Avots: Latvijas Mednieku asociācija
Šā gada 18.martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupas sēdē par grozījumiem Medību likumā piedalījās arī Latvijas Mednieku asociācija (LATMA), paužot skaidru nostāju – problēma ar staltbriežu radītajiem postījumiem atsevišķās teritorijās pastāv, taču piedāvātie risinājumi likuma grozījumu veidā attiecībā uz izmaiņām medību platībās šobrīd ir sasteigti un var radīt būtiskus riskus visai nozarei.
LATMA uzsvēra, ka pēdējos gados mednieki ir būtiski pielāgojušies un ņēmuši vērā lauksaimnieku un mežsaimnieku paustās bažas. Ir ieviesti vairāki instrumenti un atbalstīti risinājumi – palielināti nomedīšanas apjomi, pagarinātas medību sezonas, vienkāršoti nosacījumi un nodrošināta elastīgāka pieeja atļauju piešķiršanai. Tas nozīmē, ka nozare jau aktīvi strādā pie postījumu mazināšanas.
Tomēr būtiski ir saprast, ka medību saimniecība nav mehānisms, kas reaģē uzreiz. Tai ir inerce. To skaidri redzam aļņu populācijā – pat pēc medību limitu samazināšanas populācijas lejupslīde turpinās. Līdzīga situācija veidojas arī ar staltbriežiem – pēdējo sezonu intensīvā medīšana jau sāk dot rezultātus, un populācija samazinās. Taču šis process turpināsies vēl kādu laiku neatkarīgi no tā, vai medību apjomi tiek mazināti.
Tieši šajā kontekstā izskan brīdinājums par iespējamu lūzumpunktu – brīdi, kad populācijas samazināšanās kļūst pārāk strauja un nākotnē nāktos domāt nevis par skaita ierobežošanu, bet gan par populācijas atjaunošanu un kvalitātes saglabāšanu. Vienlaikus jāskatās arī plašāk – staltbrieži ir būtiska barības bāze lielajiem plēsējiem, un to straujš kritums var ietekmēt vilku un lāču uzvedību, radot jaunus izaicinājumus lauku teritorijās.
Nozares pārstāvji uzsver, ka lokālas problēmas jārisina lokāli – ciešā sadarbībā starp medniekiem, lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Šāda pieeja jau praksē pierādījusi savu efektivitāti, kamēr vispārēji likuma grozījumi var radīt medību iecirkņu sadrumstalotību un destabilizēt līdz šim funkcionējošo sistēmu, radot jaunas, grūti prognozējamas sekas.
Pozitīvi vērtējams, ka turpmākās diskusijas uzticētas Zemkopības ministrijai, ļaujot visām iesaistītajām pusēm meklēt sabalansētus risinājumus. Nozares skatījumā tas ir loģisks virziens – balstīt lēmumus datos, sadarbībā un mērķētos pasākumos, nevis sasteigtās likuma izmaiņās.
Vienlaikus atbalstu guvis arī priekšlikums par termālo un nakts redzamības ierīču izmantošanu. Mednieku vērtējumā tas ir praktisks un efektīvs instruments, kas var būtiski uzlabot medību rezultativitāti, īpaši situācijās, kad nepieciešama operatīva rīcība postījumu mazināšanai. Šāds risinājums ļauj sasniegt rezultātu, neizjaucot esošo medību saimniecības sistēmu.
Nozares pārstāvji arī izsaka pateicību Saeimas deputātiem un sadarbības partneriem par iedziļināšanos jautājumā un cer uz konstruktīvu turpmāko darbu, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus gan postījumu mazināšanai, gan nozares stabilitātes saglabāšanai.
Atsevišķi uzmanība tiek vērsta uz pagājušajā gadā noslēgto memorandu starp nozares organizācijām, kura mērķis bija tieši šādu jautājumu risināšana sadarbības ceļā. Lai gan likuma grozījumus virza Saeima, vienota nozares pozīcija par staltbriežu populācijas pārvaldību un postījumu mazināšanu varēja tikt izstrādāta šī memoranda ietvaros. Tas būtu ļāvis savlaicīgi vienoties par konkrētiem risinājumiem un tos kopīgi virzīt.
Pašlaik pastāv bažas, ka memoranda potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots, un tas var ietekmēt arī mednieku motivāciju turpināt iesaistīties kopīgā problēmu risināšanā.
Ar dronu pakaļ briežiem un bebriem. “Šauj garām!” #328 epizode
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
