Latvijas dzinējsuns ir ne tikai medību suns. Tā ir daļa no Latvijas medību kultūras un kinoloģijas vēstures. Šī šķirne tapa konkrētu medību apstākļu, meža struktūras un mednieku vajadzību ietekmē, un tās veidošanā piedalījās vairāku paaudžu mednieki, kinologi un selekcionāri.
Pagājušā gadsimta otrajā pusē izdotajos materiālos lasāma šķirnes tapšanas vēsture. Bet kas notiek šobrīd, 21. gadsimtā? Medībās Latvijas dzinējsuni var sastapt arvien retāk, un arī tie suņi, kas aktīvi medī, arvien retāk pat vizuāli atgādina to šķirnes suni, kas atbilst šķirnes standartam. Vai praktiski esam palikuši bez savas nacionālās medību suņu šķirnes?
Medību apstākļi noteica suņa tipu
Latvijā medības vienmēr būtiski atšķīrušās no tām, kas ierastas Krievijā vai Centrāleiropā. Salīdzinoši nelielie mežu masīvi, kvartālu sistēma un kolektīvās dzinējmedības prasīja īpašu medību suņa tipu. Lieli un ļoti azartiski dzinējsuņi, kas spēj stundām ilgi dzīt zvēru lielās teritorijās, Latvijas apstākļos bieži radīja problēmas. Šādi suņi aizdzina medījumu tālu prom, izkliedēja pārnadžus un traucēja organizētām dzinējmedībām.
Latvijas medniekiem bija vajadzīgs citāds suns – neliels, paklausīgs, kas neskrien ļoti tālu, strādā ciešā kontaktā ar mednieku, ar labu balsi, spējīgs virzīt zvēru uz mednieku līniju. Medniekiem bija vajadzīgs īpašs suns.
Šķirnes vēsturiskais pamats – Kurzemes dzinējsuns
Par Latvijas dzinējsuņa pamatu kļuva senais Kurzemes dzinējsuns, kas savulaik bija plaši izplatīts Baltijā.
19. gadsimta kinoloģiskajā literatūrā šis suns aprakstīts kā neliels, masīvs un samērā smagnējs dzinējsuns ar īsām kājām. Pastāv uzskats, ka Kurzemes dzinējsuns veidojies, sajaucoties Rietumu medību suņiem ar vietējiem Austrumu tipa suņiem.
Baltijas muižniecības ciešās saites ar Poliju, Vāciju un Krievijas rietumu guberņām veicināja dažādu dzinējsuņu tipu sajaukšanos. Rezultātā Baltijā izveidojās savdabīga vietējā populācija, ko vēlāk sāka dēvēt par Kurzemes dzinējsuni.
Šie suņi labi pielāgojās vietējiem mežiem un medību stilam, taču pēc Pirmā pasaules kara un vēlāk arī Latvijas Republikas laikā radās nopietna problēma.
Starpkaru periodā medībās ar lieliem dzinējsuņiem tika nodarīti ievērojami postījumi pārnadžu populācijām. Spēcīgie suņi bez grūtībām dzina un dažkārt pat saplosīja stirnas.
Tāpēc Latvijā tika pieņemts noteikums, kas aizliedza medīt ar dzinējsuņiem, kuru augstums skaustā pārsniedza 51 centimetru. Šis lēmums būtiski ietekmēja vietējo medību suņu attīstību.
Lielākā daļa veco Kurzemes dzinējsuņu jaunajām prasībām neatbilda. Savukārt dārgas Rietumu mazo dzinējsuņu šķirnes varēja atļauties tikai turīgi mednieki… Tieši šajā laikā Latvijā tika ievesti pirmie bīgli. Nelielu šo suņu grupu iegādājās Meža departaments, un tie tika izvietoti vairākās mežniecībās.
Bīglus gan audzēja tīršķirnē, gan krustoja ar vietējiem dzinējsuņiem. Tieši šis piejaukums būtiski ietekmēja topošās šķirnes ārieni – samazinājās augums, parādījās raksturīgais krāsojums, suns kļuva kompaktāks, nostiprinājās mierīgāks darba stils.
