Pieaugot lāču skaitam Eiropā un arī Latvijā, arvien biežāk mednieku, pārgājienu cienītāju un meža darbu veicēju ekipējumā parādās tā sauktie lāču zvaniņi – nelieli metāla zvani, ko piestiprina pie mugursomas, jostas vai apģērba. Sociālajos tīklos un internetā tos nereti pasniedz gandrīz kā garantētu aizsardzību pret sastapšanos ar plēsēju, taču realitātē viss ir daudz vienkāršāk un reizē sarežģītāk. Lāču zvaniņš nav maģiska aizsardzība pret uzbrukumu. Tas nav līdzeklis, kas aizbiedēs agresīvu dzīvnieku vai izglābs cilvēku kritiskā situācijā. Taču tas var būt ļoti labs prevencijas instruments kopā ar citiem drošības pasākumiem.
Un tieši šeit ir svarīgākā atšķirība.
Galvenais mērķis – nepārsteigt lāci
Lielākā daļa incidentu ar lāčiem notiek nejauši. Cilvēks pārvietojas pa mežu, lasa ogas, sēņo, medī vai vienkārši iet pa taku, bet lācis viņu nepamana līdz pēdējam brīdim. Tieši šādas pēkšņas sastapšanās rada visbīstamākās situācijas – īpaši biezokņos, krūmājos, vējainā laikā vai vietās ar sliktu redzamību. Tāpēc daudzās valstīs ar stabilu lāču populāciju viens no galvenajiem drošības principiem ir vienkāršs – dzīvniekam cilvēks jāsadzird laikus.
Slovākijā, kur pēdējos gados lāču jautājums sabiedrībā kļūst arvien aktuālāks, drošības ieteikumos cilvēkiem iesaka:
• pārvietoties pa marķētām takām
• izvairīties no biezas veģetācijas
• iet grupās
• radīt troksni
• sarunāties
• vai izmantot lāču zvaniņu
Turklāt slovāki īpaši uzsver – zvaniņš palīdz signalizēt par cilvēka klātbūtni, pirms distance starp cilvēku un lāci kļuvusi pārāk maza.
Nevis pret lāci, bet cilvēka klātbūtnes signāls
Tieši šeit bieži rodas pārpratumi. Lāču zvaniņš nav domāts, lai biedētu vai provocētu dzīvnieku. Tā funkcija ir pavisam cita – ļaut lāci laikus informēt, ka tuvumā ir cilvēks. Un vairumā gadījumu lācis pats izvēlas aiziet prom. Brūnais lācis nav dzīvnieks, kurš apzināti meklē kontaktu ar cilvēku. Visbiežāk tas cenšas no cilvēka izvairīties. Problēma sākas brīdī, kad cilvēks un lācis viens otru pamana pēkšņi un ļoti tuvu. Tieši tāpēc jebkura skaņa – sarunas, soļi, zari, svilpe vai zvaniņš – var palīdzēt samazināt nejaušas sastapšanās risku.
Vai zvaniņš vienmēr palīdzēs?
Protams, nē. Nelielu metāla skaņu var nomākt stiprs vējš, lietus, upes troksnis, tehnika vai biezs mežs. Turklāt lāču uzvedība nav prognozējama pēc vienas formulas. Vecs un piesardzīgs lācis no cilvēka aizies pie minimālas skaņas, savukārt jauns vai pie cilvēkiem pieradis dzīvnieks var reaģēt pavisam citādi. Tāpēc pieredzējuši cilvēki valstīs ar lielu lāču populāciju nekad nepaļaujas tikai uz vienu drošības līdzekli.
Profilakse ir pasākumu kopums
Lāču teritorijās drošība parasti balstās uz vairāku principu kombināciju:
• trokšņa radīšanu
• uzmanību apkārtnei
• pārvietošanos grupās
• suņu kontroli
• izvairīšanos no biezokņiem krēslā
• svaigu pēdu un barošanās vietu novērošanu
• veselīgu saprātu
Ja tiek atrastas svaigas pēdas vai redzamas pazīmes, ka lācis tuvumā uzturas regulāri, drošākais risinājums bieži vien ir vienkārši pamest konkrēto teritoriju.
Secinājums
Lāču zvaniņš nav brīnumlīdzeklis un noteikti negarantē drošību. Taču kā profilakses instruments tas var būt ļoti noderīgs – īpaši kopā ar citiem piesardzības pasākumiem. Galvenais ieguvums ir vienkāršs: ja lācis cilvēku sadzird laikus, ļoti iespējams, ka sastapšanās nemaz nenotiks. Un tieši tā ir labākā iespējamā situācija gan cilvēkam, gan pašam lācim.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu
Staltbriedis ar slotu dzen prom alni un mednieku kluba sociālā funkcija! “Šauj garām!” #338 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
