Jauncekules un apkārtējo ciemu iedzīvotājus satraukusi arvien biežāka lāču parādīšanās apdzīvotu vietu tuvumā. Augusta beigās lāču mamma ar diviem mazuļiem esot dzinusies pakaļ bērniem, kuri ar kvadricikliem braukuši pa vecā Ērgļu dzelzceļa apkārtni. Vēlāk lācēns pamanīts uz ceļa, bet informācija par pieauguša lāča klātbūtni izskanējusi arī Upesleju skolas apkārtnē. Vietējie vecāki pašlaik cenšas panākt, lai bērniem tiktu nodrošināts transports un pēc skolas nebūtu vairāki kilometri jāmēro kājām cauri mežam.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādīja, ka faktisku pierādījumu par lāču klātbūtni visos šajos gadījumos nav, ja neskaita lācēna fotogrāfiju, kas jau figurē medijos.
“Tas nenozīmē, ka mēs neticam iedzīvotājiem, taču precīzi noskaidrot, kur un cik šo lāču ir, pašlaik nav iespējams. Aptaujājot rajona mednieku biedrības, secināts, ka Ropažu novadā varētu dzīvot aptuveni astoņi lāči. Kuri konkrēti ir viesojušies Cekules un Jauncekules ciematu apkārtnē un pie Upesleju skolas, noteikt nav iespējams,” uzsvēra viņa.
Gita Strode skaidroja, ka lāči nestāv vienā vietā un var pārvietoties plašā teritorijā. Līdz ar to vairākās vietās saņemtie ziņojumi vēl nenozīmē, ka katrā no tām redzēts cits dzīvnieks. Viens un tas pats lācis vienā dienā var tikt pamanīts Salaspils apkārtnē, bet jau nākamajā dienā citviet Ropažu novadā.
Ziņojiet par lāču un to klātbūtnes novērojumiem interaktīvajā Whatsapp grupā Suņu drošībai. Vilku, lāču, lūšu novērojumi Latvijā
Bērni no lāčiem paslēpušies tuvējā mājā
Par iedzīvotāju pieredzēto žurnālam Medības pastāstīja Jauncekules iedzīvotāja Evija.
“Divdesmit piektajā augustā kāds tēvs vietējā čatiņā publicēja brīdinājumu, ka lāču mamma ar diviem mazuļiem dzinusies pakaļ viņa bērniem. Viņi ar kvadricikliem brauca pa vecā Ērgļu dzelzceļa apkārtni. Tā ir meža teritorija,” stāsta Evija.
Ar iniciatīvu Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Bērniem izdevies nokļūt līdz netālu esošai pazīstamu cilvēku mājai. Tur viņi paslēpušies un piezvanījuši vecākiem, lūdzot atbraukt pakaļ ar automašīnu, jo baidījušies turpināt ceļu.
Par šo gadījumu bērnu tēvs esot ziņojis gan Dabas aizsardzības pārvaldei, gan zvanījis uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112. Taču precīzu informāciju par notikušo un tajā iesaistīto lāču skaitu pārbaudīt nav izdevies.
Ar to ziņas par lāču klātbūtni šajā apkārtnē nav beigušās. Lāči esot pamanīti arī blakus esošajā Cekulē.
“Pagājušajā piektdienā kāda iedzīvotāja brauca no Salaspils un, nogriežoties no apvedceļa mūsu ciema virzienā, redzēja, kā mazais lācēns pārskrēja pāri ceļam. Pēc tam skolas un mūsu ciema sarakstes grupās parādījās ziņa, ka lācis redzēts arī pie Upesleju skolas, kas atrodas pāri apvedceļam otrā pusē,” stāsta Evija.
Iedzīvotāju sarakstes grupās izplatīta arī fotogrāfija, kurā uz meža ceļa redzams lācēns. Evija norāda, ka attēls, visticamāk, uzņemts Cekulē, tomēr tā sākotnējo avotu noskaidrot nav izdevies. Tieši šo fotogrāfiju pārpublicēja vairāki mediji.
