Lai pagatavotu manu piedāvāto ļoti vienkāršo uzkodu, procedūrai jābūt tādai, kā šeit aprakstīts, vai maksimāli līdzīgai.
* Jāiegūst ārkārtīgi labs draugs mednieks, kolektīva biedrs, kurš nomedī alni un brālīgi dalās ar savu brīnišķīgo medījumu (šeit pieļaujamas variācijas – drīkstam nomedīt arī paši).
* Alnis jāizvelk no meža vai, kā manā gadījumā, no pārplūdušas pļavas, jāsadala un jānogādā līdz galvenā pavāra namdurvīm. Savām!
Tālākais neaizņems vairāk par vienu stundu, līdz uz mēles izkusīs paša gatavots aļņa pirkstiņš. Vajadzīgas tikai četras sastāvdaļas. Sojas mērce, kartupeļu ciete, ola un olīveļļa. Šoreiz sviests nederēs. Kad izmeklēts skaists gaļas gabals, šajā gadījumā ap kilogramu svarā, obligāts nosacījums ir to atbrīvot no cīpslām, plēvēm un visa liekā.
Gaļu griežam apmēram 10–15 cm garās un 1 cm biezās šķēlēs. Neaizmirstam, ka gaļu jācenšas sagriezt pa šķiedrām.
Kad esam tikuši ar šo svarīgo sadales procesu galā, liekam gaļas strēmeles bļodiņā un pievienojam tikai trīs sastāvdaļas. Ola, sojas mērce un četras ēdamkarotes kartupeļu cietes. Visu samaisām, līdz izveidojas ķepīga masa, un atstājam nedaudz savilkties.
Visu samaisām, līdz izveidojas ķepīga masa, un atstājam nedaudz savilkties.
Šeit iespējams variēt ar sojas daudzumu. Ja gribas sāļāku garšu, pievieno vairāk un marinē ilgāk. Es izmantoju apmēram 100 ml un noturu 15–20 minūtes ievilkties.
Šajā brīdī pannā ielietā olīveļļa jau ir pamatīgi uzkarsusi. Ļoti svarīgi, lai panna būtu karsta un gaļa nesāktu sautēties, bet uzreiz parādītos kraukšķīga garoziņa. Vēl viens ieteikums uz pannas nelikt par daudz gaļas. Pretējā gadījumā būs daudz mitruma, kas liks gaļai sautēties, nevis cepties. Cepam ne ilgāk par 3–4 minūtēm no katras puses. Vizuāli kontrolējam zeltaini brūnas un kraukšķīgas gaļas šķēlītes. Paceļot pirmo šķēlīti, lai pārliecinātos par gatavības stadiju, acumirklī sariešas pilna mute siekalu, viss kārtībā, gatavs, griežam otru pusi.
Šeit nepārcenšamies ar cepšanas ilgumu, jo ilgāk cepsim, jo sausāka būs gaļa. Galu galā ēdam taču arī tartaru.
Noņēmuši no pannas gatavos, skaisti brūnos, kraukšķīgo garoziņu ieguvušos gabaliņus, noliekam tos uz papīra salvetes, liekās eļļas nosusināšanai. Uz šķīvja saliekam savas iecienītākās uzkodas, marinētu gurķīti, čili pipariņu, sīpolu, zaļumus, lokus un visu citu, ko vien sirds kāro. Dažādas mērcītes un dippi tikai piešķirs šim našķim papildu baudu. Visbeidzot liekam uz šķīvja savus brīnumainos aļņa pirkstiņus un pasniedzam sev, visiem sanākušajiem draugiem un viesiem. Mums ir brīnišķīga, ātri un vienkārši, ar maksimāli vienkāršām izejvielām pagatavota uzkoda.
Labu apetīti!
Kā zināt, vai dzinējsuns strādā labi? Organizē tikšanos ar mežacūku
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