Tomēr Otrais pasaules karš un okupācijas periods smagi skāra suņu populāciju. Daudzi tīršķirnes dzīvnieki pazuda, un pēc kara Latvijā bija palicis liels skaits dažādu jaukteņu. Tieši tad sākās īstais selekcijas darbs.
Selekcija pēc Otrā pasaules kara
Pēc Otrā pasaules kara Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrības kinologi, suņu audzētāji un mednieki sāka mērķtiecīgu darbu pie jaunas šķirnes izveides. Darba pamatā bija stingra atlase. Suņus izvērtēja pēc darba īpašībām, balss, kontakta ar mednieku, izturības, eksterjera, nervu sistēmas, piemērotības Latvijas meža apstākļiem. Svarīgākais bija nevis skaists izskats, bet darba kvalitāte.
Latvijas dzinējsunim bija jāspēj dzīt mežacūku, strādāt ar aļņiem un stirnām, dzīt lapsu un zaķi, meklēt asinspēdu, kā arī pienest nomedītās pīles. Pakāpeniski Latvijā izveidojās vienota un atšķirīga suņu grupa, ko sāka saukt par Latvijas dzinējsuni. No 1960. līdz 1980. gadam šķirne kļuva arvien stabilāka.
Latvijas dzinējsunim raksturīgās pazīmes bija neliels augums, spēcīgs un kalsns ķermenis, izturība, mierīgs raksturs, laba balss, mērens darba ātrums un ciešs kontakts ar mednieku. Par tipiskāko kļuva melni rudais krāsojums ar nelielām baltām pazīmēm. Padomju laika kinologi uzsvēra, ka absolūtais vairākums suņu saglabā šķirnei raksturīgo medību stilu un ir labi piemēroti Latvijas mežiem.
Arī šodien Latvijas dzinējsuns joprojām ir vienīgā Latvijā radītā suņu šķirne. Taču populācija ir neliela, selekcijas bāze šaura, bet medību vide pēdējos gados būtiski mainījusies. Daļa mednieku izvēlas citas šķirnes. Tas radījis diskusijas par to, vai Latvijas dzinējsunim ir nākotne.
Nacionālā šķirne uz izzušanas robežas
Latvijas Medību kinoloģiskās apvienības selekcijas vadītājs Jānis Jēkabsons sarunā atzīst – tīrasiņu Latvijas dzinējsuņu Latvijā faktiski vairs neesot. Viņaprāt, ilgstošā nekontrolētā krustošana ar citām šķirnēm ir novedusi pie situācijas, kurā nacionālā medību suņu šķirne ir gandrīz zaudēta.
Jēkabsona kungs uzsver, ka Latvijas dzinējsuns savulaik tika veidots tieši Latvijas medību apstākļiem, šķirnes darba īpašības tika rūpīgi atlasītas un nostiprinātas vairāku paaudžu laikā. Taču vēlāk daļa audzētāju sākuši Latvijas dzinējus krustot ar slovāku kopovu, Bavārijas asinspēdu dzinējsuni un citām šķirnēm. Viņaprāt, piemērotākais būtu bijis Austrijas braks.
“Latvijas dzinējs bija nacionālā šķirne, un es uzskatu, ka to vajadzēja saglabāt,” saka Jānis Jēkabsons. Viņš norāda, ka Latvijā faktiski nav centralizētas kontroles pār vaislas darbu, tādēļ daudz kas palicis pašu klubu un audzētāju ziņā. Rezultātā šķirnes tīrība daudzviet zudusi.
Selekcijas speciālists atceras, ka agrāk vēl bijuši suņi ar pilnībā tīriem Latvijas dzinējsuņa ciltsrakstiem, īpaši Madonas pusē, un šie suņi ļoti labi strādājuši medībās. Tagad šādu dzīvnieku palicis ļoti maz, un piemērota vaislas materiāla praktiski vairs neesot.
Vairāk par Latvijā radīto medību suņu šķirni lasi žurnāla Medības jūnija numurā!
Kad sistēmā ir bardaks un paliec bez ieročiem! “Šauj garām!” #339 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
