Raksts tapis sadarbībā ar Pulsar Latvia
Digitālais nakts redzamības attēls vai termālais spektrs – kad jāiegulda līdzekļi kārtējā medību atribūtā, šī dilemma nomoka daudzu mednieku prātus. Neviens no tiem nav ne labāks, ne sliktāks par otru, katram ir savi plusi un mīnusi. Bet kā būtu, ja to visu varētu apvienot vienā ierīcē? To ļauj izdarīt jaunais binoklis Pulsar Symbion LRF DXR50, ko testam piedāvā veikals Ieskaties.lv.
Jauns pogu dizains
Jā, ir jau taisnība, ka jaunais Symbion nav pirmā Pulsar ierīce, kas apvieno šīs divas funkcijas. To spēj arī Merger Duo, ko testēju dabā pirms nepilniem diviem gadiem. Zinot tehnoloģiju attīstības straujumu, šis laika sprīdis ir gana ilgs, lai ražotājs būtu nācis klajā ar vēl atjautīgāku risinājumu. Toreiz ar Duo binokli bija iespēja pavērot bebrus un stirnas, kas šur tur jau baudīja pirmo pavasara saulīti, un pirmos no zemes izspraukušos zaļumus, bet šoreiz gan Symbion ierīci saņemu laikā, kad aktīvākā medību sezona jau ir teju noslēgusies un ziema vēl pat netaisās atkāpties. Nu, nekas! Ne mazāk interesanti ir arī izbraukt riņķi pa platībām un pavērot notiekošo mežmalās, izcirtumos un uz netālu esošajiem laukiem.
Izpakojot jauno ierīci, pirmais pārsteigums ir pogu izvietojums. Tās ir vairāk centrētas, atrodas ciešākā izvietojumā nekā Merger sērijas binokļiem un arī izskatās vizuāli citādi. Turklāt tur pat ierīces augšpusē visam pa virsu ir rievots ritulis, kas maina attēla palielinājumu. Sākumā raudzījos uz to mazliet kritiski, taču tagad pēc testa jāatzīst, ka, salīdzinot ar citiem ārējiem attēla palielinājuma maiņas risinājumiem, šis dizains ir veiksmīgākais. Rituli nevar nejauši izgrūstīt, bet vienlaikus tas kustas viegli, grozīšana nav jāveic ar lielu spēku. Vienvārdsakot, kur skaties, tur kaut kas jauns! Ak jā, arī ieslēgšanas slēdzis tagad atrodas ierīces apakšējā pusē – tā vairs nav poga, bet gan bīdāms slēdzis ar trim pozīcijām – ieslēgts, enerģiju taupošais miega režīms un izslēgts. Kad saņēmu ierīci testam, veikala Ieskaties.lv pārstāvji uzreiz parādīja, ka binokli ir iespējams pārslēgt kreiļu režīmā. Proti, galvenās vadības pogas samaina funkciju novietojumu – viss, kas ir labajā pusē, pārceļas uz kreiso un otrādi. Nojaušu, ka tas varētu noderēt, ja binokli tur tikai vienā rokā. Tiesa, svara dēļ tomēr šķiet ērtāk to turēt abās rokās, tādēļ personīgi kā kreilim šis pielāgojums nešķita īpaši svarīgs, bet gan jau būs mednieki, kas to novērtēs vairāk.
Ja esi dzīvē redzējis Merger sērijas binokļus, jaunais Symbion izmēra ziņā būtiski neatšķiras. Nē, kompaktums nav ierīces galvenais trumpis, tā vietā ražotājs vairāk koncentrējies uz funkciju daudzveidību. Tas ir, diviem attēla spektriem – termālo un digitālo. Symbion DXR50 ierīces termālais sensors ir 640 x 480 pikseļu izmērā, savukārt digitālais sensors ir 3840 x 2160 pikseļus liels. Ražotājs šajā pašā sērijā piedāvā arī modeli DXT50, kam digitālais sensors ir tāds pats, bet termālais ir lielāks – 1280 x 1024 pikseļu izmērā. Šoreiz gan runa būs par DXR50 modeli, kas, pateicoties mazākam sensoram, arī cenas ziņā ir lētāks.
