Avots: Voyageurs Nacionālais Parks
Žuvintas biosfēras rezervāts sociālajā tīklā Facebook ir publicējis meža kameras video, kurā redzams vilku bars.
Izvērsās diskusija, kuras laikā viens no sociālā tīkla lietotājiem jautāja biosfēras rezervāta ekspertam, vai tā ir taisnība, ka vilki mēdz medīt bebrus bada laikā.
Laba barība vilkiem
Žuvintas biosfēras rezervāta pārstāvji apgalvo, ka bebri ir diezgan laba barība vilkiem. Tomēr ne visi vilki tos medī – tam nepieciešamas iemaņas, kuras bieži vien apgūst tikai bara līderi. Protams, vilks var iemācīties medīt bebrus. Iespējams, ka vilks, patrulējot savā teritorijā, ierauga vai sajūt lielo grauzēju, un apstākļu sakritības dēļ bebru izdodas nomedīt. Kopumā ir ļoti maz zināmu videoierakstu, kuros redzams vilks, medījot. Vilkiem ir citāda medību taktika, tie labāk medī lielos pārnadžus.
Lietuvā jau vairākus gadus tiek pētīta vilku ģenētika un vairošanās panākumi, taču nav pētījumu par to, vai un kā vilki medī bebrus.
Šis pētījums, visticamāk, veicinās ilgstošās zinātniskās debates par vilku un citu plēsēju lomu ekosistēmu veidošanā.
Citās valstīs, piemēram, ASV, šādi pētījumi vai vismaz faktu fiksēšana turpinās. Piemēram, Voyageurs nacionālajā parkā vilki diezgan bieži medī bebrus, par ko liecina novērojumu dati. Šajā rezervātā vilkiem tiek uzstādītas elektroniskās apkakles to izsekošanai un meža tiek izvietotas kameras, lai uzraudzītu plēsēju ikdienas pārvietošanos. Piemēram, vilks ar numuru V083 gadā nomedīja 36 bebrus, kas ir līdzvērtīgi septiņām bebru gimenēm, atklāts jaunā pētījumā, kas veikts ASV.
Vilki bebrus medī tos pacietīgi gaidot, līdz bebrs iznāk no ūdens un barojas krastā vai vāc barībai koku zarus.
Bebra gaļas vērtība
Bebra gaļā ir daudz dažādu minerālvielu, svarīgu aminoskābju, B grupas vitamīnu, C vitamīns, kā arī dažādi mikroelementi, tostarp kalcijs, kālijs, fosfors, nātrijs, magnijs, selēns un dzelzs. Bebra gaļa ir lielākais hemoglobīna avots, turklāt tieši bebra gaļa ir tīra un tajā nav dzīvībai bīstamu parazītu.
Bebra gaļa var būt labs alternatīvais proteīna avots. Šeit ir daži fakti par bebra gaļas uzturvērtību:
1. Augsts olbaltumvielu saturs
Bebru gaļa ir bagāta ar augstas kvalitātes proteīniem, kas ir būtiski muskuļu augšanai un atjaunošanai. Tā var būt laba izvēle cilvēkiem, kuri meklē liesu proteīna avotu.
2. Zems tauku saturs
Bebru gaļa ir liesa, ar zemu piesātināto tauku saturu. Tauki lielākoties uzkrājas astē un iekšējos orgānos, bet muskuļu gaļa ir relatīvi liesa.
3. Bagātīgs vitamīnu un minerālvielu avots
Dzelzs: Veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos un palīdz novērst anēmiju.
Cinks: Atbalsta imūnsistēmas darbību un ādas veselību.
B grupas vitamīni: Ieskaitot B12, kas ir būtiski nervu sistēmas darbībai un enerģijas ražošanai.
4. Omega-3 taukskābes
Ja bebra uzturā dominējis zivīm bagāts uzturs, tad gaļa var saturēt zināmu daudzumu omega-3 taukskābju, kas ir labvēlīgas sirds veselībai.
