Klimata pārmaiņas vai nē, taču pēdējos gados patiešām ir kļuvis siltāks un ziemā ir mazāk sniega. Ne visur, taču daļā Latvijas bezsniega periods var turpināties gana ilgi. Tajā pašā laikā ziema ir labākais periods, lai medītu lapsas. Ziemas beigās vai atkušņa laikā arī jenotsuņi parādās virszemē.
Kā lai nosaka, kurās vietās pārvietojas un uzturas plēsēji, ja sniega nav? Un te runa nav tikai par medījamiem plēsējiem, bet arī par aizsargājamo sugu pārstāvjiem – lūšiem un lāčiem –, kuru klātbūtnes pazīmes var palīdzēt zinātniekiem pētīt sugu izplatību. Tajā pašā laikā vietējiem iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, kur iespējams sastapt lāci, un būt gataviem gadījumā, ja tas notiek.
Dzīvnieku takas var būt ļoti informatīvas
Ja ziemā nav sniega, par dzīvnieku klātbūtni un to pārvietošanos platībās var spriest pēc iemītām takām vietās, kur nav ceļu. Mitra un daļēji satrūdējusi zāle labi parāda, kurās vietās dzīvnieki visbiežāk staigā.
Taču ziemā, kad ir auksts, siltasiņu radījumiem enerģijas patēriņš paaugstinās, tādēļ tie izvēlas vieglākos ceļus. Bieži vien tās ir lielceļu malas, grantētie un zemes ceļi medību platībās, stigas, grāvju malas un tamlīdzīgas vietas.
Īpaši viegli plēsēju klātbūtni var konstatēt uzreiz pēc lietus. Mālainās un dubļainās vietās parādīsies svaigi pēdu nospiedumi. Pie iecienītajiem dzīvnieku pārvietošanās maršrutiem var uzstādīt novērošanas kameras.
Rakumi
Lapsas lielāko ēdienkartes daļu veido mazie grauzēji. Ziemā, kad ir auksts un sasalušo zemi klāj sniegs, peles veido ejas virszemē vai vāc augu sēklas. Dažreiz, nokūstot sniegam, atklājas veseli peļu taku labirinti. Lapsai tā ir iespēja noķert grauzēju tā ikdienas gaitās.
Fotogrāfijās un video, bet dažiem arī dzīvē, ir palaimējies redzēt klasisko lapsas peļošanu, kad tā palecas gaisā un uzlec grauzējam virsū, noķerot to zem sniega.
Siltākos laika apstākļos peles pārvietojas pa zemes virsmu neierobežoti un pamatā uzturas savās aliņās. Lai atrastu to ejas, lapsas rok seklas bedrītes pļavās un zālājā.
Āpši arī rok zemē, taču āpšu rakumi ir konusveida un iet ieslīpi zemē, bet lapsa rok uz leju, un tās veidotās iedobītes ir vairāk apaļas. Pēc šīs pazīmes var noteikt, ka platībās ir lapsas.
Vairāk lasi žurnāla Medības janvāra numurā!
Ar dronu pakaļ briežiem un bebriem. “Šauj garām!” #328 epizode
👉 Abonē 9 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē e-izdevumu 9 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
