Rudens ir laiks, kad savvaļas dzīvnieku aktivitāte ievērojami palielinās. Septembrī rit staltbriežu riests, aktīvi ir arī aļņi, bet dzīvnieku pārvietošanās dēļ tos biežāk iespējams sastapt ne tikai mežā, bet arī ceļu tuvumā un apdzīvotās vietās. Šādās situācijās svarīgākais ir saglabāt distanci un nemēģināt savvaļas dzīvniekam tuvoties, to barot, aiztikt vai mēģināt aizbiedēt.
Valsts meža dienests 2026. gada septembra sākumā vērtēja, ka Latvijā ir aptuveni 17 000 aļņu. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka aļņi, staltbrieži, stirnas un lapsas ir starp Latvijā biežāk sastopamajiem savvaļas zīdītājiem.
Riesta laikā dzīvnieka uzvedība var mainīties
Rudenī īpaša uzmanība jāpievērš lielajiem briežu dzimtas dzīvniekiem. Riesta laikā buļļi kļūst aktīvāki, daudz pārvietojas un to uzmanība galvenokārt pievērsta konkurentiem un mātītēm. Tādēļ, sastopot alni vai staltbriedi, nevajadzētu mēģināt tam ptuvoties labāka foto vai video dēļ.
Liels savvaļas dzīvnieks var būt bīstams neatkarīgi no tā, vai cilvēkam šķiet mierīgs. Drošākā rīcība ir ievērot distanci, netraucēt dzīvniekam un atstāt tam iespēju pašam doties prom.
Īpaša piesardzība rudenī jāievēro arī autovadītājiem. Mežu un lauku tuvumā savvaļas dzīvnieks uz brauktuves var iznākt pēkšņi, tādēļ vietās, kur uzstādītas brīdinājuma zīmes par savvaļas dzīvniekiem, jābūt īpaši uzmanīgiem.
Savvaļas dzīvnieks pilsētā ne vienmēr ir jāglābj
Stirna, lapsa, zaķis vai cits savvaļas dzīvnieks pilsētā vai apdzīvotā vietā pats par sevi vēl nenozīmē ārkārtas situāciju. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka cilvēku tuvumā savvaļas dzīvniekus iespējams sastapt regulāri un daudzos gadījumos cilvēka palīdzība tiem nav nepieciešama.
Ja dzīvnieks izskatās vesels, spēj normāli pārvietoties un nerada tiešu apdraudējumu, tam vislabāk ļaut doties savās gaitās. Nevajadzētu tam tuvoties, mēģināt to ķert vai aizdzīt.
Savvaļas dzīvniekus nevajadzētu arī barot. Pie cilvēka un viegli pieejamas barības pieradis dzīvnieks var arvien biežāk atgriezties apdzīvotās vietās un zaudēt dabisko piesardzību. Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka savvaļas dzīvnieks, pat pieradināts pie cilvēka klātbūtnes, nekļūst par mājdzīvnieku.
Vispirms pārliecinies, vai dzīvniekam vispār nepieciešama palīdzība
Īpaši uzmanīgi jāizturas pret šķietami pamestiem savvaļas dzīvnieku mazuļiem. Cilvēkam var šķist, ka viens pats zālē gulošs stirnēns vai cits mazulis ir pamests, taču visbiežāk tā nav.
Dabas aizsardzības pārvalde 2026. gada jūnijā atkārtoti atgādināja, ka dzīvnieku mātes mazuļus mēdz atstāt vienus pat vairākas stundas. Šāda uzvedība ir dabiska un palīdz nepievērst plēsēju uzmanību. Nepamatoti paņemot mazuli no savvaļas, cilvēks var nevis palīdzēt, bet būtiski samazināt tā izdzīvošanas iespējas.
Palīdzība nepieciešama tad, ja ir acīmredzams, ka dzīvnieks ir savainots vai nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī.
Kam Latvijā ziņot par savainotu savvaļas dzīvnieku?
Dabas aizsardzības pārvalde 2026. gada martā skaidroja, ka savainotu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku glābšana Latvijā ir pašvaldību kompetence. Ja atrasts savainots savvaļas dzīvnieks, par to jāinformē konkrētā pašvaldība.
Savukārt, ja dzīvnieks ir iesprūdis, sapinies, iesprostots, iekritis vai citādi nonācis situācijā, no kuras pats nespēj izkļūt, jāsazinās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tālruni 112.
Ja liels savvaļas dzīvnieks vai plēsējs ieklīdis pilsētvidē, ir apjucis un rada apdraudējumu sev vai cilvēkiem, Dabas aizsardzības pārvalde arī iesaka zvanīt uz 112.
Kāpēc savvaļas dzīvnieku nevajadzētu vest mājās?
Pat ar vislabākajiem nodomiem cilvēks savvaļas dzīvniekam var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Ķeršana, pārvadāšana un ciešs kontakts ar cilvēku rada stresu, savukārt nepiemērota barošana un turēšanas apstākļi var apdraudēt dzīvnieka veselību.
Īpaši tas attiecas uz mazuļiem. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka patvaļīga savvaļas dzīvnieka izņemšana no to dabiskās vides lielākoties nav nepieciešama. Savainotu dzīvnieku drīkst nogādāt patversmē vai zooloģiskajā dārzā, taču par nepieciešamo rīcību vispirms ieteicams konsultēties ar speciālistiem.
Neaizmirsti arī par savu drošību
Savainots, nobijies vai stresa pārņemts savvaļas dzīvnieks var reaģēt neparedzami. Pat suga, kuru ikdienā neuzskatām par bīstamu, aizsargājoties var cilvēku savainot.
Tādēļ dzīvnieku nevajadzētu mēģināt sagūstīt saviem spēkiem, ņemt rokās vai iespiest vietā, no kuras tam nav atkāpšanās iespēju. Jo lielāks dzīvnieks, jo svarīgāk ir ievērot drošu distanci.
Rudenī šis princips ir īpaši būtisks. Staltbriedis vai alnis riesta laikā, mežacūka ar sivēniem vai ievainots dzīvnieks nav objekts tuvplāna fotogrāfijai. Labākā rīcība lielākajā daļā sastapšanās gadījumu ir pavisam vienkārša: netuvoties, netraucēt un ļaut savvaļas dzīvniekam palikt savvaļā.
Skābekļa maskas aļņiem un kad esi nogriezts nost no labumiem. “Šauj garām!” 353. epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
