Rudens vakars, lauks un staltbrieži, kas no meža iznāk, kad jau satumsis. Dzīvnieki ir klāt, bet dienas optikā mērķi vairs nevar droši izšķirt. Medniekam šajā brīdī medības beidzas, lai gan uzdevums mazināt staltbriežu skaitu un to radītos postījumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā paliek spēkā. Nakts redzamības un termālo tēmēkļu izmantošana staltbriežu medībās diennakts tumšajā laikā nav atļauta. Tomēr izņēmums jau ir bijis.
2024./2025. gada medību sezonā VMD atļāva šos tēmēkļus un mākslīgos gaismas avotus izmantot staltbriežu medībās tumšajā laikā konkrētos medību iecirkņos. Izņēmums bija paredzēts nopietnu mežaudžu postījumu novēršanai un noteiktā nomedīšanas apjoma izpildes veicināšanai.
Mūsdienīgas, kvalitatīvas termālās ierīces atbilstošā attālumā un piemērotos apstākļos ļauj tumsā ne vien pamanīt dzīvnieku, bet arī izšķirt un novērtēt medījumu. Tas liek jautāt, vai plašāka šo tehnoloģiju izmantošana palīdzētu medniekiem efektīvāk mazināt postījumus un pieņemt pārdomātus lēmumus pirms šāviena. Vienlaikus jārunā par medību ētiku – dzīvnieku netraucēta miera nozīmi, mednieka tehnoloģiskās priekšrocības robežām un atbildību par populācijas apsaimniekošanu.
Vai nakts redzamības un termālo tēmēkļu izmantošana staltbriežu medībās tumšajā laikā būtu pieļaujama, un ar kādiem nosacījumiem? Par praktiskajiem ieguvumiem, riskiem un ētiskajām robežām jautājam lielākajām mednieku organizācijām Latvijā.
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks: “Šeit ir divējāda situācija. Medības ar termālo vai nakts redzamības tēmēkli nebūtu īsti vērtējamas kā klasiskas trofeju medības. Taču, ja runājam par dzīvnieku populācijas apsaimniekošanu, es uzskatu, ka šīm ierīcēm ir jābūt legālām un izmantojamām medībās neatkarīgi no diennakts laika.
Viens no galvenajiem argumentiem ir drošība. Šajos tēmēkļos varam skaidri redzēt medījumu un pārliecināties, uz ko izdarām šāvienu. Otrs arguments ir praktiskā nepieciešamība. Pašreizējā situācijā, kad ap staltbriežu postījumiem tiek celta ažiotāža un no medniekiem prasa samazināt dzīvnieku skaitu, bez šīm ierīcēm to izdarīt, manuprāt, nav iespējams. Ja kāds iedomājas, ka briedi var nomedīt tāpat kā stirnāzi, vakarā pasēžot pie āboliņa lauka, lai viņš atnāk un nodemonstrē, kā šādā veidā nomedīt trīs briežus! Runāt par skaita samazināšanu ir viegli, bet ir jāsaprot, ko tas nozīmē praksē.
Attiecībā uz Bernes konvenciju es saskatu problēmu tās interpretācijā Latvijā. Es nepiekrītu interpretācijai, ar kuru to izmantošana tiek ierobežota. Kāpēc vienas prasības uztveram un pildām burtiski, bet citas interpretējam tā, ka tas nenāk par labu ne saimniekošanai, ne medniekiem? Mums ir sava situācija, savi risināmie jautājumi un vietējās problēmas. Arī lēmumi ir jāpieņem, balstoties uz šiem apstākļiem, nevis nepārtraukti gaidot norādes no Eiropas.
Konvencija tapusi 1979. gadā, kad bija cita izpratne par medībām un pavisam citas tehnoloģiju iespējas. Manā vērtējumā šajā jautājumā tā ir novecojusi. Toreiz priekšstats lielā mērā balstījās klasiskajās medībās – piemēram, staltbriežu medībās baura laikā. Šodien mums ir jāapsaimnieko lielas populācijas, un es neredzu, kā to efektīvi izdarīt bez mūsdienu ierīcēm. Arī citās valstīs, kas pievienojušās konvencijai, nakts redzamības un termālās ierīces medībās izmanto.
Vienlaikus nepieciešamība samazināt staltbriežu skaitu ir objektīvi jāvērtē katrā medību iecirknī. Jāsaprot, vai noteiktais limits ir atbilstošs un vai tiešām ir nepieciešams to pilnībā izpildīt. Lēmumu nevar balstīt tikai vispārējā ažiotāžā par postījumiem. Situācija ir jāvērtē uz vietas, un attiecīgajām iestādēm ir jāpieņem tai atbilstoši lēmumi. Savukārt medniekiem ir jābūt legālai iespējai izmantot līdzekļus, kas ļauj šo uzdevumu paveikt.
