Informācijas avots: Ukrainas Mednieku un makšķernieku biedrība
Ukrainā arvien biežāk tiek reģistrēti gadījumi, kad lapsas ieklīst apdzīvotās vietās, nonāk privātmāju pagalmos un kontaktējas ar mājdzīvniekiem. Vienlaikus pieaug arī trakumsērgas gadījumu skaits. Inficēti savvaļas dzīvnieki uzbrūk suņiem, slimība nonāk līdz mājlopiem, bet cilvēkiem pēc bīstama kontakta steidzami jāsāk pēcekspozīcijas profilakse.
Kā ziņo Ukrainas Mednieku un makšķernieku biedrība, tikai 2026. gada augustā par jauniem trakumsērgas gadījumiem ziņots Harkivas, Sumu, Volīnijas, Ļvivas, Čerņihivas un citos valsts reģionos. Vietas un inficētie dzīvnieki atšķiras, taču scenārijs daudzviet atkārtojas, lapsa pietuvojas apdzīvotai vietai, nonāk kontaktā ar suni, kaķi vai lauksaimniecības dzīvnieku, bet līdz ar to risks nonāk arī līdz cilvēkam.
Problēma tiek saistīta ne tikai ar aktīvu vīrusa cirkulāciju, bet arī ar būtiski pieaugušo lapsu skaitu. Ukrainas Mednieku un makšķernieku biedrības publiskotā informācija liecina, ka kara gados lapsu populācija valstī palielinājusies aptuveni no 45 000 līdz 110 000 dzīvnieku jeb vairāk nekā divarpus reižu. Atsevišķos reģionos to blīvums rekomendēto līmeni pārsniedz vēl būtiskāk.
Jo vairāk lapsu, jo vairāk iespējamo vīrusa saimniekorganismu un jo sarežģītāk kontrolēt slimības izplatību. Situāciju vēl vairāk apgrūtina karš, jo daļā teritoriju nav iespējams pilnvērtīgi īstenot savvaļas plēsēju orālo vakcināciju. Vietām piekļuve teritorijām ir ierobežota, citviet vakcīnas ēsmas nav iespējams izkliedēt aktīvas karadarbības, mīnu un citu drošības risku dēļ.
Trakumsērga nonāk pagalmos un saimniecībās
Viens no augustā reģistrētajiem gadījumiem konstatēts Harkivas apgabala Bezruku ciemā. 15. augustā kāda liellopa īpašnieks pamanīja, ka jaunais bullis kļuvis apātisks, pārstājis ēst un ganīties. Vēlāk parādījās izteikta siekalošanās, dzīvnieks nepārtraukti mauroja, bet 18. augustā nobeidzās. Laboratoriskie izmeklējumi apstiprināja trakumsērgu.
Netālu esošajā mežā iedzīvotāji vairākkārt bija manījuši lapsas, tādēļ tās tika minētas kā iespējamais infekcijas avots. Teritorijā tika ieviesti karantīnas ierobežojumi.
Satraucošs ir arī cilvēku kontaktu skaits ar potenciāli bīstamiem dzīvniekiem. Kopš gada sākuma Harkivas apgabalā pēc kodumiem, skrāpējumiem un citiem dzīvnieku radītiem ievainojumiem pie mediķiem vērsušies vairāk nekā 2000 cilvēku – aptuveni par trešdaļu vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.
Volīnijas apgabala Bilopiljas ciemā ar trakumsērgu inficēta lapsa ieskrēja privātmājas pagalmā un sakāvās ar suni. Pret trakumsērgu tika vakcinēts ne tikai suns, bet arī saimniecībā turētais kaķis un cūka. Vīrietim, kurš bija kontaktējies ar suni, tika nozīmēta pēcekspozīcijas profilakse. Bilopiljā un blakus esošajā Kutu ciemā uz 60 dienām noteikti karantīnas ierobežojumi.
Šis gadījums skaidri parāda, ka trakumsērgas risks neaprobežojas ar kaut kur dziļi mežā esošu slimu savvaļas dzīvnieku. Lapsa pati nonāca cilvēku dzīvesvietā un varēja kontaktēties gan ar cilvēku, gan vairāku sugu mājdzīvniekiem.
