samazinās, taču pēc vairākiem gadiem populācija var strauji atjaunoties, tādēļ svarīgi izprast, kā šādos apstākļos mainās dzīvnieku pārvietošanās un savstarpējie kontakti.
Pētījumā iegūtie dati palīdzēs precīzāk plānot meža cūku populācijas pārvaldības un ĀCM kontroles pasākumus, kā arī būs nozīmīgi, plānojot iespējamās meža cūku vakcinācijas kampaņas nākotnē.
Pētījums tiek veikts Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis Eiropa (Horizon Europe) projekta ASFaVIP ietvaros. Starptautisko projektu vada Frīdriha Leflera institūts (Friedrich-Loeffler-Institut, FLI) Vācijā, un tajā piedalās 11 partneri no astoņām valstīm.
Latvijā projektu HOP-ON ASFaVIP Izpratne par dzīvu novājinātu vakcīnu darbības rādītājiem Āfrikas cūku mēra profilaksei un kontrolei mežacūkām un mājas cūkām (Nr.101217300) īsteno Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava. Latvijas pētnieku darbs vērsts uz meža cūku ekoloģijas, populācijas dinamikas un ĀCM epidemioloģijas izpēti endēmiskās teritorijās.
Latvijā šis pētījums tiks īstenots līdz 2027. gada 28. februārim.
Skābekļa maskas aļņiem un kad esi nogriezts nost no labumiem. “Šauj garām!” 353. epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
