No žurnāla Medības marta numura.
Citāti:
– Anonīms: “Vislabākais ir dzirdēts, ka stirna ir brieža bēbis un pieaugusi stirna ir briedis, un briedis vecumdienās ir alnis.”
– Ģirts Vārna: “Tas, vai vilki ir konkrētā mežā vai tuvumā, var arī nezināt, un vai tad rezultāts būtu cits medību suņiem? Vilkam ir jāasociē suns ar mednieku un sliktu iznākumu, nevis kā vieglu ēdamo. Medīsim vēl mazāk, tad arī no saites pastaigā plēsīs nost!”
– Vallija Muktupāvela: “Īstais iemesls tam, kādēļ vilki nonāk apdzīvotu vietu tuvumā, būs pavisam cits, ne pārnadžu trūkums, bet vilku lielais vairums. Vecajiem vilkiem ir savi medību apgabali, un jaunajiem jāiet meklēt savi medību lauki. Un ja to ir stipri par daudz, tad tiek izstumti medīt ārā no meža. Tieši tāpat kā suņi – manā sētā nenāksi un no manas bļodas neēdīsi.”
– Sarmīte Vanaga: “Dīvaini tie komentētāji… It kā, lai izlaistu lopus ārā pastaigā, tos vajadzētu saģērbt kažokos, cimdos un obligāti cepures uzlikt, un šalli neaizmirst, lai no vilkiem pasargātu.”
Anticitāti:
– Kaspars Bērziņš: “Interesanti ka cūku mēris skar tikai Latvijas zemniekus. Pretīgi meli! Lai tie lopi Saeimā iet pie velna!”
– Uldis Tube: “Medībās taču mednieki uzbrūk dzīvniekiem, bet meža dzīvnieki mēģina glābties, izdzīvot. Tiešām neizprotams sašutums par to, ka ejat mežā un tad sūdzaties, ka meža zvēri, aizstāvot savu teritoriju, dzīvību, aizstāvas, kā nu prot – nogalina medību suni. Medības taču ir paaugstināta riska pasākums, un ar šādām situācijām jārēķinās. Neko nesaku par medību kā tādu vajadzību, tur lai lemj tiešām profesionāļi.”
– Anonīms: “Agrākos laikos, lai palīdzētu stirnām pārdzīvot bargās ziemas, mēs mežā būvējām barotavas, izlikām sāli un zaru slotiņas. Mežacūkām vedām nelikvīdos kartupeļus. Kā tagad palīdzēsim vilkiem un lūšiem, kuriem paši esam atņēmuši barības bāzi? Ar lodi?”
Ar dronu pakaļ briežiem un bebriem. “Šauj garām!” #328 epizode
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