Parasto binokli var atstāt mājās
Protams, pirms medībām ir svarīgi ierīci uzlādēt. Lai saglabātu iespējami mazu binokļa kopējo svaru un izmēru, ražotājs bateriju nav iebūvējis. Tā vietā vienu lādējamo bateriju var ielikt vai izņemt pats lietotājs, bet otra tāda pati ir iekļauta ierīces komplektā. Tas nozīmē, ka uz mežu labāk ņemam līdzi abas divas uzlādētas baterijas, bet vienlaikus binoklī var ielikt tikai vienu. Kad tā izlādējas, nomainām un medījam tālāk. Abas baterijas vienlaicīgi var uzlādēt īpašā lādēšanas stacijā – arī tā ir iekļauta komplektā.
Sniegotā februāra dienā laiks pa logu izskatās tik jauks, cik nu jauks tas ziemā vispār var būt. Sals neatlaižas – cik nu var ticēt telefona prognozei, tā rāda -12 grādus ar nelielu vēju. Pa nakti ir arī snidzis, un atsevišķos, praktiski neizmantotos meža celiņos iebraukt nav viegli. Beidzot nolieku mašīnu ceļmalā pie grāvja un, kāpjot laukā, pamanos līdz ar pirmo soli iešļūkt grāvja slīpumā, kur sniegs man ir apmēram līdz jostasvietai. Ak, šie ziemas prieki! Raugoties no pozitīvās pusēs, kamēr pusrāpus atkal tieku uz stabilas virsmas, īsā fizkultūra vismaz neļauj piezagties aukstumam. Pēcpusdienas plāns ir vienkāršs: cik jau nu ilgi būs iespējams, tik pasēdēt uz vietas, pavērot apkārtni, varbūt samanīt kādu lapsu, pēc tam izbraukt loku cauri platībām. Vietējie mednieki stāsta, ka tepat netālu esot redzēti arī pamodušies jenotsuņi. Domājot par to, prāts uzbur komisku ainu, kā mazie, īskājainie dzīvnieciņi varētu šķērsot piesnigušo grāvi, kurā es tikko iegāzos līdz jostasvietai. Baidos, ka te to pamanīšanai neviena ierīce nepalīdzēs… varbūt vienīgi lāpsta. Apbruņojos ar binokli, plinti un štoku un brienu uz iecerēto torni. Te labā ziņa ir tā, ka Symbion nedaudz samazina līdzi nesamā aprīkojuma daudzumu. Proti, tas kalpo ne vien kā termālā un nakts redzamības ierīce, bet tam ir arī dienas režīms. Tātad parasto binokli droši var atstāt mājās. Ražotājs ir parūpējies par pārnēsāšanas somu, ko var vai nu vienkārši iekarināt kaklā, vai arī ar lencēm piestiprināt pie krūtīm vai vēdera. Otrais variants būs ērtāks, ja ir daudz jāstaigā un negribas, lai soma uz katra soļa sitas pret ķermeni.
Binoklim pa vidu starp okulāra lēcām ir iestrādāts sensors, kas ekrānu ieslēdz, līdzko tas tiek pacelts pie acīm. Gaišajā laikā lieti noder arī okulāru aizsarggumijas, kas aizsedz lieko gaismu un nežilbina ekrānu. Lai ierīce būtu piemērota cilvēkiem ar dažāda izmēra seju un acu novietojuma platumu, okulārus var sabīdīt sev vajadzīgajā attālumā un arī noregulēt dioptriju katrai acij atsevišķi. Attēla galvenais fokuss regulējas atsevišķi termālajam un digitālajam spektram, tādēļ ierīcei ir arī divi fokusa gredzeni, kas novietoti blakus.