Lāču zvaniņi – zvaniņš palīdz signalizēt par cilvēka klātbūtni, pirms distance starp cilvēku un lāci kļuvusi pārāk maza. Meklē tos veikalā Outdoorexperts.com (klikšķini šeit)!
Gita Strode apliecināja, ka pārvaldes rīcībā ir šī fotogrāfija, taču tajā redzams tikai viens dzīvnieks. Tādēļ pēc attēla nevar apstiprināt iedzīvotāju ziņoto informāciju par lāču mammu ar diviem vai trim mazuļiem.
“Pēdas tur ir fiksētas, taču nav tādu paraugu, pēc kuriem varētu precīzi noteikt dzīvnieku skaitu. Lācis atnāk un aiziet. Tas nestāv vienā vietā, bet pārvietojas,” skaidroja Gita Strode.
Bērniem pēc skolas jāiet cauri mežam
Vislielākās bažas pašlaik ir par bērnu drošību. Skolas autobuss kursējot tikai līdz Cekulei, bet tālāk uz Jauncekuli bērniem aptuveni pusotrs kilometrs jāmēro kājām cauri mežam. “Mēs esam vecāki, kuru bērniem katru dienu jāiet cauri mežam. Skolas autobuss aizved tikai līdz Cekulei, un pēc tam bērniem līdz mājām Jauncekulē jāiet kājām. Baisi, jāsaka godīgi,” atzīst Evija.
Vaicāta par komunikāciju ar Salaspils un Ropažu novada pašvaldībām, Evija norādīja, ka īpaša pretimnākšana neesot sagaidīta. Turpretī Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode atklāja, ka Ropažu novada pašvaldība cenšas atrisināt jautājumu ar autobusa maršruta pagarināšanu.
“No skolas autobusa pašreizējā galapunkta bērniem ir jāmēro apmēram pusotrs kilometrs līdz nākamajam ciematam. Gan pedagogi, gan bērnu vecāki ir informēti, ka bērniem jāpārvietojas grupās, tādā veidā mazinot iespēju, ka lācis vai kāds cits dzīvnieks varētu tiem tuvoties. Tomēr, ņemot vērā vecāku bažas, vietējā pašvaldība meklē iespēju pagarināt autobusa maršrutu,” sacīja Gita Strode.
Pārvaldes pārstāve norādīja, ka bērniem, izkāpjot no autobusa vienā laikā, nevajadzētu doties mājup pa vienam. Pārvietojoties vairākiem kopā un sarunājoties, cilvēki rada vairāk trokšņa, tādēļ savvaļas dzīvnieks viņu tuvošanos var pamanīt laikus.
Lāča parādīšanās gan nenozīmē, ka cilvēkiem turpmāk būtu jādzīvo tikai slēgtās telpās. Arī izglītības iestādēm, kas atrodas mežmalā, nav iespējams pilnībā atteikties no āra nodarbībām. Taču laikā, kad saņemtas ziņas par lāču klātbūtni skolas vai ciema tuvumā, nepieciešams ievērot īpašu piesardzību.
Iedzīvotāji nepiekrīt, ka tā būtu tikai panikas celšana
Par lāču parādīšanos ir informēta arī Dabas aizsardzības pārvalde. Par gadījumu, kad lāču mamma ar mazuļiem esot dzinusies pakaļ bērniem, bērnu tēvs ziņojis gan pārvaldei, gan zvanījis uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112.
“Arī es sazinājos ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Man teica, lai neceļam paniku, jo lāči nevienam neesot uzbrukuši. Taču neviens saimnieks nevar pilnībā garantēt pat sava suņa uzvedību, kur nu vēl savvaļas dzīvnieka rīcību. Mēs šo situāciju neuzskatām par joku vai nepamatotu panikas celšanu,” uzsver Evija.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve sarunā ar žurnālu Medības uzsvēra, ka speciālisti nekad nav apgalvojuši, ka lāči nevienam neuzbruks.
