Spēcīgs, izturīgs un neatlaidīgs – turklāt ar tik raksturīgu balsi, ka pieredzējis saimnieks savu suni spēj atpazīt pat starp daudziem citiem medību suņiem.
Kūnhaunds ir Ziemeļamerikā radīts medību suns, kura sākotnējais uzdevums bija atrast jenotu, sekot tā pēdām un piespiest dzīvnieku patverties kokā. Turklāt ar dzīvnieka uzdzīšanu kokā viss ne vienmēr beidzas, nepieciešamības gadījumā arī pats suns spēj mēģināt kāpt pa koka stumbru.
Nosaukums kūnhaunds cēlies no angļu valodas vārdiem coon – jenots – un hound – medību suns. Lai gan sākotnēji šie suņi tika audzēti tieši jenotu medībām, mūsdienās to darba spējas izmanto daudz plašāk.
Nevis izskats, bet darba spējas
Kūnhaundi jau no pirmsākumiem tika audzēti kā darba suņi, tāpēc selekcijā galvenā uzmanība tika pievērsta nevis vienveidīgam izskatam, bet gan izturībai, labai ožai, neatlaidībai un spējai strādāt arī sarežģītos apstākļos.
Mūsdienās izšķir vairākas kūnhaundu šķirnes, kas atšķiras pēc apmatojuma krāsas, auguma un atsevišķām darba īpašībām. Starptautiskā Kinoloģiskā federācija (FCI) atzīst melni lāsumaino kūnhaundu jeb Black and Tan Coonhound.
Tas ir liels, spēcīgi veidots suns ar garām, nokarenām ausīm un melnu apmatojumu ar izteiktiem rudi brūniem lāsumiem.
Šķirnes veidošanā izmantoti bladhaundi (Bloodhound), no kuriem kūnhaundi mantojuši izcilo ožu. Taču ar to vien nepietika darbam plašajos un nereti grūti izbrienamajos Ziemeļamerikas mežos. Suņi tika krustoti arī ar citiem medību suņiem, lai iegūtu lielāku izturību, ātrumu un spēju ilgstoši sekot pēdām.
Rezultātā izveidojās suns, kas spēj strādāt stundām ilgi un sekot dzīvniekam daudzu kilometru garumā.
No jenota līdz pumai un melnajam lācim
Kūnhaundu dzimtene ir Amerikas Savienotās Valstis, kur šie suņi visciešāk saistīti tieši ar jenotu medībām. Taču drīz vien izrādījās, ka viņu darba spējas iespējams izmantot daudz plašāk.
Atkarībā no medību tradīcijām un apstākļiem kūnhaundus izmanto dažādu medījamo dzīvnieku – jenotu, oposumu, lapsu, mežacūku, melno lāču un pat pumu – meklēšanai un izsekošanai.
Tie ir atlētiski, spēcīgi un ļoti izturīgi suņi, kas spēj strādāt gan mežā, gan kalnainā un klinšainā apvidū. Kūnhaunds var neatlaidīgi sekot pēdām daudzu kilometru garumā, nezaudējot interesi par medījumu un turpinot darbu arī sarežģītos apstākļos.
Melni lāsumainā kūnhaunda augums skaustā atkarībā no dzimuma un konkrētā suņa var pārsniegt 60 centimetrus, bet svars parasti ir vairāki desmiti kilogramu. Tas nav mazs un viegli nogurdināms suns, kūnhaunds ir radīts darbam.
Sena izcelsme, bet izteikti amerikāniska šķirne
Lai gan mūsdienu kūnhaundi izveidojušies Ziemeļamerikā, to senči meklējami Eiropas medību suņu vidū. Šķirņu veidošanā izmantoti bladhaundi, angļu lapsu dzinējsuns un vēlāk arī Amerikā izveidotās fokshaundu līnijas.
Šo suņu kombinācija kūnhaundiem devusi īpašības, kuru dēļ tie joprojām tiek augstu vērtēti – izcilu ožu, izturību, neatlaidību un spēju patstāvīgi pieņemt lēmumus, strādājot pa pēdām.
Skaļš, enerģisks un ļoti patstāvīgs
Kūnhaunds ir drosmīgs, pārliecināts un savam saimniekam uzticīgs suns. Tas spēj strādāt gan patstāvīgi, gan kopā ar citiem suņiem.
Taču potenciālajam saimniekam jārēķinās, ka tas nav suns pasīvam dzīvesveidam. Kūnhaundam nepieciešamas kustības, darbs un iespēja izmantot savus dabiskos instinktus. Garlaikots un nenodarbināts suns sev nodarbi atradīs pats, un saimniekam rezultāts ne vienmēr patiks.
Ģimenē pareizi audzināts un socializēts kūnhaunds parasti labi sadzīvo ar cilvēkiem un var pieņemt arī citus mājdzīvniekus. Tomēr nedrīkst aizmirst par ļoti spēcīgo medību instinktu. Suns var būt pieradis pie mājas kaķa, taču strauji bēgošs dzīvnieks var izraisīt pavisam citu reakciju.
Tāpēc socializācija jāsāk jau kucēna vecumā.
Audzināšanā vajadzīga pacietība
Kūnhaunds ir gudrs, taču vienlaikus ļoti patstāvīgs. Gadsimtiem ilgi no šiem suņiem prasīta spēja sekot pēdām un pieņemt lēmumus bez nepārtrauktas cilvēka vadības. Šīs īpašības nekur nav pazudušas.
Tādēļ apmācībā nepieciešama pacietība un konsekvence. Ja kaut kas sunim nav atļauts šodien, tam nevajadzētu pēkšņi kļūt atļautam rīt.