Pamanīt un izpētīt vienlaikus
Iekārtojoties tornī, plašais lauks ir tukšs, skatīties nav uz ko, tādēļ izmantoju laiku, lai izpētītu binokļa funkcijas. Jāsaka uzreiz, ka pie pilnīgi jaunā pogu dizaina ir mazliet jāpierod. Instinktīva lietošana tā uzreiz nepadodas, bet te ražotājam būtu grūti pārmest, jo pieejamo funkciju nudien ir daudz. Ideālā gadījumā vēl pirms medībām ir vērts, piedomājot līdzi, iegaumēt katras pogas funkcijas, lai mežā atbildīgākajā brīdī nebūtu haotiski jāmeklē īstā funkcija. Par attēla režīmu maiņu un piegaismotāja ieslēgšanu, un stipruma maiņu atbild divas pogas. Iegaumējot, kā tās strādā, tikt pie vēlamā režīma (termālā, krāsainā dienas, melnbaltā nakts, zaļā nakts vai krēslas) var visai veikli. Papildus vēl iebūvētā infrasarkanā 850 nanometru piegaismotāja gaismas kūļa platumu var regulēt ar bīdāmu slēdzi. Viena no noderīgākajām lietām ir iespēja vienlaikus vērot gan termālajā, gan digitālajā spektrā. To paredz PIP jeb attēls attēlā funkcija. Proti, galvenais attēls ir digitālais, bet mazajā rāmītī virs galvenā attēla vienlaikus ir redzams arī termālais spektrs. Tas noder gadījumā, kad nepieciešams vienlaikus pamanīt un izpētīt dzīvnieku. Digitālais attēls ļaus smalkāk apskatīt detaļas, piemēram, ragus, bet termālais spektrs ļaus dzīvnieku nejauši nepazaudēt no redzeslauka. Protams, attēlus var arī mainīt vietām.
Kamēr ķimerējos gar pogām, šķiet, ka vējš sāk pieņemties spēkā, un kopā ar salu tas vienā brīdī sāk vilkt cauri pat visiem sešiem apģērba slāņiem. Vēl pēc apmēram divdesmit minūtēm, kuru laikā neviens fotografēties alkstošs modelis uz lauka tā arī neuzrodas, raušos zemē un dodos uz mašīnu. Arī izbraucot lielu loku pa medību platībām, vienīgās dzīvās dvēseles ir divas izcirtumā nogūlušās stirnas. Tām tagad neklājas viegli. Acīmredzot biezās sniega segas dēļ tām klajumos vienkārši nav ko meklēt, turklāt sniegs vēl ir sērsnains. Taču jau ar šo īso epizodi izdodas izbaudīt binokļa sniegtās priekšrocības. Lai stirnas vispār izcirtumā pamanītu, noderēja termālais attēls. Tad ar krāsaino dienas režīmu var tās jau konkrētāk izpētīt gluži kā parastā binoklī. Starp citu, tieši šādos izbraucienos ar mašīnu lieliski noder iebūvētā attēla stabilizācija, kas vizuāli noņem mašīnas motora radīto vibrāciju.
Jaudīgs tālmērs un ballistiskais kalkulators
Lai arī sēdēšana tornī šajā aukstumā neizdevās ļoti ilga, kopumā jāuzteic binokļa baterijas izturība. Šķita, ka pieejamais funkciju daudzums vienu pašu bateriju iztērēs ātri un izlādi pastiprinās sals, tā gluži nebija. Kopumā, binokli aktīvi lietojot vairākas stundas, pirmās baterijas uzlādes līmenis bija krities tikai par pusi, bet otrā baterija palika pat neizmantota. Jau braucot mājās, šosejas malā izdevās nofotografēt vēl vienu baru ar stirnām, kas biezajā sniega segā centās izkasīt ko apēdamu. Binoklī iebūvētais lāzera tālmērs vēstīja, ka distance līdz dzīvniekiem ir diezgan liela – 328 metri. Līdzīgi kā citām Pulsar ierīcēm, arī šai tas darbojas divos režīmos – parastajā, kad mērījums tiek noteikts tikai līdz vienam konkrētam objektam, kā arī skenera režīmā, kur attālums tiek mērīts līdz katram objektam, uz kuru parāda ekrānā redzamais rāmītis. Mērījumu var veikt 1500 metriem, kas ir tiešām daudz. Protams, lai precīzi mērītu šādā distancē, binokli vajadzētu kaut kur atbalstīt vai uzlikt uz statīva. Starp citu, šādai vajadzībai binoklim ir arī ¼” tipa vītnes stiprinājums.
