1. jūnijā sākās stirnāžu medību sezona. Daudzi mednieki steidz nomedīt pa āzītim. Kāds jau pašā sezonas sākumā meklē arī savu sapņu āzi. Bet kas notiek pēc tam, kad stirnām sākas riests? Kas notiek, ja labāko āzi nomedī tagad, vasaras sākumā? Kas notiek, ja vēlāk aizmirst par stirnu kazu un kazlēnu medībām? To vērtē lielāko Latvijas mednieku organizāciju vadītāji.
Stirnu medībās vajadzīgs līdzsvars, nevis emocijas
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics: “Stirnu populācija Latvijā daudzviet joprojām ir liela, īpaši Zemgalē un citos intensīvās lauksaimniecības reģionos. Taču aiz šķietamās pārpilnības slēpjas problēma, par kuru mednieku aprindās runā jau gadiem – nepareiza dzimumu un vecuma struktūra. Medījot pārsvarā āžus, bet izvairoties no kazu un kazlēnu nomedīšanas, mēs paši izjaucam populācijas līdzsvaru.
Pieredze un pētījumi rāda, ka aptuveni puse kazlēnu līdz nākamajam pavasarim nemaz nenodzīvo. Tāpēc kazlēnu medības nav nekas neētisks vai populācijai bīstams – gluži pretēji, tās ir nepieciešama saimniekošanas sastāvdaļa. Arī kazu nomedīšanai ir būtiska nozīme. Ja medījam divreiz vairāk āžu nekā kazu, dzimumu attiecība kļūst nepareiza, un vēlāk paši brīnāmies par kazām bez kazlēniem vai par arvien sliktāku populācijas kvalitāti.
Ideālā struktūra ir vienkārša – viens āzis, viena kaza, viens kazlēns. Nekādas sarežģītas matemātikas tur nav. Tomēr praksē bieži dominē emocijas un stereotipi. Daudziem medniekiem joprojām šķiet nepieņemami medīt kaziņas, īpaši dzinējmedībās. Tajā pašā laikā tieši dzinējmedību sezonā nereti tiek iegūts lielākais kazu skaits, kas kaut nedaudz izlīdzina disproporciju, kura izveidojusies vasarā, intensīvi medījot āžus.
Savs efekts ir arī medību veidam. Individuālajās medībās selektīvi nomedīt konkrētu dzīvnieku ir daudz vieglāk, taču augustā un septembrī augstā labība, zālāji un meža biezokņi stirnu novērošanu apgrūtina. Savukārt dzinējmedībās daudzi mednieki ar vītņstobra ieroci izvairās no ātriem šāvieniem pa skrienošu stirnu, tāpēc selekcija kļūst sarežģītāka.
Ne mazāk svarīgs ir jautājums par trofeju selekciju. Daudzos klubos ir pieņemts saudzēt perspektīvos jaunos āžus – tos, kuriem redzams labs potenciāls. Tas ir pareizs ceļš. Ja nepārtraukti nomedījam spēcīgākos un perspektīvākos dzīvniekus, bet vājākie paliek populācijā, ilgtermiņā degradējam gan trofeju kvalitāti, gan populācijas ģenētisko potenciālu.
Šodien stirnu vēl ir daudz, tādēļ problēmas sekas nešķiet dramatiskas. Taču tas nenozīmē, ka tās nepastāv. Medību saimniecībā kļūdas parasti kļūst redzamas tikai pēc vairākiem gadiem, kad populācijas kvalitāti atjaunot jau ir daudz grūtāk.
Stirna Latvijā ir īpašs medījums – pieejams, interesants un gastronomiski izcils. Individuālās stirnu medības daudziem medniekiem ir viena no skaistākajām medību formām. Tās ļauj ne tikai nomedīt dzīvnieku, bet arī vērot dabu, analizēt populāciju un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Tāpēc, sākoties stirnāžu sezonai, galvenais novēlējums būtu vienkāršs – medīsim gudri. Ne tikai trofejas dēļ, bet domājot par populācijas nākotni. Jo medību saimniecības kvalitāti nosaka nevis tas, cik daudz nomedījam šodien, bet gan tas, kādu populāciju atstāsim rītdienai.”
Stirna – mūsu medību saimniecības pamats, ne tikai trofeja
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks: “Latvijas medību saimniecību grūti iedomāties bez stirnas. Daudzviet tieši stirnu medības ir tās, kas medniekiem dod iespēju regulāri būt dabā, vērot dzīvniekus un pilnvērtīgi saimniekot savās platībās. Stirnāžu sezonas atklāšana daudzos kolektīvos jau kļuvusi par tradīciju, ko mednieki gaida tikpat nepacietīgi kā savulaik pīļu sezonas sākumu.
Taču stirnu populācijas stāvoklis dažādos Latvijas reģionos kļūst arvien atšķirīgāks. Vienā vietā stirnu joprojām ir daudz, citur to skaits samazinās. Un arvien lielāku ietekmi uz populāciju atstāj plēsēji – gan vilki un lūši, gan arī… lapsas.