5. Unikāla garša
Bebra gaļai ir unikāla garša, kas līdzinās liellopa un savvaļas medījumu gaļai.
6. Zems kaloriju daudzums
Bebra gaļa ir zemas kaloritātes produkts, kas var būt piemērots cilvēkiem, kuri vēlas kontrolēt svaru.
Vilkiem ir liela loma mitrāju veidošanā
Saskaņā ar jaunā pētījuma datiem, vilki rada ievērojamu ietekmi uz apkārtējo vidi, medījot bebrus. Tas ietekmē bebru dzīvotnes un aizsprostu būvniecību, tādējādi vilki veido plašas mitrzemes, kas maina arī zemes kontūras. “Aplūkojot to laika gaitā,” saka Toms Geibls (Tom Gable), Voyageurs Wolf Project biologs un žurnālā Science Advances publicētā pētījuma galvenais autors, ”mēs sākam saprast, cik lielā mērā vilki ir iesaistīti mitrāju veidošanā.”
Tagad Voyageurs Wolf Project ilgtermiņa pētījums par vilku medību paradumiem, izgaismos šo jautājumu vēl vairāk. 2015.-2019. gadā biologi 32 vilkiem uzlika ar gps aprīkotas kakla siksnas un sekoja to kustībai; ja vilks palika vienā vietā, tas parasti bija tāpēc, ka tas bija nomedījis kādu dzīvnieku. Pēc tam Geibls un viņa kolēģi devās uz iespējamām medību vietām, vācot kažoku un kaulu paliekas, lai noskaidrotu, ko vilki ēda.
Daži vilki Voyageurs nacionālajā parkā specializējas bebru ēšanā. Jaunā pētījumā konstatēts, ka viens vilks gada laikā apēdis 36 bebrus, kas atbilst septiņām bebru ģimenēm.
Vairumā gadījumu upuri bija bebri – ekosistēmas inženieri, kas maina vidi, būvējot aizsprostus un veidojot dīķus. Tie ir īpaši izplatīti Voyageurs teritorijā, kur to dīķi aizņem 13 % parka teritorijas.
Lai gan novērotie vilki ir apēduši daudz bebru – dažas vilku ģimenes katru gadu savā teritorijā nogalina aptuveni 40 % grauzēju, turklāt pētnieki konstatējuši, ka tik liels bebru patēriņš vilku uzturā nebūt nav ietekmējis bebru populāciju ilgtermiņā. Taču vilki ietekmēja savu upuru dzīvotnes. Geibls un viņa kolēģi atklāja, ka vilki bieži ēda tos bebrus, kas pamet savas dzīvotnes, lai apdzīvotu jaunas teritorijas. Šie bebri bija īpaši neaizsargāti, jo tiem vairākkārt nācās peldēt krastā, lai vāktu kociņus topošajiem aizsprostiem. Pēc tam, kad vilki šos jaunuļus bija nomedījuši, pētnieki konstatēja, ka to daļējie dīķi pārējā gada laikā palika neapdzīvoti. Tādējādi plēsēji neļāva mežiem pilnībā pārtapt dīķos un mitrzemēs, kas izraisīja dramatiskas vides pārmaiņas.
Salīdzinot ar sarežģīto un strīdīgo vilku dinamiku Yellowstone, Voyageurs ir skaidrs piemērs tam, ko zinātnieki sauc par trofisko kaskādi: kad vilki apēd bebrus, bebri nevar izveidot dīķus. “Ir bijusi liela interese mēģināt saprast, kā lielie plēsēji ir saistīti ar piekrastes ekosistēmām un mitrājiem,” saka Geibls.
Lūšus novēro arvien biežāk, bet vai vilki kļūst bezbailīgi? Aculiecinieku video
Absolūts kaifs pointēt putnu, un nē, dāmas nepārvācās uz Poliju. “Šauj garām!” #267 epizode
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!