“Gluži otrādi, mēs cenšamies pēc iespējas informēt vietējos iedzīvotājus par drošības pasākumiem un par to, ka nepieciešams izvairīties no pārtikas atlieku izmešanas ārpus mājām. Konkrētajā vietā tā ir zināma problēma, ko atzīst arī vietējie iedzīvotāji. Daļa māju un saimniecību īpašnieku izvēlas dārza atliekas un pārtikas pārpalikumus izmest grāvjos vai pļavās un nav gatavi maksāt par to izvešanu,” skaidroja Gita Strode.
Viņa norādīja, ka piesardzība ir jāievēro, taču pašlaik nav iespējams precīzi pateikt, kur konkrētajā brīdī atrodas novadā redzētie lāči. Dzīvnieki pārvietojas, bet mežos notiek arī intensīva cilvēku kustība. Tur dodas sēņotāji, pastaigājas cilvēki ar suņiem, brauc velosipēdisti, motociklisti un kvadriciklu vadītāji.
Pašvaldība teritoriju uzrauga ar droniem un termokamerām
Ņemot vērā iedzīvotāju ziņojumus, Ropažu novada pašvaldība veikusi teritorijas apsekošanu. Gita Strode pastāstīja, ka pie izglītības iestādēm un vietās, kurās iedzīvotāji baidās pārvietoties diennakts tumšajā laikā, notikusi uzraudzība, izmantojot dronus un termokameras.
Īpaša uzmanība pievērsta arī neapgaismotajam ceļam Jauncekules virzienā, pa kuru bērniem pēc izkāpšanas no autobusa jādodas mājup. Pašvaldības policija solījusi šo teritoriju apsekot biežāk.
Tomēr teritorijas pārbaude ar dronu un termokameru nevar sniegt pilnīgu garantiju, ka lācis konkrētajā apkārtnē neatrodas. Dzīvnieks var pārvietoties plašā teritorijā un novērošanas laikā neatrasties pārbaudītajā vietā.
Pašvaldība esot runājusi arī par brīdinājuma zīmju izvietošanu pie atkritumu novietnēm un citās vietās, kurās tiek atstātas pārtikas vai dārzu atliekas. Šādu vietu sakārtošana ir viens no pasākumiem, kas var mazināt lāču interesi par apdzīvotajām teritorijām.
Gita Strode norādīja, ka Latvijai būs jāvērtē arī citu valstu pieredze, piedāvājot iedzīvotājiem konkrētākus drošības ieteikumus.
Teritorijās, kur lāči tiek novēroti biežāk, cilvēkiem būtu ieteicams nepārvietoties pa mežu pilnīgā klusumā. Sarunāšanās, svilpītes vai citi skaņu radoši līdzekļi var palīdzēt lācim laikus sadzirdēt cilvēka tuvošanos un izvairīties no negaidītas sastapšanās.
Šādu līdzekļu izmantošana nenozīmē, ka cilvēkam jācenšas tuvumā esošu lāci provocēt vai biedēt. To uzdevums ir savlaicīgi brīdināt dzīvnieku par cilvēka klātbūtni, pirms izveidojusies tieša un negaidīta sastapšanās.
Pārtikas atliekas nedrīkst izmest grāvjos
“Mūsu apkārtnē cilvēkiem patīk grāvjos izmest vecus ābolus, kabačus un citas pārtikas atliekas. Mēs jau esam rakstījuši, ka to nedrīkst darīt. Ārā nedrīkst atstāt arī suņu un kaķu barību. Ir jāuzrauga mājdzīvnieki, tostarp truši, jo viss, kas lāci var piesaistīt, rada papildu risku,” skaidro Evija.
Ņemot vērā lāču parādīšanos šajā rajonā, vietējiem iedzīvotājiem tiek piedāvāts uzstādīt īpašus atkritumu konteinerus, kuros varētu izmest liekos ābolus, ķirbjus un citas dārzu un pārtikas atliekas.
