Lūsis Lietuvā ir aizsargājama un dabiski reti sastopama suga. Šo dzīvnieku monitorings kaimiņvalstī veikts arī iepriekš, un oficiālajos avotos publicēti aptuveni populācijas vērtējumi. Tomēr joprojām trūkst regulāri atjaunotu datu, kas ļautu pietiekami precīzi spriest par pašreizējo lūšu skaitu un izplatību visā Lietuvas teritorijā.
Daļa pieejamās informācijas ir fragmentāra. To veido mednieku, aizsargājamo teritoriju darbinieku, dabas vērotāju un citu cilvēku ziņojumi par mežos pamanītiem lūšiem, to pēdām un citām klātbūtnes pazīmēm. Par atsevišķiem novērojumiem regulāri ziņo arī mediji. Šādi dati apstiprina sugas klātbūtni konkrētā vietā, taču tikai pēc tiem nav iespējams noteikt, cik sugas indivīdu patiesībā dzīvo valstī.
Lietuvas mednieku organizācijas vairākkārt aktualizējušas jautājumu par daļas līdzekļu, ko mednieki maksā par medījamo dzīvnieku resursu izmantošanu, novirzīšanu zinātniskiem pētījumiem. Kā viens no virzieniem minēta arī aizsargājamo sugu, tostarp lūšu, populāciju izpēte un monitorings. Kamēr nav pietiekami plaša visas valsts mēroga pētījuma, iniciatīvu praktisko novērojumu apkopošanā un pārbaudē nolēmuši uzņemties paši mednieki.
Lietuvas mednieki izveido lūšu novērojumu karti
Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrība izveidojusi lūšu novērojumu karti. Tās mērķis ir labāk izzināt lūšu izplatību un ilgākā laika periodā iegūt vairāk pārbaudāmu datu par populācijas stāvokli Lietuvā.
Atsevišķs novērojums neparāda precīzu dzīvnieku skaitu, tomēr ilgstoši un sistemātiski apkopota informācija var palīdzēt konstatēt izplatības tendences, identificēt sugai nozīmīgas teritorijas un sekot iespējamām populācijas pārmaiņām.
Šāda informācija nepieciešama, lai lēmumi par sugas aizsardzību un savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanu būtu balstīti datos nevis emocijās.
Lūšu novērojumu karte Lietuvā pieejama šeit!
Arī Latvijā iedzīvotājiem un medniekiem ir iespēja ziņot par savvaļas dzīvnieku novērojumiem lietotnē Mednis. Tajā arī cilvēkiem, kuri nav mednieki, ir pieejama sadaļa Novērojumi.
Janvāra pirmajās dienās tika izveidota jauna, publiski pieejama Whatsapp grupa Suņu drošībai – vilku, lāču un lūšu novērojumi Latvijā. Mēneša laikā grupā pieteicās ap 850 cilvēkiem, un dalībnieku skaits turpina augt. Līdztekus grupas izveidei tapa arī interaktīvā publiskā karte.
Pievienojieties Whatsapp grupai Suņu drošībai. Vilku, lāču un lūšu novērojumi Latvijā
Ko vari ziņot?
Tu vari iesniegt informāciju par:
– Tiešu plēsēju novērojumu
– Pēdām
– Klātbūtnes pazīmēm, piemēram, ekskrementiem, gaudošanu, nomedītu medījumu, regulārām pārvietošanās vietām
Kā pareizi aizpildīt anketu?
1. Izvēlies, ko novēroji
Norādi, vai redzēji pašu plēsēju, pēdas vai citas klātbūtnes pazīmes.
2. Norādi novērojuma vietu ar koordinātām
Svarīgi! Ievadi koordinātas vienā rindā šādā formātā:
platums, garums ar punktiem pirms decimāldaļas un komatu starpā: 56.387869, 21.050106
Visērtāk ir ņemt koordinātas no Google Maps.