Bīstamā ķēde – savvaļas dzīvnieks, suns un cilvēks
Sumu apgabala Steckivkas ciemā trakumsērga tika apstiprināta mājas sunim. Augusta vidū suns bija apēdis ezi, un šāda neparasta uzvedība kļuva par vienu no pirmajām pazīmēm, kas radīja bažas. 20. augustā dzīvnieks nobeidzās, bet nākamajā dienā Sumu reģionālā valsts laboratorija apstiprināja trakumsērgas vīrusu.
Trīs cilvēkiem, kuri bija kontaktējušies ar suni, tika sākta obligāta pēcekspozīcijas profilakse. Kopš gada sākuma Sumu apgabalā reģistrēti 14 dzīvnieku trakumsērgas gadījumi.
Līdzīga notikumu ķēde augustā fiksēta arī Ļvivas apgabalā. Horosno ciemā ar trakumsērgu inficēta lapsa uzbruka mājas sunim, bet vēlāk suns saskrāpēja savus saimniekus. Cilvēkiem tika sākta vakcinācija. Pēc dažām dienām trakumsērga apstiprināta vēl vienai lapsai, kuras līķis atrasts Hriadas ciema nomalē.
Šādos gadījumos cilvēkam pat nav nepieciešams tieši sastapties ar slimu lapsu. Vīruss var nonākt līdz cilvēkam caur mājas suni vai kaķi, kas vispirms kontaktējies ar inficētu savvaļas dzīvnieku.
Trakumsērga izplatās ar slima dzīvnieka siekalām – visbiežāk koduma laikā, taču bīstama var būt arī siekalu nonākšana uz bojātas ādas vai gļotādām.
Kad lapsu kļūst četras reizes vairāk
Īpaši sarežģīta situācija izveidojusies Vinnicas apgabalā. Augusta sākumā tur bija apstiprināti 86 trakumsērgas gadījumi – 45 lapsām, 22 kaķiem, 18 suņiem un vienam liellopam.
Reģiona speciālisti norāda, ka pēdējo gadu laikā lapsu populācija apgabalā palielinājusies aptuveni četras reizes.
Gada pirmajā pusē pēc dzīvnieku kodumiem, skrāpējumiem vai siekalu nonākšanas uz cilvēka pie mediķiem vērsušies vairāk nekā 2600 cilvēku. Tas ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā galvenā savvaļas vīrusa rezervuāra populācijas pieaugums var būt saistīts ar biežākiem kontaktiem ar mājdzīvniekiem un lielāku risku cilvēkiem.
Hmeļnickas apgabalā gada pirmajā pusē prettrakumsērgas palīdzība bija nepieciešama 1506 cilvēkiem, vairāk nekā par 30% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopš gada sākuma trakumsērga tur apstiprināta deviņiem suņiem, četriem kaķiem un četrām lapsām.
Lai gan lapsa joprojām ir viens no nozīmīgākajiem dabiskajiem vīrusa rezervuāriem, cilvēki tieši biežāk cieš no inficētiem mājas vai klaiņojošiem suņiem un kaķiem.
Čerņihivas apgabala Drozdovkas ciemā 26. augustā trakumsērga apstiprināta govij. Šādi gadījumi ir retāki nekā lapsām, suņiem un kaķiem, taču tie parāda, ka vīruss nepaliek tikai savvaļā un var nonākt arī lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs.
Kara sekas kļūst arvien redzamākas
Zaporižjas apgabalā kopš gada sākuma pēc dzīvnieku kodumiem, skrāpējumiem, apsiekalošanas un citiem bīstamiem kontaktiem pie mediķiem vērsušies 1411 cilvēki. Gandrīz puse gadījumu – 725 – bijuši saistīti ar klaiņojošiem dzīvniekiem.
Veterinārās un sabiedrības veselības speciālisti izceļ vairākus savstarpēji saistītus iemeslus. Karadarbības skartajās teritorijās nav iespējams pilnvērtīgi īstenot savvaļas dzīvnieku orālo vakcināciju, ir traucēta ierastā savvaļas dzīvnieku populāciju uzraudzība un regulēšana, dzīvnieki no izpostītajām un nedrošajām teritorijām pārvietojas tuvāk cilvēku apdzīvotām vietām, turklāt joprojām ir liels klaiņojošu suņu un kaķu skaits.
Ivano-Frankivskas apgabalā 2024. gadā lapsu blīvums sasniedza 3,2 dzīvniekus uz 1000 hektāru, lai gan par rekomendējamu tika uzskatīts 0,5–1 lapsas blīvums uz 1000 hektāru. Pēc populācijas regulēšanas un citu pasākumu ieviešanas lapsu skaitu izdevies samazināt aptuveni divarpus reižu.