Rudenī lāčiem sākas hiperfāgija jeb ļoti aktīvs barošanās periods. Tā laikā lāči cenšas uzkrāt tauku rezerves gaidāmajai ziemai un ziemas guļai. Šajā periodā plēsēji aktīvi meklē barību un izmanto visu, kas ir viegli pieejams.
Cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā atrodamie pārtikas atkritumi, suņu un kaķu barība, bišu stropi, vistu un trušu novietnes, kā arī grāvjos un pļavās izmestie augļi un dārzeņi var piesaistīt lāčus. Ja dzīvnieks kādā vietā reiz atradis viegli pieejamu barību, tas var tur atgriezties atkārtoti.
Tādēļ iedzīvotājiem ir jānovāc viss, kas varētu piesaistīt savvaļas dzīvniekus. Suņu un kaķu barību nevajadzētu atstāt ārā, bet mājputnu un trušu novietnes jāuzrauga un jānostiprina. Pārtikas atliekas, veci augļi un dārzeņi nedrīkst nonākt grāvjos, pļavās vai mežmalās.
Jauncekules iedzīvotāji pieprasa konkrētu rīcību
Jauncekulē esot vairāk nekā 400 māju. Daudz dzīvojamo māju atrodas arī Cekulē, kur lācis esot redzēts kādas privātmājas tuvumā. Apkārtnē atrodas arī sociālās aprūpes centrs, tādēļ iespējama lāču regulāra klātbūtne rada bažas plašākam iedzīvotāju lokam.
Vietējie sagatavojuši iesniegumu, kurā lūdz Dabas aizsardzības pārvaldi steidzami izvērtēt iespējamos preventīvos pasākumus, lai samazinātu lāču tuvošanos apdzīvotām vietām un bērnu pārvietošanās ceļiem. Iedzīvotāji vēlas noskaidrot arī to, kādi citi normatīvajos aktos pieļaujami risinājumi šādā situācijā ir iespējami.
“Mēs lūdzam steidzamības kārtā izvērtēt preventīvos pasākumus, lai samazinātu lāču tuvošanos apdzīvotām vietām un ceļiem, pa kuriem pārvietojas bērni. Gribam arī saprast, kādus citus normatīvajos aktos pieļaujamus pasākumus iespējams īstenot lāču klātbūtnes dēļ. Vēlamies, lai atbildīgās institūcijas skaidri pasaka, kā tās vērtē situāciju un ko ir gatavas darīt,” norāda Evija.
Iedzīvotāji neapšauba nepieciešamību pašiem ievērot piesardzību, pārvietoties grupās un neatstāt ārā lāčiem pieejamu barību. Tomēr viņi uzskata, ka ar vispārīgiem drošības ieteikumiem vien nepietiek, ja bērniem ik dienu jāturpina ceļš no autobusa pieturas cauri meža teritorijai.
“Mēs nevaram vienkārši cerēt, ka nekas nenotiks. Mūsu bērniem katru dienu jāiet cauri mežam, kur atkārtoti redzēti lāči. Mēs neceļam paniku. Mēs prasām risinājumu, pirms ir notikusi nelaime,” uzsver Evija.
Turpinājums sekos.
Ar iniciatīvu Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Kā sevi pasargāt pret lāci
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Lāču aizsardzības līdzekļus piedāvā OUTDOOREXPERTS.LV un tie pieejami šeit!
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Ko darīt, ja uzbrūk lācis?
1. Paņem aerosolu;
2. Noņem drošinātāju;
3. Turi ar abām rokām;
4. Tēmē lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju;
5. Smidzini maziem, īsiem intervāliem (2-3 sek);
6. Ja lācis tuvojas, atkārto;
7. Uzliec drošinātāju un noliec drošā vietā.
Nepopulārākās medības Latvijā un cik ilgi var medīt bulli. “Šauj garām!” #352 epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