Ja dabas aizsardzības organizācijas šādus lēmumus apstrīdētu tiesā, tad tiesai tie arī būtu jāvērtē. Iespēja, ka kāds iesniegs prasību, pati par sevi nevar būt iemesls nepieņemt nepieciešamus lēmumus. Pret šo organizāciju līdzšinējo darbību esmu kritisks, jo uzskatu, ka tā bieži kavē saimniekošanu un pasliktina situāciju. Taču mums ir jāturpina strādāt un risināt problēmas.”
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics: “Šis jautājums būtībā jāsadala divās daļās. Pirmā ir tā, ko mums dod šādu rīku izmantošana. Skaidrs, ka nakts redzamības un termālie tēmēkļi būtiski paplašina iespējas medīt diennakts tumšajā laikā. Šādi jau medījam mežacūkas, lapsas un jenotsuņus, tāpēc pati ierīču izmantošana nav nekas jauns.
Tālāk rodas jautājums par drošību medību procesā. Šeit es vairāk paļautos uz speciālistu vērtējumu, taču viedokļi atšķiras un reizēm ir pat diametrāli pretēji. Valsts meža dienesta speciālisti sarunās ir norādījuši uz riskiem, kas var apdraudēt mednieku veselību un drošību. Būtu diletantiski apgalvot, ka viņi nesaprot medību procesu. Savukārt pieredzējuši mednieki, kuri šīs ierīces jau izmanto mežacūku medībās, uzskata, ka riskus iespējams samazināt līdz minimumam.
Tehnoloģijas attīstās, ierīces kļūst jaudīgākas, uzlabojas to izšķirtspēja. Mednieki norāda, ka dzīvniekus iespējams pietiekami precīzi un kontrastaini atpazīt pat tādos attālumos, kuros vairs nemedījam. Tas, kas pirms desmit gadiem šķita nepieļaujams, šodien ir vērtējams citādi. Saliekot kopā tehnoloģiju attīstību un uzkrāto pieredzi, es neredzu nepārvaramus šķēršļus tam, lai šādu iespēju ieviestu arī staltbriežu medībās.
Otra puse ir medību estētika un ētika. Tumsā dzīvnieku tomēr nevaram novērtēt tāpat kā diennakts gaišajā laikā. Dienā ir arī pats vērošanas baudījums un iespēja dzīvnieku rūpīgāk izvērtēt. Manuprāt, tā ir vienkāršāk pieņemt lēmumu, vai konkrētais dzīvnieks ir nomedījams vai saudzējams. Medījot staltbriežus tumsā, daļa no šīs medību pieredzes zūd.
Taču, ja raugāmies no postījumu samazināšanas viedokļa, šīm ierīcēm ir praktisks pamatojums. Latvijas Mednieku savienība, ja nemaldos, pagājušā gada pavasarī veica aptauju par mednieku attieksmi pret nakts redzamības tēmēkļu izmantošanu staltbriežu medībās diennakts tumšajā laikā. Aptaujā šo iespēju atbalstīja 90 procenti respondentu. Galvenais pamatojums bija vienkāršs – tā būtu vieglāk novērst postījumus vietās, kur tie patiešām tiek nodarīti lauksaimniecības un mežsaimniecības kultūrām. Līdz ar to mednieku vidū ir atbalsts šādām regulējuma izmaiņām.
Par juridisko risinājumu esam daudz diskutējuši gan ar Valsts meža dienestu, gan Dabas aizsardzības pārvaldi. Šajās sarunās nonācām pie secinājuma, ka Latvijas normatīvajā regulējumā nepieciešams grozījums, kas ļautu šādu ierīču izmantošanu staltbriežu medībās pamatot tieši ar postījumu samazināšanu.
Vienkārši vispārēji atļaut staltbriežu medības ar šīm ierīcēm nevar – lēmumam ir vajadzīgs pamatojums.
Būtiski, lai šāda iespēja būtu skaidri paredzēta mūsu pašu normatīvajos aktos. Pretējā gadījumā iestādēm var pārmest, ka tās pieņēmušas likumdošanai neatbilstošu lēmumu, un tam var būt juridiskas sekas. Tas arī bija galvenais jautājums no dienestu puses – nepieciešams skaidrs tiesiskais pamats, lai postījumu novēršanai šādu risinājumu varētu piemērot.”
Uzziņai
Bernes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, kas saistoša arī Latvijai, 8. pants paredz aizliegt IV pielikumā uzskaitītos līdzekļus III pielikuma sugu, tostarp staltbriežu, medībās. Starp tiem ir mākslīgie gaismas avoti, mērķa izgaismošanas ierīces un nakts tēmēšanas ierīces ar elektronisku attēla palielinātāju vai pārveidotāju.
Savukārt 9. panta pirmā daļa pieļauj izņēmumus, tostarp nopietnu lauksaimniecības un mežu postījumu novēršanai, ja nav cita apmierinoša risinājuma un izņēmums nekaitē attiecīgās populācijas izdzīvošanai.
Mednieks nav pasūtījuma slepkava! Vai ir risks, ka nākotnē medības aizliegs? Šauj garām #356 epizode
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz 18. oktobrim ar tematiskajiem pielikumiem par izdevīgāku cenu.
Žurnāla Medības oktobra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
