Šobrīd sabiedrības uzmanības centrā prātus satraucoša tēma par brūno lāču neierobežotu klejošanu Latvijā un to nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem un biškopjiem, un potenciālo bīstamību cilvēkiem, sastopoties šo plēsēju.
Lai secinātu, savas pārdomas un apsvērumus sagrupēju sekojošos blokos:
– Zaudējumi vai ieguvumi, mērķis
– Tiesiskais regulējums un valsts finansējums
– Cilvēku uzvedības ABC, satiekoties ar lāci
– Valsts atbildība
– Iedzīvotāju izglītošana, apmācība
– Ietekme uz lauksaimnieku un biškopju ražošanas izmaksām
– Medības (būt vai nebūt)
Līdz šim valsts atbildīgie dienesti nav skaidri definējuši lāču populācijas pieauguma nepieciešamību Latvijā. Masu medijos kā pašsaprotama tiek izplatīta informācija, ka brūno lāču ieklejošanu un vairošanos Latvijā paredz Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību IV pielikums, un tas ir akmenī iecirsts, tikpat kā Hammurapi kodekss, tāpēc sabiedrībai atliek tikai samierināties un sadzīvot ar šo faktu, kā paraugu minot, ka, lūk, Igaunijā ļautiņi esot iemācījušies sadzīvot ar brūnajiem lāčiem un to skaits tur esot krietni vairāk nekā pie mums. Netiek minēts, ka Igaunijā lāču medības ir atļautas, bet citviet nodrošināts valsts atbalsts, rūpējoties par iedzīvotāju drošību un īpašumu aizsardzību.
Skriet ar telefonu pakaļ lācim? Komentārs par lāci Jēkabpilī! Tas ir tikai sākums
Nav saskatāms arī būtisks ieguvums medījamo dzīvnieku populācijas regulējumā. Lāču skaitam pieaugot, izveidosies papildu slodze Latvijai raksturīgo medījamo dzīvnieku (aļņu, pārnadžu mazuļu, stirnu u.c.) regulējumā. Iedzīvotājiem, arī pašvaldībām radīsies papildu tēriņi. Īpašumu apdrošināšana un apdzīvoto teritoriju un lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju iežogošana neizbēgami novedīs pie ražošanas izmaksu pieauguma un cenu kāpuma, rezultātā tas atspoguļosies iedzīvotāju maciņos un visdrīzāk izraisīs sabiedrības neapmierinātību.
Veidosies bīstamas stresa situācijas, cilvēkiem satiekoties ar lāčiem. Izdzīvojušajiem indivīdiem būs nepieciešama psihologa palīdzība. Īpaši tas attiecas uz maznodrošinātajām ģimenēm, kurām vienīgais piepelnīšanās avots rudenī ir ogu un sēņu ievākšana nolūkā realizēt savākto produkciju, lai gūtu nelielu atspaidu ģimenes budžetam.
Šobrīd nav iedibināta valsts institūciju konkrēta atbildība un paredzēti valsts budžeta izdevumi šī projekta atbalstīšanai un īstenošanai. Tajā pašā laikā – lauksaimniekiem un dravniekiem tiek ieteikts īpašumus apdrošināt, ap bišu dravām – novilkt elektriskos ganus utt., neņemot vērā, ka vairums mūsu lauku viensētu ir bez žogiem un šo iedzīvotāju materiālais stāvoklis nebūt nav tik spožs, lai varētu atļauties papildu izdevumus, izdabājot lāču populācijas ieviesēju iecerēm veidot brūno lāču populāciju Latvijā un radot iedzīvotājiem papildu bīstamas situācijas. Bet pašiem lāču ieviesējiem un valstij, neuzņemoties atbildību par sekām, t.sk. cilvēku dzīvesveida maiņu laukos, pilsētās un blīvāk apdzīvotās vietās. Tiek apgalvots, ka iedzīvotājiem jāmācās sadzīvot ar šo situāciju, valstij neuzņemoties nekādas saistības un rūpes par iedzīvotāju drošību.
Raksta autors: Aivars Maldups
Vairāk lasi žurnāla Medības jūnija numurā vai portālā lasi.lv!
Staltbriedis ar slotu dzen prom alni un mednieku kluba sociālā funkcija! “Šauj garām!” #338 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