3. Pievieno datumu
Norādi, kad novērojums veikts.
4. Pievieno skaitu
Pievieno novēroto dzīvnieku skaitu vai aptuveno skaitu pēc pēdām.
5. Pievieno foto vai video, ja iespējams
Fotogrāfijas vai video būtiski palielina novērojuma ticamību, taču tie nav obligāti.
Papildu komentārs
Ja uzskati par vajadzīgu, vari pievienot īsu paskaidrojumu par situāciju vai apstākļiem.
Svarīga informācija
– Iesniedz tikai patiesus un reālus novērojumus
– Ja neesi pārliecināts par sugu, to vari norādīt komentārā
– Novērojumu iesniegšana nenozīmē juridisku darbību vai oficiālu ziņojumu iestādēm – tā ir informatīva datu apkopošana
Tava iesaiste palīdz veidot precīzāku priekšstatu par vilku klātbūtni un kustību dabā.
Šobrīd kartē ir ap 100 ziņojumiem ziņojumu par vilku novērojumiem visā Latvijā. Nesen ziņošanas iespējas tika papildinātas, pievienojot opcijas informēt par lāča un lūša novērojumiem.
Bez datiem nav iespējams objektīvi vērtēt lūšu populācijas stāvokli
Lielie plēsēji ir nozīmīga dzīvotspējīgu ekosistēmu daļa. To pastāvēšanai nepieciešamas piemērotas dzīvotnes un sugas aizsardzības pasākumi, kas balstīti uzticamos datos.
Jo vairāk pārbaudītu ziņojumu tiks apkopots, jo pilnīgāka kļūs lūšu izplatības karte. Tomēr kartē apkopotos novērojumus nevajadzētu pielīdzināt precīzai populācijas uzskaitei. Lai noteiktu populācijas lielumu un tā pārmaiņas, nepieciešama vienota pētījumu metodika, sistemātisks monitorings, datu salīdzināšana un zinātniska analīze.
Katrs pienācīgi dokumentēts lūša vai tā pēdu novērojums var papildināt kopējo informāciju par šo sugu. Tādēļ cilvēki tiek aicināti pārskatīt savu meža kameru ierakstus, kā arī telefonos un fotoaparātos uzņemtās fotogrāfijas un dalīties ar saglabātajiem novērojumiem.
Tas attiecas arī uz Latviju. Mednieku rīcībā ir milzīgs daudzums meža kameru materiālu, un sistemātiski apkopoti novērojumi var sniegt vērtīgu papildu informāciju par lūšu sastopamību. Taču arī šādi dati paši par sevi neaizstāj zinātnisku populācijas monitoringu.
Katra lūša kažoka raksts ir individuāls
Informācijas vākšana par lūšiem paver plašākas iespējas atpazīt konkrētus indivīdus nekā, piemēram, brūno lāču novērojumu gadījumā. No dažādām vietām iegūtus lāču fotoattēlus vai video bieži vien ir grūti savstarpēji salīdzināt un droši noteikt, vai tajos redzams viens un tas pats vai cits dzīvnieks.
Lūša kažoku klājošo lāsumu raksts ir individuāls. Ja dzīvnieks nofotografēts pietiekami skaidri un attēlos redzama viena un tā pati ķermeņa puse, pēc plankumu izvietojuma iespējams salīdzināt dažādās vietās un dažādos laikos iegūtus attēlus. Tādējādi iespējams noteikt, vai atkārtoti fiksēts viens un tas pats lūsis vai vairāki dažādi indivīdi.
Šo priekšrocību izmanto arī lūšu pētniecībā Latvijā. LVMI Silava pētījumā lūšu populācijas stāvokļa novērtēšanai izmantotas slēpņu kameras un dzīvnieku individuālās fenotipiskās pazīmes. Pētījums veikts 400 kvadrātkilometru teritorijā Latvijas centrālajā daļā.