Īpaša uzmanība jāpievērš atsaukšanas komandai. Tā jānostiprina vēl pirms nopietnas medību apmācības, jo suns, kas uztvēris interesantu pēdu, var koncentrēties uz to tik ļoti, ka apkārtējā pasaule kļūst mazsvarīga.
Apmācībā priekšroka dodama pozitīvai motivācijai un sadarbībai ar suni, nevis fiziskam vai psiholoģiskam sodam.
Jau kopš mazotnes suns jāiepazīstina ar dažādiem cilvēkiem, citiem suņiem, transportu, pilsētvidi, mežu un dažādām ikdienas situācijām. Lauku vidē īpaši svarīgi to pieradināt pie mājlopiem un iemācīt, ka tie nav medījums.
Pēdas var aizvest ļoti tālu
Viena no kūnhaunda lielākajām priekšrocībām medībās vienlaikus ir izaicinājums ikdienā – ārkārtīgi spēcīgais pēdu meklēšanas instinkts.
Sajutis interesantu smaržu, suns var tai sekot, arvien vairāk attālinoties no saimnieka un nepievēršot uzmanību apkārt notiekošajam. Tāpēc kūnhaundu nevajadzētu nekontrolēti laist brīvi vietās, kur tuvumā ir intensīva satiksme vai citi apdraudējumi.
Ar parastu pastaigu ap kvartālu šim sunim arī visdrīzāk nepietiks. Tam nepieciešamas garas pastaigas un regulāra fiziskā slodze. Atbilstoši sagatavotam pieaugušam sunim slodzi var nodrošināt ar skriešanu, peldēšanu un citām aktīvām nodarbēm.
Īpaša uzmanība jāpievērš lielajām ausīm
Kūnhaunda īsais apmatojums neprasa sarežģītu kopšanu. To pietiek regulāri izsukāt, bet mazgāšana nepieciešama galvenokārt tad, kad suns patiešām kļuvis netīrs.
Daudz lielāka uzmanība jāpievērš raksturīgajām garajām, nokarenajām ausīm. Tajās vieglāk saglabājas mitrums un netīrumi, radot piemērotu vidi iekaisumu attīstībai. Tāpēc ausis regulāri jāpārbauda un nepieciešamības gadījumā jākopj. Ja parādās apsārtums, nepatīkama smaka, izdalījumi vai suns pastiprināti kasa ausis, jākonsultējas ar veterinārārstu.
Kopumā kūnhaundi tiek uzskatīti par izturīgiem darba suņiem, tomēr šķirnē var sastapt locītavu, acu un ausu veselības problēmas.
Kā kūnhaunds strādā medībās?
Tieši medībās vislabāk iespējams saprast, kam šis suns patiesībā radīts.
Uztvēris pēdas, kūnhaunds neatlaidīgi seko dzīvniekam, lielā mērā paļaujoties uz ožu un savu spēju patstāvīgi atrisināt pēdu. Kad medījamais dzīvnieks atrasts un, piemēram, jenots patvēries kokā, suns ar raksturīgu balsi paziņo medniekam par savu atrašanās vietu un darba rezultātu.
Kūnhaunda balss ir viena no šķirnes atpazīšanās zīmēm. Dažiem suņiem tā ir īsāka un asa, citiem – dziļa, gara un melodiska. Pieredzējuši mednieki spēj atšķirt savu suni pēc balss arī tad, ja vienlaikus strādā vairāki suņi.
Amerikas Savienotajās Valstīs kūnhaundu darba spējas tiek pārbaudītas arī īpašās sacensībās un darba pārbaudēs. Tajās vērtē suņa spēju atrast pēdas, sekot tām un atrast kokā patvērušos jenotu. Būtiska ir tieši suņa darba kvalitāte, nevis medījuma ieguve.
Suns, kas spēj uzkāpt kokā?
Viena no iespaidīgākajām ar kūnhaundiem saistītajām īpašībām ir dažu šo suņu spēja kāpt kokos. Protams, kūnhaunds nepārvietojas pa kokiem kā kaķis, tomēr spēcīgs un azartisks suns piemērotos apstākļos var uzrāpties pa slīpu vai zarainu stumbru pārsteidzoši augstu.
Tas saistīts ar šķirnes sākotnējo uzdevumu – sekot dzīvniekiem, kas glābiņu meklē kokos. Dažkārt medniekam atliek tikai sekot suņa balsij un tad konstatēt, ka tā skan nevis no meža zemsedzes, bet gan krietni virs galvas.
Vai kūnhaunds būtu piemērots Latvijas medniekam?
Latvijā jenots (Procyon lotor), kura medībām šie suņi sākotnēji radīti, nav tipisks mūsu medību objekts. Taču tas nenozīmē, ka kūnhaunda izcilajai ožai, izturībai un pēdu meklēšanas darba spējām pie mums nebūtu pielietojuma.
Daudz būtiskāks jautājums potenciālajam saimniekam ir – vai viņš spēs šādu suni pietiekami nodarbināt?
Kūnhaunds nav tikai iespaidīga izskata suns ar garām ausīm un skaļu balsi. Tas ir nopietns darba suns ar milzīgu enerģiju, spēcīgiem medību instinktiem un vēlmi sekot pēdām. Pareizi audzināts un nodarbināts, tas var kļūt par uzticamu medību partneri, taču cilvēkam, kurš vēlas mierīgu suni dažām īsām pastaigām dienā, šī šķirne diez vai būs piemērotākā izvēle.
Skaļa balss, izcila oža, neatlaidība un medību azarts – kūnhaunds ir suns, kuram darbs nav tikai nodarbe. Tas ir viņa dzīvesveids.
Nepopulārākās medības Latvijā un cik ilgi var medīt bulli. “Šauj garām!” #352 epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