Par vilkiem un lūšiem runā daudz, bet nereti aizmirstam, ka lapsas nodara milzīgu postu tieši kazlēniem. Pētījumi rāda, ka lapsas var iznīcināt ievērojamu daļu stirnu mazuļu. Tāpēc nebūtu pareizi visu atbildību par stirnu skaita samazināšanos novelt tikai uz lielajiem plēsējiem. Arī mazo plēsēju kontrole ir būtiska medību saimniecības daļa.
Tieši tāpēc medniekiem būtu vairāk jādomā par lapsu populācijas ierobežošanu, īpaši sezonas beigās. Tas nav tikai jautājums par plēsēju medīšanu – tā ir praktiska rūpe par nākamajām stirnu paaudzēm.
Tikpat svarīga ir pārdomāta pašas stirnu populācijas apsaimniekošana. Joprojām daudzi mednieki stirnu medības uztver gandrīz tikai kā āžu medības, taču medījums nav tikai stirnāzis tā trofejas dēļ. Populācijai vienlīdz svarīgas ir arī kazas un kazlēni.
Kazlēnu medības bieži vien tiek uztvertas emocionāli, tomēr realitātē tās ir nepieciešamas. Ja sezona noslēdzas ar bargu ziemu vai citiem nelabvēlīgiem apstākļiem, daļa kazlēnu tāpat neizdzīvos. Tāpēc lietderīgāk ir šos dzīvniekus izmantot saimnieciski, nevis atstāt dabiskai bojāejai. Turklāt rudens otrajā pusē kazlēni jau ir labi attīstījušies, dod kvalitatīvu gaļu un medībās tos iespējams daudz precīzāk identificēt.
Oktobris un novembris ir piemērots laiks, kad kolektīviem vairāk pievērsties tieši kazlēnu medībām. Vienlaikus nevajadzētu aizmirst arī par kazu nomedīšanu, jo tikai līdzsvarota dzimumu struktūra ļauj uzturēt veselīgu populāciju.
Stirna nav tikai “mazais medījums”, kas aizpilda sezonu starp briežiem vai aļņiem. Tā ir ļoti nozīmīga Latvijas medību saimniecības sastāvdaļa – gan ekoloģiski, gan praktiski, gan arī kultūrvēsturiski. Un tieši no mednieku spējas domāt ilgtermiņā būs atkarīgs, vai arī nākotnē stirnāžu sezonas atklāšana saglabās savu īpašo vietu Latvijas medību tradīcijās.
Sākoties stirnāžu medību sezonai, visiem novēlu ne pūku, ne spalvu!”
Stirnas skaitļos un tabulās
Kā izskatās stirnu populācija un mednieku paveiktais skaitļos? To vaicājām Valsts meža dienesta speciālistiem.
VMD Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis uz jautājumu, kā pēdējos gados mainījies nomedīto stirnu apjoms un kā tas korelē ar dzīvnieku uzskaiti, skaidro, ka 2021./2022. gada medību sezonā, kad pēdējo reizi tika noteikts pieļaujamais stirnu nomedīšanas apjoms (limits), novērtētais stirnu skaits bija 201 000. Nākamajās medību sezonās tas pieauga līdz 230 000 (2023./2024. gada medību sezonā) un pēc tam atkal nokritās līdz 202 000 (2025./2026. gada medību sezonā).
“Šo piecu medību sezonu laikā stirnu skaits, kas nomedīts vienā sezonā, ir krities gandrīz divreiz. 2021./2022. gada medību sezonā tika nomedītas 35 344 stirnas (17,6% no novērtētā skaita), bet 2025./2026. gada sezonā – 19 871 stirna jeb 9,8% no novērtētā skaita.
Kopumā ņemot, pēdējās piecās medību sezonās novērtētā stirnu skaita tendence ir augšupejoša, bet nomedīto stirnu skaita tendence – lejupejoša,” skaidro Zihmaņa kungs.
Viņš uzsver, ka ieteicamā stirnu nomedīšanas dzimuma un vecuma proporcija ir šāda: āži – ne vairāk kā 35–40%, kazas – 35–50%, kazlēni – 25–30%. 2021./2022. un 2022./2023. gada medību sezonā nomedīto stirnu dzimuma un vecuma struktūra lielos vilcienos ir atbildusi vēlamajai, taču pēc tam ievērojami pieaudzis nomedīto āžu īpatsvars un samazinājies nomedīto kazu īpatsvars.
“2025./2026. gada medību sezonā nomedīto stirnu dzimuma un vecuma struktūra ir šāda: āži – 55,7%, kazas – 24,5%, kazlēni – 19,7%. Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, šīs proporcijas ir nedaudz uzlabojušās, āži joprojām tiek medīti pārāk intensīvi. Ja saglabājas šāds āžu nomedīšanas apjoms, būtu ieteicams medīt vairāk kazu un kazlēnu, jo kopumā stirnu nomedīšanas apjoms nav liels (ap 10% no novērtētā skaita).
Stirnu nomedīšanas apjomi kopumā ir samazinājušies visā valstī, taču nomedīšanas apjomu kritums apstājas. VMD Centra, Kurzemes un Vidzemes virsmežniecībās stirnu nomedīšanas apjomi atkal sākuši pieaugt,” atklāj Ilgvars Zihmanis.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu
Staltbriedis ar slotu dzen prom alni un mednieku kluba sociālā funkcija! “Šauj garām!” #338 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