Protams, ne katra slēpņu kameras fotogrāfija būs piemērota konkrēta dzīvnieka identificēšanai. Nozīme ir attēla kvalitātei, fotografēšanas leņķim un tam, kura dzīvnieka ķermeņa daļa redzama. Tomēr arī attēli, kuros konkrētu indivīdu identificēt nav iespējams, var sniegt vērtīgu informāciju par sugas sastopamību.
Kāda ir situācija Latvijā?
Atšķirībā no Lietuvas Latvijā pēdējos gados ir īstenots īpašs Eirāzijas lūšu populācijas izpētes projekts. Lūsim kļūstot par īpaši aizsargājamu un nemedījamu sugu, LVMI Silava turpināja darbu pie metodēm, kas ļautu iegūt skaitliskus populācijas stāvokļa rādītājus, dzīvniekus nenomedījot.
Pētījumā izmantota 400 kvadrātkilometru liela teritorija Latvijas centrālajā daļā, kur izvietotas slēpņu kameras un matu lamatas. Pētnieku mērķis bija iegūt starptautiski salīdzināmus datus par lūšu populācijas blīvumu, vairojošos mātīšu skaitu un mazuļu skaitu, kā arī papildināt informāciju par dzīvnieku fenotipiem un genotipiem.
Tas ir būtiski, jo arī Latvijā atsevišķu novērojumu skaits pats par sevi nepasaka, cik lūšu dzīvo valstī. Viens dzīvnieks var nonākt vairāku slēpņu kameru redzeslokā un tikt novērots atkārtoti. Turklāt lūšu biežāku parādīšanos fotogrāfijās un video ietekmē arī tas, ka mežos ir ievērojami vairāk slēpņu kameru nekā agrāk.
Tādēļ arī Latvijā mednieku un citu dabā gājēju iegūtie materiāli var būt nozīmīgs papildu informācijas avots, ja tiem ir zināms uzņemšanas laiks, vieta un saglabāti pietiekami kvalitatīvi attēli.
Pēdējais monitorings Lietuvā
Pēdējais Lietuvas oficiālajos avotos publicētais visas valsts lūšu populācijas novērtējums, uz kuru atsaucas Lietuvas mednieki, balstīts uz 2017.–2018. gada datiem. Tolaik valstī tika lēsts ap 150 lūšu, bet no 2015. līdz 2018. gadam bija reģistrēti vairāk nekā 30 lūšu metieni.
Tomēr tā nebija vienlaikus visā Lietuvas teritorijā veikta pilnīga indivīdu uzskaite. Populācijas lielums tika vērtēts, izmantojot dažādās teritorijās iegūtus novērojumu un monitoringa datus.
Šobrīd šī informācija jau ir astoņus līdz deviņus gadus veca. Atsevišķās Lietuvas teritorijās lūšu monitorings veikts arī vēlāk, taču jaunāks publiski pieejams visas valsts populācijas lieluma novērtējums nav publicēts. Tādēļ pašlaik nav drošas atbildes, cik lūšu patiesībā dzīvo Lietuvā un kā pēdējos gados mainījies to skaits un izplatība.
Tieši tādēļ Lietuvas mednieku sāktā novērojumu apkopošana var dot papildu informāciju par sugas pašreizējo izplatību. Taču arī šīs kartes gadījumā būtiski saglabāt atšķirību starp novērojumu apkopošanu un zinātnisku populācijas uzskaiti.
Latvijas piemērs savukārt parāda, ka slēpņu kameru materiāli, individuāla lūšu atpazīšana un citas neinvazīvas metodes var tikt izmantotas sistemātiskā zinātniskā monitoringā. Tieši tādēļ arī mednieku un iedzīvotāju rīcībā esošajiem novērojumiem var būt daudz lielāka vērtība nekā tikai interesantam attēlam sociālajos tīklos.
Skābekļa maskas aļņiem un kad esi nogriezts nost no labumiem. “Šauj garām!” 353. epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
