Informācija avots: ЕКО-інформ
Trakumsērga Ukrainā atkal kļūst par arvien nopietnāku problēmu. Slimības gadījumi tiek konstatēti dažādos valsts reģionos, lapsas arvien biežāk nonāk cilvēku apdzīvotās vietās un kontaktējas ar mājdzīvniekiem, bet tūkstošiem cilvēku pēc kodumiem, skrāpējumiem vai cita veida saskares ar dzīvniekiem spiesti vērsties pēc medicīniskās palīdzības.
Īpaši satraucošs ir straujais lapsu populācijas pieaugums. Pēc Ukrainas Valsts pārtikas nekaitīguma un patērētāju aizsardzības dienesta datiem kopš pilna mēroga kara sākuma lapsu skaits valstī palielinājies vairāk nekā 2,5 reizes – no aptuveni 45 000 līdz 110 000 dzīvnieku. Atsevišķos reģionos pieaugums ir vēl straujāks.
Jo vairāk lapsu, jo sarežģītāk kontrolēt trakumsērgas vīrusa apriti savvaļā. Situāciju vēl vairāk sarežģī karadarbība, jo daļā teritoriju nav iespējams pilnvērtīgi veikt savvaļas plēsēju orālo vakcināciju. Ukrainas atbildīgie dienesti ziņo, ka reģistrēto trakumsērgas gadījumu skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes.
Lapsas ienāk pagalmos
Augustā vairāki gadījumi spilgti parādīja, cik tuvu infekcija nonākusi cilvēkiem.
Volīnijas apgabala Bilopiļas ciemā 25. augustā ar trakumsērgu slima lapsa ieskrēja privātmājas pagalmā un sakāvās ar suni. Suns, kā arī saimniecībā esošais kaķis un cūka tika vakcinēti, savukārt vīrietim, kurš bija kontaktējies ar suni, bija nepieciešama ārstēšana pēc iespējamas saskares ar trakumsērgas vīrusu. Teritorijā noteica 60 dienu karantīnas ierobežojumus.
Līdzīgs gadījums 23. augustā reģistrēts Ļvivas apgabala Horosno ciemā, kur slima lapsa uzbruka mājas sunim. Vēlāk suns saskrāpēja savus saimniekus, kuriem bija nepieciešama vakcinācija. Savukārt 28. augustā trakumsērga apstiprināta vēl vienai lapsai, kas atrasta beigta Hrjadas ciema nomalē.
Šādi gadījumi parāda vienu no bīstamākajiem infekcijas izplatības ceļiem – lapsa nonāk saskarē ar mājdzīvnieku, bet mājdzīvnieks pēc tam ar cilvēku.
Ar trakumsērgu saslimst arī mājlopi
Infekcija neaprobežojas tikai ar savvaļas plēsējiem, suņiem un kaķiem. Harkivas apgabala Bezrukivas ciemā augustā trakumsērga laboratoriski apstiprināta jaunam liellopam. Dzīvnieks kļuva apātisks, pārstāja ganīties, tam parādījās pastiprināta siekalošanās un neraksturīga uzvedība, bet vēlāk tas nobeidzās. Par iespējamo infekcijas avotu uzskatītas lapsas, kas vairākkārt novērotas ciema apkārtnē.
Arī Čerņihivas apgabalā 26. augustā trakumsērga apstiprināta govij. Lai gan mājlopiem slimība tiek konstatēta retāk nekā lapsām, suņiem un kaķiem, šādi gadījumi parāda, ka vīruss no savvaļas dzīvnieku populācijas var nonākt arī lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs.
Vienā apgabalā – jau 86 trakumsērgas gadījumi
Īpaši uzskatāma ir situācija Vinnicas apgabalā. Līdz augusta sākumam tur bija apstiprināti 86 trakumsērgas gadījumi dzīvniekiem – 45 lapsām, 22 kaķiem, 18 suņiem un vienam liellopam.
Pēc speciālistu sniegtās informācijas lapsu skaits šajā reģionā pēdējos gados palielinājies aptuveni četras reizes. Vienlaikus tikai gada pirmajā pusē pēc dzīvnieku kodumiem vai saskares ar to siekalām medicīnisko palīdzību meklējuši vairāk nekā 2600 cilvēku.
Arī Harkivas apgabalā kopš gada sākuma pēc dzīvnieku kodumiem un citiem ievainojumiem palīdzību meklējuši vairāk nekā 2000 cilvēku – par 32% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Hmeļnickas apgabalā gada pirmajā pusē šādu cilvēku bijis 1506, un arī tur cietušo skaits palielinājies par vairāk nekā 30%.
Karš apgrūtina trakumsērgas ierobežošanu
Viena no teritorijām, kur situāciju īpaši sarežģī karadarbība, ir Zaporižjas apgabals. Kopš gada sākuma pēc kodumiem, skrāpējumiem un cita veida kontakta ar dzīvniekiem medicīnisko palīdzību tur meklējuši 1411 cilvēki. Gandrīz puse jeb 725 gadījumi bijuši saistīti ar klaiņojošiem dzīvniekiem.
Speciālisti izceļ vairākus savstarpēji saistītus riska faktorus – karadarbības zonās nav iespējams pilnvērtīgi vakcinēt savvaļas dzīvniekus, savvaļas fauna arvien biežāk pietuvojas apdzīvotām vietām, bet vienlaikus pieaug vai saglabājas liels klaiņojošo suņu un kaķu skaits.
Tas rada situāciju, kurā robeža starp savvaļas dzīvniekiem, mājdzīvniekiem un cilvēkiem kļūst arvien mazāka.
Vairāk lapsu – lielāks risks
Ukrainas pašreizējo situāciju nevar skaidrot tikai ar vienu faktoru, tomēr lapsu populācijas straujais pieaugums ir būtiska problēmas daļa. Lapsa ir viens no galvenajiem trakumsērgas vīrusa rezervuāriem savvaļā, un, pieaugot šo dzīvnieku skaitam, palielinās arī iespēja, ka inficēts dzīvnieks nonāks apdzīvotā vietā un kontaktēsies ar suņiem, kaķiem vai mājlopiem.
Vienlaikus karš apgrūtina vienu no svarīgākajiem slimības kontroles pasākumiem – savvaļas plēsēju orālo vakcināciju.
Rezultātā veidojas bīstama ķēde: vairāk lapsu nozīmē vairāk potenciālo vīrusa pārnēsātāju, vairāk kontaktu ar mājdzīvniekiem un līdz ar to lielāku risku cilvēkiem.
Trakumsērgas situācija nav vienāda visā Ukrainā, taču atsevišķu reģionu dati rāda satraucošu tendenci. Problēma vairs nav tikai slims savvaļas dzīvnieks kaut kur mežā. Arvien biežāk lapsas nonāk pagalmos un apdzīvotās vietās, un līdz ar tām cilvēkiem tuvojas arī nāvējošais vīruss.
Ja dod, tad jāņem! Kad lapsa pī…peli un briežu vietā stirna. Video blogs #106
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
