Ir trofejas, kas liek apstāties, aplūkot tās vēlreiz un uzdot jautājumu – vai šis dzīvnieks patiešām bija selektīvs, vai tomēr tam vajadzēja dot vēl vismaz vienu gadu? Šoreiz runa ir par diviem jauniem stirnāžiem ar ļoti neparastiem ragiem. Mednieku un trofeju ekspertu viedokļi vienā jautājumā sakrīt – abi bijuši jauni dzīvnieki, kuriem, visticamāk, tie bija pirmie pilnvērtīgie ragi. Taču tālākais vērtējums vairs nav tik viennozīmīgs: vai šādi āži būtu uzskatāmi par selektīviem, vai tomēr tajos bija potenciāls, ko būtu vērts vēl pavērot?
Pirmais stirnāzis tika nomedīts 2021. gadā. Bija vēls vakars, un krēslā sākotnēji šķita, ka tas ir selektīvs eksemplārs. Tomēr, dzīvnieku apskatot tuvāk, uzreiz radās šaubas. Pat ja šo stirnāzi varētu uzskatīt par nestandarta eksemplāru, palika žēl – jo ar vecumu šādi ragi, iespējams, katru gadu kļūtu arvien interesantāki.
Otrs stirnāzis netika nomedīts – tas tika atrasts beigts. Precīzu nāves cēloni noteikt bija grūti, taču dzīvnieka ķermenis gulēja zālē, meža stigas malā. Visticamāk, tas bija gājis bojā aptuveni dienu iepriekš. Uzreiz uzmanību piesaistīja ragi. Tie nebija pilnīgi simetriski, tomēr bija ļoti interesanti. Abi gadījumi uzreiz saslēdzās atmiņā un lika domāt – vai ir kāds iemesls, kāpēc pirmie ragi šādi veidojas?
Pieņēmumu, ka abiem stirnāžiem tie bijuši pirmie pilnvērtīgie ragi, apstiprināja arī Latvijas Mednieku savienības trofeju eksperts Toms Poškus.
“Tas neapšaubāmi bija ļoti perspektīvs stirnāzis. Tāds, kuram nākotnē varēja izaugt ļoti lieli un masīvi ragi. Par to liecina žuburu izvietojums un simetrija. Ja ragi būtu izteikti asimetriski, varētu domāt par kādu slimību vai ragu pamatnes traumu, taču priekšējo žuburu forma ir gandrīz vienāda. Arī aizmugurējie žuburi ir līdzīgi. Nav būtiski, ka viss ir grubuļains – svarīgākā ir simetrija,” vērtē T. Poškus.
Eksperts ir pārliecināts, ka konkrētajā gadījumā tie tiešām bijuši pirmie ragi. Šo versiju apstiprina arī apakšžokļa vērtējums.
Savukārt trofeju eksperts Jānis Baumanis norāda, ka abi stirnāži bijuši jauni dzīvnieki.
“Konkrētais apakšžoklis atbilst pusotru gadu vecam stirnāzim. Nevaru apgalvot, ka no šiem eksemplāriem nākotnē noteikti būtu izveidojies kaut kas izcils. Ja lielākajiem tie tiešām bija pirmie ragi, pastāv iespēja, ka nākotnē tie būtu izauguši masīvi, ar lielu svaru un apjomu. Taču spriest par to, kāda būtu to forma, ir grūti,” skaidro J. Baumanis.
Arī citi aptaujātie mednieki un stirnu medību pazinēji norādīja, ka abi dzīvnieki bijuši jauni un nākotnē varējuši kļūt par interesantiem, iespējams, pat ievērības cienīgiem trofeju āžiem. Vai tiem vēlāk būtu izauguši pareizas formas ragi ar trim žuburiem abās pusēs, pateikt nav iespējams. Tomēr visi piekrita – šie eksemplāri noteikti varēja būt vērošanas vērti.
Secinājumus katrs mednieks izdara, balstoties savā pieredzē un konkrētajā medību iecirknī īstenotajā populācijas apsaimniekošanas stratēģijā. Pat ja pēc klasiskajiem selekcijas principiem tik jaunus stirnāžus ar neparastiem ragiem varētu uzskatīt par selektīviem, šādus dzīvniekus reizēm ir vērts pataupīt. Vienu gadu paskatīties, kas izaugs nākamajā sezonā, un vēl pēc tam – vēlreiz izvērtēt. Tas būtiski neietekmēs populācijas kvalitāti, bet var dot iespēju redzēt, kā dzīvnieks attīstās.
Pozitīvais stirnu apsaimniekošanā ir tas, ka atšķirībā no staltbriežiem, aktīvi medījot selektīvos eksemplārus ar vāji attīstītiem ragiem, konkrētā teritorijā trofeju kvalitāti iespējams uzlabot salīdzinoši īsā laikā – aptuveni piecu līdz sešu gadu laikā.
Ja mērķis ir uzlabot stirnu trofeju kvalitāti, eksperti iesaka stirnām pieejamās vietās izvietot sāls stabus. Tas var palīdzēt veidot skaistākas un lielākas trofejas vietās, kur augsnē nav pietiekami daudz minerālvielu. Jānis Baumanis norāda, ka pēc statistikas labākās stirnu trofejas Latvijā nāk no Zemgales, kur ir plašas lauksaimniecības zemes un augsnē ir daudz kalcija. Šī minerālviela ir ļoti svarīga dzīvniekiem, kuriem katru gadu jāizaudzē jauni ragi.
No augsnes kalcijs nonāk augos, bet tālāk – dzīvnieka organismā. Vietās, kur augsne ir nabadzīgāka, minerālvielu pieejamības uzlabošana var būtiski ietekmēt ne tikai stirnu, bet arī staltbriežu un aļņu trofeju kvalitāti.
Tāpēc jautājums par šādiem jauniem stirnāžiem nav tik vienkāršs, kā sākumā varētu šķist. Tie var izskatīties selektīvi, bet vienlaikus nest arī interesantu potenciālu. Un tieši šādi gadījumi atgādina – stirnāža vērtēšanā svarīgs nav tikai tas, ko redzam konkrētajā brīdī, bet arī spēja paredzēt, par ko dzīvnieks varētu kļūt pēc gada vai diviem.
Kad skaties lācim acīs, palīdzēt var tikai lūgšanas. “Šauj garām!” #340 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
