Stirnāžu medību sezonas sākums daudziem medniekiem ir viens no gaidītākajiem brīžiem medību sezonā. Pēc ziemas un dzinējmedību sezonas atkal ir vairāk laika mierīgai dabas vērošanai, medību platību apsekošanai un populācijas novērtēšanai. Stirnāžu medības nav tikai šāviena izdarīšana. Tās prasa zināšanas, pacietību, labu optiku, izpratni par selekciju un spēju pieņemt atbildīgus lēmumus.
Tieši stirnāžu medībās ļoti labi redzams, cik svarīgi ir nesteigties. Pirms šāviena izdarīšanas, medniekam jāspēj novērtēt dzīvnieka vecumu, ragu attīstību, ķermeņa uzbūvi, uzvedību un arī to, kāds ir konkrētās populācijas stāvoklis medību platībās. Laba stirnāžu medību sezona sākas nevis ar pirmo nomedīto dzīvnieku, bet ar vērošanu.
Vai sezonas sākums vasaras sākumā ir ieguvums?
Latvijā stirnāžu medību sezona sākas 1. jūnijā. Šis laiks medniekam dod vairākas priekšrocības. Zāle vēl nav pārāk gara, lapojums daudzviet vēl nav tik blīvs kā vasaras pilnbriedā, un dzīvniekus ir vieglāk novērot. Tas ļauj labāk saprast, kādi stirnāži uzturas konkrētajās platībās, kuri dzīvnieki būtu nomedījami selekcijas nolūkos un kuriem vēl jāļauj augt, lai nākotnē tie varētu dot vērtīgu pienesumu populācijai.
Sezonas sākums ir labs brīdis selektīvai pieejai. Tas nenozīmē steigties nomedīt pirmo pamanīto āzi. Tieši pretēji – šajā laikā var izdarīt ļoti daudz vērtīgu secinājumu par teritorijā esošajiem dzīvniekiem.
Nenotīrīti ragi var maldināt. Kāpēc stirnāzis jāvērtē kopumā?
Viena no kļūdām, ko mēdz pieļaut mazāk pieredzējuši mednieki, ir pārsteidzīgs secinājums par stirnāzi, kura ragi vēl nav pilnībā notīrīti no pūkas. Pūka uz ragiem pati par sevi nenozīmē, ka dzīvnieks ir vājš, neperspektīvs vai ar sliktu ģenētiku.
Daļa spēcīgu stirnāžu attīstās vēlāk. Ja ragos redzams garums, masa, perspektīva forma, ja tie sasniedz ausu līniju vai skaidri veidojas rozetes, ar lēmumu nevajadzētu steigties. Šāds dzīvnieks pēc pāris gadiem var kļūt par ļoti labu trofejas stirnāzi.
Tieši tāpēc stirnāžu selekcijā svarīga ir ne tikai viena pazīme, bet kopaina. Jāvērtē ķermenis, kakls, galva, ragu attīstība, dzīvnieka uzvedība un vecums.
Kurus stirnāžus medīt vispirms?
Selektīvās medības vispirms būtu vērstas uz acīmredzami vājiem, neperspektīviem vai traumētiem dzīvniekiem. Tie var būt stirnāži ar ļoti īsiem, deformētiem, šķībiem vai slikti attīstītiem ragiem, kā arī dzīvnieki ar skaidri redzamām veselības problēmām.
Pārdomāta pieeja selekcijai nedod rezultātu vienā dienā, taču vairāku sezonu laikā tā ļauj uzlabot gan populācijas kvalitāti, gan nākotnes trofeju potenciālu. Stirnas attīstās salīdzinoši ātri, un atbildīgas apsaimniekošanas rezultātus nereti iespējams redzēt ātrāk nekā, piemēram, staltbriežu populācijā.