Binokli var savienot ar divām viedtālruņa lietotnēm – Stream Vision 2 un Stream Vision Ballistics. Pirmā ļauj lejupielādēt ar ierīci uzņemtās fotogrāfijas un video, kā arī izmantot viedtālruni kā otru ekrānu apkārtnes vērošanai. Savukārt, izmantojot Stream Vision Ballistics lietotni, binoklis ļauj medību apstākļos aprēķināt tēmēšanas korekciju, balstoties uz objekta attālumu, leņķi, lietoto munīciju, vēl citiem faktoriem un izmantot šo informāciju Pulsar tēmēklī, kam nav tālmēra vai iebūvēta ballistiskā kalkulatora.
Secinājumi
Gan jaunais regulēšanas pogu, slēdžu dizains, gan pārveidotā saskarne liecina par Pulsar mēģinājumiem attīstīties tālāk un meklēt veidus, kā ierīces padarīt lietotājam vēl ērtākas un daudzfunkcionālākas. Šajā ziņā liels solis uz priekšu ir arī iebūvētais piegaismotājs, kas vairs nav kā atsevišķa ierīce ārpus binokļa pamatkorpusa. Šim DXR50 modelim attēla kvalitāte kopumā ir ļoti laba gan digitālajā, gan termālajā spektrā. Protams, vēl izcilāks termālais attēls būs DXT50 modelim, taču jārēķinās, ka tam arī cena būs augstāka. Pulsar savām ierīcēm vienmēr padomā par detaļām, piemēram, ērtiem lēcu aizsargvāciņiem, un arī šis gadījums nav izņēmums. Priekšējo lēcu aizsargi ir kvalitatīvi, tie fiksējas pie korpusa un netraucē lietošanai, uz kakla karināmā siksna ir plata un mīksta. Protams, šis binoklis būs noderīgs gaišajā laikā, taču savu īsto vērtību parādīs tieši tumsā, jo tad tas medniekam sniedz milzīgu informācijas daudzumu, kas nepieciešams, lai pilnvērtīgi izvērtētu situāciju un pieņemtu atbilstošu lēmumu. Termālajam spektram kopumā ir daudz plusu, taču ir arī savi mīnusi, un tieši tos precīzi izlabo digitālais attēls, panākot tādu ideālu mijiedarbību. Tas ir īpaši noderīgi ne vien medību efektivitātes celšanā, bet arī drošības uzlabošanā.
Absolūta skaidrība dienā un pārliecība naktī! Kāpēc binoklī apvienoti tik daudz režīmi?
Specifikācijas
Termālais sensors: 640 x 480 px/12µm
Digitālais sensors: 3840 x 2160 px
Objektīva lēcas: termālajam F50/1.0, digitālajam F50/1.8
Attēla palielinājums: termālajam režīmam 4 – 32 x, digitālais 6.5 – 26 x
Termālā atpazīšanas distance: līdz 2300 m
Piegaismotāja viļņa garums: 850 nm
NETD: < 35 (sensora), < 18 (sistēmas – izmantojot filtrus un algoritmus)
Redzeslauks 100 m: termālajam režīmam 15,4 m, digitālajam režīmam 10,2 m
Displejs: MicroLED (AMOLED) 1920 x 1080 px
Attēla režīmi: 9 termālie krāsu režīmi, digitālais krāsainais dienas, krēslas, nakts melnbaltais un nakts zaļais režīms
Maksimālā tālmēra distance: 1500 m
Iebūvētā atmiņa: 64 GB
Aizsardzības līmenis: IP67
Svars ar bateriju: 1 kg
Izmērs: 20,7 x 13,2 x 7,2 cm
Plusi:
– iespēja vērot apkārtni gan digitālajā, gan termālajā spektrā vienlaikus
– korpusā iebūvēts piegaismotājs
– ļoti dažādi attēla režīmi, ko var precīzi piemeklēt konkrētajiem gaismas apstākļiem
Mīnusi:
– svars
– uzglabāšanas somu gribētos pavisam nedaudz platāku, lai ierīci būtu vieglāk izvilkt no tās
Strauja saindēšanās ar svinu! Medību līgums nav tualetes papīrs! “Šauj garām!” #325 epizode
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