Tomēr 2025. gadā reģionā tika reģistrēti 29 ar trakumsērgu saistīti nelabvēlīgi punkti, bet tikai vienas 2026. gada augusta nedēļas laikā veterinārārsti vakcinēja vairāk nekā 3300 suņu un kaķu.
Vairāk lapsu – lielāks risks cilvēka tuvumā
Ukrainā veidojas sarežģīta epizootiskā situācija. Lielāks lapsu skaits nozīmē vairāk potenciālu vīrusa saimnieku, vairāk kontaktu ar mājdzīvniekiem un lielāku risku cilvēkiem. Vienlaikus daļa valsts teritorijas joprojām nav pieejama savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, bet ierasto populāciju apsaimniekošanu būtiski ierobežo karš.
Trakumsērgas gadījumu skaits ne visos Ukrainas reģionos palielinās vienādi, tomēr pati slimības radītā bīstamība nepārprotami pietuvojusies cilvēkiem – slimas lapsas ienāk pagalmos, uzbrūk suņiem, vīruss tiek konstatēts liellopiem, bet tūkstošiem cilvēku pēc bīstamiem kontaktiem nepieciešama medicīniska palīdzība.
Trakumsērgu nevar uztvert tikai kā savvaļas dzīvnieku problēmu. Tā ir nāvējoša vīrusu infekcija, un pēc klīnisko simptomu parādīšanās efektīvas ārstēšanas faktiski vairs nav. Izšķiroša nozīme ir savlaicīgi sāktai pēcekspozīcijas profilaksei.
Kāpēc tas ir svarīgi arī Latvijai?
Latvijā situācija pašlaik ir nesalīdzināmi labāka. Pēdējais trakumsērgas gadījums savvaļas dzīvniekam Latvijā konstatēts 2010. gadā, bet mājas dzīvniekam – 2012. gadā. 2015. gadā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latviju oficiāli atzina par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.
Tas gan nenozīmē, ka profilakses pasākumus var pārtraukt. PVD arī 2026. gadā turpina lapsu un jenotsuņu orālo vakcināciju valsts austrumu pierobežā. Rudenī vakcīnas ēsmas no gaisa tiek izvietotas vairākos Latvijas austrumu novados, lai mazinātu risku, ka trakumsērga Latvijā varētu nonākt ar inficētiem savvaļas dzīvniekiem no Krievijas vai Baltkrievijas, kur slimība joprojām ir sastopama.
Īpaši svarīga ir arī mājas dzīvnieku vakcinācija. Latvijā suņu, kaķu un mājas sesku īpašniekiem ir pienākums nodrošināt dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu atbilstoši veterināro zāļu lietošanas instrukcijai.
Medību suņiem risks saskarties ar lapsām, jenotsuņiem un citiem savvaļas dzīvniekiem ir lielāks nekā lielākajai daļai mājas mīluļu, tādēļ īpaši svarīgi sekot līdzi tam, lai vakcinācija būtu spēkā.
Ja tiek atrasta neparasti uzvedīga, cilvēka nebaidoša, agresīva vai nobeigusies lapsa, tai nevajadzētu pieskarties ar kailām rokām un pie tās nedrīkst laist suņus. Par aizdomīgu dzīvnieku jāinformē atbildīgie dienesti.
Ja cilvēku sakodis vai saskrāpējis aizdomīgs dzīvnieks vai tā siekalas nonākušas uz bojātas ādas vai gļotādām, kontakta vieta nekavējoties rūpīgi jāmazgā ar ziepēm un lielu daudzumu tekoša ūdens un pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie mediķiem.
Ukrainas pieredze ļoti skaidri atgādina, ka trakumsērgas kontrole turas uz vairākām vienlīdz svarīgām lietām: savvaļas dzīvnieku vakcinācijas, populāciju uzraudzības un apsaimniekošanas, mājdzīvnieku vakcinācijas un cilvēku ātras rīcības pēc katra aizdomīga kontakta. Tiklīdz kāda no šīm ķēdes daļām pārtrūkst, slimība no meža līdz cilvēka pagalmam var nonākt pārsteidzoši ātri.
Kad visas medības jāpiesaka un konspirāciju teorijas! “Šauj garām!” #351 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