Tomēr arī šeit jābūt uzmanīgiem. Ne katrs netipisks rags nozīmē, ka dzīvnieks obligāti jāizņem no populācijas, un ne katrs smuks jaunais stirnāzis uzreiz jāuzskata par medījamu trofeju. Pieredze nāk ar vērošanu un salīdzināšanu.
Kāpēc spēcīgus stirnāžus nevajadzētu steigties medīt sezonas sākumā?
Stirnu riests Latvijā parasti norisinās vasaras vidū – jūlijā un augustā. Tieši šajā laikā spēcīgākie stirnāži nodod savu ģenētiku nākamajai paaudzei. Tāpēc sezonas sākumā īpaši svarīgi ir neizņemt no populācijas perspektīvus dzīvniekus tikai tāpēc, ka tie ir labi redzami un rada kārdinājumu nospiest sprūdu.
Ja mērķis ir kvalitatīva stirnu populācija ilgtermiņā, spēcīgiem, perspektīviem stirnāžiem jādod iespēja piedalīties reprodukcijā. Sezonas sākumā daudz prātīgāk ir koncentrēties uz selektīvajiem dzīvniekiem un turpināt vērot trofejas kandidātus.
Dokumenti un medību kārtība
Katrs nomedītais dzīvnieks jāreģistrē atbilstoši spēkā esošajai kārtībai. Tas nav tikai formāls pienākums. Precīza uzskaite palīdz saprast, kas notiek konkrētajās medību platībās, kā mainās populācija un kādi apsaimniekošanas lēmumi jāpieņem turpmākajās sezonās.
Lai arī stirnas Latvijā ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, tas nenozīmē, ka medībām jānotiek bez plāna. Atbildīgi medību tiesību lietotāji paši seko populācijas stāvoklim un nosaka, cik un kādus dzīvniekus konkrētajā sezonā vēlams nomedīt. Slēpt nomedīšanas faktu vai neuzrādīt dzīvnieku dokumentos nav tikai noteikumu pārkāpums – tā ir arī necieņa pret medību saimniecību.
Medījuma apstrāde un transportēšana
Pēc dzīvnieka nomedīšanas svarīgi ievērot gan higiēnas, gan bioloģiskās drošības prasības. Medījums jāapstrādā tam piemērotā vietā – medību mājā, speciāli ierīkotā dīrātavā vai citās piemērotās telpās, kur iespējams nodrošināt tīrību, pareizu pirmapstrādi un atdzesēšanu.
Medījuma gaļas kvalitāti ļoti ietekmē tas, cik ātri un pareizi dzīvnieks tiek apstrādāts. Īpaši siltā laikā kavēšanās var sabojāt pat ļoti kvalitatīvu medījumu. Tāpēc jau pirms medībām jābūt skaidram plānam, kur un kā dzīvnieks tiks nogādāts, apstrādāts un atdzesēts.
Kādu optiku drīkst izmantot?
Latvijā optikas jautājumā jānošķir novērošana no šāviena izdarīšanas un jāņem vērā spēkā esošais regulējums. Termokamera vai termālais monoklis ir ļoti noderīgs rīks dzīvnieka atrašanai, novērošanai un situācijas izvērtēšanai. Tas palīdz pamanīt dzīvnieku, novērtēt kustību un drošāk saprast, kas notiek medību platībās.
Savukārt, izmantojot tēmēkļus, medniekam vienmēr jāzina, kādi noteikumi ir spēkā konkrētajā medību situācijā un diennakts laikā. Diennakts gaišajā laikā termālo tēmēkļu izmantošanas regulējums Latvijā atšķiras no daudzām kaimiņvalstīm, taču tumšajā laikā ierobežojumi saglabājas. Tāpēc pirms medībām nav vietas pieņēmumiem – jāzina aktuālie noteikumi un jāmedī tikai likumā atļautā veidā.
Kāpēc svarīgs ir apmācīts asinspēdu suns?
