Informācijas avots: Yle.fi
Somijas austrumu pierobežā varētu būt iesprostotas līdz pat simt mežacūku, kurām slēgto savvaļas dzīvnieku vārtu dēļ vairs nav iespējams šķērsot uz Somijas un Krievijas robežas izbūvēto žogu. Par šādu dzīvnieku skaitu liecina meža kamerās fiksētie novērojumi.
Mežacūku apdzīvotās teritorijas sniedzas abpus valstu robežai, un līdz šim dzīvnieki regulāri devās baroties Somijas pusē, bet pēc tam atgriezās Krievijā. Tagad ierastais pārvietošanās ceļš ir slēgts, tādēļ Somijas atbildīgie dienesti bažījas, ka mežacūkas varētu mainīt savu pārvietošanās virzienu un doties tālāk uz rietumiem.
Situāciju īpaši sarežģītu padara Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatība.
Galvenais uzdevums – noturēt mežacūkas inficētajā teritorijā
ĀCM skartajā teritorijā, īpaši infekcijas centrālajā zonā, Somijā noteikti stingri ierobežojumi. To mērķis ir pēc iespējas mazāk traucēt mežacūkas un nepieļaut to pārvietošanos ārpus inficētās teritorijas, tā samazinot slimības tālākas izplatīšanās risku.
Cilvēku pārvietošanās, troksnis un cita aktīva darbība dzīvniekus var izbiedēt un likt tiem doties prom. Tādēļ infekcijas centrālajā zonā mežacūkas tiek arī piebarotas, cenšoties tās noturēt konkrētajā teritorijā.
Somijas varasiestādes plāno arī papildu žoga izbūvi ap ĀCM skarto teritoriju, lai nepieļautu mežacūku pārvietošanos ārpus tās. Žoga izbūve varētu ilgt vairākus mēnešus. Kad teritorija būs norobežota, tajā palikušās mežacūkas varēs nomedīt vai izķert ar slazdiem. Šo pasākumu mērķis ir ierobežot slimības tālāku izplatīšanos un nepieļaut tās nonākšanu citos Somijas reģionos.
Vienlaikus Somijas Pārtikas pārvalde ir paplašinājusi ĀCM skarto teritoriju. Tagad tā pilnībā aptver Kotkas, Haminas un Pihtejas pašvaldības, kā arī daļu Loviisas, Lapinjervi un Kouvolas pašvaldību teritorijas.
ĀCM Latvijā – slimība joprojām aktīvi cirkulē meža cūku populācijā
2026. gadā ĀCM izplatība savvaļā joprojām ir plaša. Līdz 13. septembrim Latvijā ĀCM konstatēts kopumā 572 mežacūkām, slimībai skarot jau 21 novadu un 98 pagastus. Tas apliecina, ka vīruss mežacūku populācijā joprojām aktīvi cirkulē un ir sastopams plašā Latvijas teritorijā. PVD aktuālo informāciju par konstatētajiem ĀCM gadījumiem regulāri apkopo un publicē savā tīmekļvietnē.
Slimība šogad nav palikusi tikai savvaļā. 2026. gada 20. janvārī Latvijā tika konstatēts ĀCM uzliesmojums arī mājas cūku novietnē, kad slimība skāra saimniecību ar vairāk nekā 22 000 cūku. Tas vēlreiz apliecina, kādēļ ĀCM izplatības ierobežošanā tik būtiska ir gan mežacūku populācijas apsaimniekošana, gan stingra biodrošības prasību ievērošana.
Mežacūku līķi – viens no būtiskākajiem infekcijas avotiem
PVD uzsver, ka mežacūkas ir galvenais ĀCM rezervuārs un izplatītājs. Īpaši būtiska nozīme vīrusa saglabāšanā vidē ir ar ĀCM inficētu mežacūku līķiem, kas var kļūt par infekcijas avotu citiem dzīvniekiem.
ĀCM vīruss ir ārkārtīgi izturīgs, un dzīvniekam pēc pārslimošanas neveidojas tāda imunitāte, kas to pasargātu no atkārtotas saslimšanas. Efektīvas vakcīnas pret ĀCM joprojām nav, tādēļ slimības ierobežošana savvaļas populācijā ir īpaši sarežģīta.
PVD norāda, ka viens no efektīvākajiem veidiem slimības izplatības ierobežošanai ir mežacūku populācijas samazināšana, īpašu uzmanību pievēršot mežacūku mātīšu mērķtiecīgai medīšanai.
Kas jāņem vērā Latvijas medniekiem?
ĀCM situācija tieši ietekmē arī medniekus. PVD noteiktajās augsta riska teritorijās nomedītās mežacūkas obligāti jāizmeklē uz ĀCM. Laboratoriskā pārbaude nepieciešama arī tad, ja nomedītajam dzīvniekam novērotas slimības pazīmes vai tā gaļu paredzēts nodot pārtikas apritē.
Aktuālās teritorijas iespējams pārbaudīt PVD interaktīvajā ĀCM kartē, kur redzamas gan ierobežojumu zonas, gan pēdējo 90 dienu laikā konstatētie saslimšanas gadījumi.
Savukārt, atrodot beigtu mežacūku, par to joprojām jāziņo PVD vai attiecīgajai pašvaldībai. Lai gan kopš 2025. gada aprīļa iedzīvotājiem par šādu atradumu vairs netiek maksāta atlīdzība, ziņošana joprojām ir būtiska, jo savlaicīga inficēto dzīvnieku līķu atrašana un savākšana palīdz mazināt vīrusa turpmākas izplatīšanās risku.
Somijas pieredze ļoti uzskatāmi parāda, cik sarežģīta kļūst ĀCM apkarošana brīdī, kad jākontrolē ne tikai inficēto dzīvnieku skaits, bet arī to pārvietošanās.
Nepopulārākās medības Latvijā un cik ilgi var medīt bulli. “Šauj garām!” #352 epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
