Rudens ir brūkleņu un dzērveņu laiks, un, pavadot mežā vairākas stundas, ir grūti atturēties no tikko noplūktas ogas pagaršošanas. Tā izskatās tīra un svaiga, tomēr uz ogām, sēnēm, augiem un augsnes var atrasties ar neapbruņotu aci nesaskatāmi parazītu oliņu izraisīti piesārņojumi. Viens no nopietnākajiem riskiem ir lapsu, jenotsuņu un citu plēsēju izplatītais Echinococcus multilocularis, kas cilvēkam var izraisīt alveolāro ehinokokozi.
Ehinokokoze nav tikai teorētisks risks. Tā ir arī Latvijā reģistrējama infekcijas slimība. Turklāt pētījumos E. multilocularis ģenētiskais materiāls konstatēts arī Latvijā ievāktu ogu paraugos.
Kā lapsas un jenotsuņi piesārņo apkārtējo vidi?
Alveokoka attīstības ciklā nozīmīga loma ir plēsējiem un sīkajiem grauzējiem. Peles un citi grauzēji var inficēties, norijot vidē nonākušās parazīta oliņas. Savukārt lapsa, jenotsuns vai suns var inficēties, apēdot šādu grauzēju.
Plēsēja zarnās attīstās tikai dažus milimetrus gari lenteņi. To oliņas kopā ar dzīvnieka izkārnījumiem nonāk apkārtējā vidē un var piesārņot augsni, ūdeni un augus. Vēsos un mitros apstākļos oliņas vidē var saglabāties ilgu laiku.
Cilvēks inficējas, norijot mikroskopiskās oliņas. Tās mutē var nonākt ar piesārņotām ogām, dārzeņiem vai ūdeni, no netīrām rokām, kā arī pēc kontakta ar inficētu dzīvnieku vai tā apmatojumu.
Slimība gadiem var attīstīties nemanāmi
Nonākot cilvēka organismā, no oliņas atbrīvojas kāpurs, kas caur zarnu sieniņu visbiežāk nokļūst aknās. Tur veidojas apkārtējos audus bojājošs veidojums.
Alveolārās ehinokokozes slēptais periods var ilgt vairākus gadus. Neārstēta slimība progresē, un ārstēšana var būt ilgstoša un sarežģīta, dažkārt nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās.
Parazīts konstatēts arī Latvijā ievāktu ogu paraugos
Īpašu uzmanību piesaista 2025. gadā zinātniskajā žurnālā International Journal of Food Microbiology publicēti starptautisku pētījumu rezultāti. Zinātnieki analizēja dažādās valstīs ievāktus salātu, citu lapu dārzeņu un ogu paraugus.
Septiņās pētītajās Eiropas valstīs, kurās sastopams Echinococcus multilocularis, parazīta ģenētiskais materiāls tika konstatēts 5,4% zemeņu un 7,3% melleņu paraugu.
Latvijā tas tika konstatēts četros no 30 zemeņu paraugiem jeb 13,3%. Tāds pats rezultāts bija mellenēm, četros no 30 analizētajiem Latvijas paraugiem tika konstatēts E. multilocularis ģenētiskais materiāls.
Te gan svarīga nianse. Pozitīvs molekulārais atradums pats par sevi nepierāda, ka katrā šādā paraugā atradās dzīvotspējīgas, cilvēku inficēt spējīgas oliņas. Tomēr rezultāti apliecina, ka pārtikas produktu piesārņojums ar parazīta materiālu ir iespējams un higiēnas ieteikumi nav tikai teorētiski.
Arī mežā lasītas ogas var būt piesārņotas
Polijā veiktā pētījumā analizētas mežā ievāktas avenes, dzērvenes, mellenes un brūklenes. E. multilocularis tika konstatēts 9,4% pārbaudīto savvaļas ogu paraugu.
Savukārt eksperimenti Somijā parādījuši, ka lenteņu oliņas reālos meža apstākļos var nonākt uz mellenēm un brūklenēm. Citā eksperimentā tās tika konstatētas uz savvaļas ogām pat līdz 12 metriem no sākotnējā piesārņojuma avota.
Tas nozīmē, ka nepietiek vien pārliecināties, vai blakus ogu vietai nav redzami lapsas, jenotsuņa vai cita dzīvnieka izkārnījumi.
Vai augstāk augošas ogas ir drošākas?
Dažkārt dzirdams apgalvojums, ka droši var ēst ogas, kas aug, piemēram, 30 vai 50 centimetru augstumā. Taču zinātniski noteikta augstuma robeža, virs kuras ogas būtu uzskatāmas par drošām, nepastāv.
Protams, mellenes, brūklenes un dzērvenes atrodas tuvāk augsnei un biežāk nonāk saskarē ar lietus izšļakstītu augsni un citiem iespējamiem piesārņojuma avotiem. Taču parazītu oliņas apkārtējā vidē var pārvietoties dažādos veidos, tādēļ tikai ogu augstums negarantē tās tīrību.
Vai pietiek, ja ogas vienkārši noskalo zem ūdens?
Ogu mazgāšana ir ļoti svarīgs higiēnas pasākums, tomēr nevar apgalvot, ka skalošana ar ūdeni garantēti likvidēs visas Echinococcus oliņas. Nav pietiekamu datu, lai precīzi noteiktu, cik efektīvi parasta mazgāšana tekošā ūdenī tās noņem no dažādu ogu virsmām.
Tādēļ ogas un citus mežā ievāktus produktus ieteicams rūpīgi mazgāt, bet lielāku drošību pret parazītiem nodrošina pietiekama termiskā apstrāde.
Arī ar sasaldēšanu vien nepietiek
Arī ievietošana mājas saldētavā nav droša metode Echinococcus oliņu iznīcināšanai. Tās ir izturīgas pret zemu temperatūru, un eksperimentos to iznīcināšanai bijusi nepieciešama ievērojami zemāka temperatūra par to, kādu nodrošina parasts sadzīves saldētājs.
Tādēļ ievārījums, kompots vai cits pietiekami termiski apstrādāts produkts no šāda riska viedokļa ir drošāka izvēle nekā nemazgātu ogu ēšana turpat mežā.
Kas jāatceras medniekiem?
Ehinokokozes risks ir īpaši aktuāls arī medniekiem. Parazīta oliņas var atrasties uz nomedītas lapsas vai jenotsuņa apmatojuma, tādēļ, apstrādājot šos dzīvniekus, jālieto vienreizlietojamie cimdi, darba laikā nevajadzētu aiztikt seju, bet pēc tam rūpīgi jānomazgā rokas un jānotīra izmantotie instrumenti.
Uzmanība jāpievērš arī medību suņiem. Tie var iesaistīties parazīta dzīves ciklā, apēdot inficētus grauzējus. Par suņa regulāru attārpošanu un piemērotāko preparātu lietošanas biežumu jākonsultējas ar veterinārārstu.
Vai tagad jāatsakās no ogošanas?
Nē. Taču ieradumu turpat mežā saujām ēst tikko salasītas mellenes vai brūklenes ir vērts pārdomāt. Drošāk ir ogas vispirms salasīt, mājās rūpīgi nomazgāt un, ja vēlas maksimāli samazināt ehinokokozes risku, termiski apstrādāt.
Latvijā ehinokokoze ir oficiāli reģistrējama infekcijas slimība, tādēļ lapsu un jenotsuņu izplatīto parazītu risks nav tikai teorētisks stāsts par citām valstīm.
Skābekļa maskas aļņiem un kad esi nogriezts nost no labumiem. “Šauj garām!” 353. epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