Ne katrs šāviens ir precīzs. Arī pieredzējušam medniekam var gadīties situācija, kad dzīvnieks pēc šāviena aiziet. Tad svarīgākais ir nevis mednieka ego vai vēlme ātri noslēgt medības, bet pienākums izdarīt visu, lai ievainoto dzīvnieku atrastu.
Tieši tāpēc medību saimniecībā ļoti svarīgs ir labi apmācīts asinspēdu suns. Ideālā gadījumā tāds ir pašam medniekam vai medību biedram, kuru iespējams ātri piesaistīt. Atstāt ievainotu dzīvnieku mežā ir neētiski un nepieņemami. Mednieka atbildība nebeidzas ar šāvienu vien.
Kur tēmēt?
Visdrošākā un ētiskākā izvēle parasti ir šāviens sirds un plaušu zonā. Pareizi raidīts šāviens šajā zonā nodrošina ātru un humānu dzīvnieka nomedīšanu, kā arī samazina risku, ka dzīvnieks aizies tālu un būs ilgi jāmeklē.
Daļa mednieku izvēlas raidīt šāvienu kaklā, taču tas ir ievērojami riskantāks risinājums. Pat neliela kļūda var nozīmēt smagi ievainotu dzīvnieku, kas aiziet un cieš. Tāpēc šāds šāviens pieļaujams tikai tad, ja mednieks ir pilnīgi pārliecināts par distanci, atbalstu, ieroci, munīciju un savām spējām. Praksē vairumā gadījumu ētiskāka izvēle ir klasisks šāviens vitālajā zonā.
Kādu kalibru izvēlēties stirnāžu medībām?
Stirnāžu medībām piemēroti dažādi kalibri – no mazākiem un ļoti precīziem līdz klasiskajiem universālajiem medību kalibriem. Praktiski bieži tiek izmantoti gan .223 Rem, gan 6,5 mm grupas kalibri, gan .308 Win un citi risinājumi. Svarīgākais nav tikai kalibra nosaukums, bet gan konkrētā ieroča precizitāte, munīcijas izvēle un mednieka spēja izdarīt drošu, kontrolētu šāvienu.
Medījuma gaļas kvalitātei ļoti būtiska ir arī lodes izvēle. Arvien biežāk tiek runāts par bezsvina munīciju, jo pētījumi rāda, ka svina daļiņas pēc trāpījuma var izplatīties plašākā audu zonā un ietekmēt gaļas kvalitāti. Medniekam, kurš medī ne tikai, lai gūtu trofeju, bet arī kvalitatīvas pārtikas ieguves dēļ, šis jautājums kļūst arvien svarīgāks.
Drošība vienmēr ir pirmajā vietā
Pirms šāviena jāizvērtē ne tikai dzīvnieks, bet arī fons. Nedrīkst raidīt šāvienu, ja dzīvnieks atrodas uz horizonta līnijas, kalna korē vai vietā, kur nav skaidrs, kas ir aiz mērķa dzīvnieka. Lode pēc trāpījuma vai šāviena garām var turpināt ceļu lielā attālumā, un mednieks ir atbildīgs par katru raidīto šāvienu.
Jāņem vērā reljefs, apkārtne, iespējamie ceļi, mājas, cilvēki, mājlopi un citi dzīvnieki. Trofeja nekad nav svarīgāka par drošību.
Noslēgumā
Stirnāžu medības ir skaists un ļoti atbildīgs medību sezonas posms. Tās dod iespēju vērot dabu, izvērtēt populāciju un pieņemt lēmumus, kas ietekmē ne tikai konkrēto medību dienu, bet arī nākamo gadu trofeju kvalitāti un stirnu populācijas stāvokli.
Labs stirnāžu mednieks nav tas, kurš pirmais izšauj. Labs mednieks ir tas, kurš prot pagaidīt, novērtēt, šaubīties un tikai tad pieņemt lēmumu. Tieši tajā arī slēpjas selektīvo medību būtība.
Ja brauc pa iecirkni ar neiesaiņotu ieroci. Šauj garām! #337 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
