Avots: Latvijas Avīze (20. marta izdevums)
Saeimas Tautsaimniecības komisijas darba grupā izskatītie grozījumi Medību likumā vēlreiz izgaismo ilgstošu spriedzi starp lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un medniekiem. Likuma izmaiņas iesnieguši vairāki Saeimas deputāti, kā galveno argumentu minot pieaugošo staltbriežu skaitu un ar to saistītos postījumus.
Neviens no iesaistītajiem nenoliedz – problēma pastāv. Atsevišķās Latvijas vietās staltbriežu blīvums patiešām ir augsts un postījumi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir reāli, nevis izdomāti. Taču diskusijas centrā ir jautājums – vai piedāvātie likuma grozījumi ir pareizais instruments šo problēmu risināšanai?
Risinājums vai jaunu problēmu sākums?
Mednieku organizācijas darba grupā kategoriski iebilda pret piedāvātajiem grozījumiem, uzsverot, ka tie var radīt dažādus jaunus riskus. Starp būtiskākajiem minēta medību iecirkņu sadrumstalotība, esošās sistēmas destabilizācija un pat mednieku kolektīvu šķelšana. Medību saimniecība Latvijā balstās uz teritoriju nepārtrauktību un ilgtermiņa plānošanu. Jebkura iejaukšanās šajā struktūrā var radīt domino efektu – no konflikta starp kolektīviem līdz nekontrolējamai dzīvnieku apsaimniekošanai.Tāpēc mednieku pārstāvji uzsver – ar likuma grozījumiem nedrīkst risināt lokālas problēmas, riskējot ar visas sistēmas stabilitāti.
Nevar arī teikt, ka nekas netiek darīts. Diskusijā tika atgādināts, ka pēdējos gados jau ir īstenoti vairāki būtiski pasākumi, kas tieši vērsti uz postījumu mazināšanu – ieviesta lietotne Mednis datu uzskaitei un komunikācijai, pagarinātas medību sezonas, vienkāršoti nosacījumi medībām, palielināts atļauju skaits, piešķirti virslimiti.
Šie instrumenti jau šobrīd ļauj elastīgāk reaģēt uz situāciju. Turklāt arī lauksaimnieku pārstāvji atzina, ka problēmas ar atļauju saņemšanu šobrīd nav būtiskas. Lielākoties sarežģījumi rodas lokālā līmenī – konkrētu medību kolektīvu un zemes lietotāju savstarpējās attiecībās.
Jāņem vērā arī tas, ka pēdējo trīs līdz četru medību sezonu laikā gan mednieki, gan Valsts meža dienests ir mērķtiecīgi reaģējuši uz pieaugošo staltbriežu skaita problēmu – medību apjomi ir būtiski palielināti.
2023./2024. gada sezonā tika nomedīti gandrīz 25 tūkstoši staltbriežu, nākamajā sezonā jau ap 29,5 tūkstošiem, bet šajā sezonā skaits tuvojas 30 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka populācijas samazināšana jau notiek. Taču medību saimniecība nav lielveikals, kur vienā brīdī var “izpirkt” populāciju – tai ir būtiska inerce. Līdzīgi kā ar aļņiem, arī staltbriežu gadījumā populācijas lejupslīde turpināsies vēl kādu laiku pat tad, ja medību intensitāte tiktu samazināta. Tieši tāpēc šobrīd ir kritiski svarīgi nepārsniegt robežu, aiz kuras iestājas lūzumpunkts – brīdis, kad populācija sāk krist pārāk strauji un nākas domāt nevis par samazināšanu, bet jau par saglabāšanu un kvalitātes atjaunošanu.
Kā piemērs tika minēta Saldus puse, kur mednieki un lauksaimnieki jau otro gadu organizē kopīgas sapulces. Šajās tikšanās reizēs tiek identificēti konkrēti “karstie punkti” un meklēti risinājumi uz vietas. Šāda pieeja tiek vērtēta kā efektīva – jo problēmas tiek risinātas tur, kur tās rodas, nevis ar vispārīgiem lēmumiem no augšas. Arī mednieku organizācijas norāda – šāds modelis būtu attīstāms visā Latvijā, nevis jāatver Medību likums, riskējot ar sistēmas destabilizāciju.
Memorands – formāli parakstīts, bet vai dzīvs?
Pagājušajā gadā deviņas organizācijas parakstīja memorandu ar mērķi kopīgi risināt akūtās problēmas, tostarp staltbriežu populācijas jautājumu. Taču mednieku pārstāvji darba grupā pauda neizpratni – kāpēc šie jautājumi netiek risināti memoranda ietvaros, bet gan virzīti uz Saeimu no memoranda parakstītāju puses. Ja sadarbības instruments pastāv, bet netiek izmantots, rodas jautājums par tā jēgu.
Diskusijā izskanēja arī būtisks arguments, kas bieži paliek ēnā – jebkura strauja populācijas samazināšana var radīt neparedzamas sekas ekosistēmā. Staltbrieži ir būtiska barības bāze lielajiem plēsējiem – vilkiem un lāčiem. Strauja šo dzīvnieku skaita samazināšana var mainīt plēsēju uzvedību un radīt jaunus konfliktus, tostarp ar mājlopiem un mājdzīvniekiem. Tas nozīmē, ka populāciju pārvaldība nevar būt lineāra – tā vienmēr ir saistīta ar plašāku ekoloģisko kontekstu.
Jāmeklē citas metodes
Neviens neapstrīd – postījumu problēma pastāv un konkrētās vietās tā ir nopietna. Taču jautājums ir par metodēm. Vai risinājums ir mainīt likumu visai valstij vai tomēr strādāt ar precīziem, lokāliem instrumentiem, balstoties uz sadarbību un datiem?
Šobrīd mednieku organizācijas skaidri signalizē – likuma grozījumi šādā formā var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu.
Pozitīvi, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem un visiem iesaistītajiem sadarbības partneriem tomēr ir interese iedziļināties šajā sarežģītajā un specifiskajā jautājumā.
Būtiski, ka turpmākās diskusijas un risinājumu meklēšana deleģēta Zemkopības ministrijai, dodot iespēju visām iesaistītajām pusēm – medniekiem, lauksaimniekiem un mežsaimniekiem – kopīgi strādāt pie sabalansētiem un pamatotiem risinājumiem. Mērķis ir skaidrs – efektīvi mazināt postījumus un risināt lokālās problēmas, vienlaikus maksimāli izvairoties no sasteigtiem un potenciāli riskantiem grozījumiem Medību likumā, kas varētu radīt plašākas sekas visai nozarei.
Malumedības ar loku? Jāņa Kļaviņa piedzīvojumi. “Šauj garām!” #327 epizode
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
