Šajā medību sezonā Latvijā atļauts nomedīt 410 vilkus. Lai gan limits salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu ir palielināts, mednieku vidū tas joprojām raisa daudz jautājumu. Vai šāds vilku skaits var apturēt populācijas pieaugumu un mazināt uzbrukumus mājlopiem, mājdzīvniekiem un medību suņiem? Cik precīzs ir oficiālais vilku populācijas vērtējums, ja vilki netiek uzskaitīti tāpat kā citi medījamie dzīvnieki? Un vai visa atbildība par dzīvnieku pasargāšanu būtu jāuzņemas tikai to īpašniekiem? Kā limitu, vilku skaita vērtēšanu un iespējamos situācijas risinājumus vērtē Latvijas lielāko mednieku organizāciju vadītāji?
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks:
“Šogad noteiktais vilku nomedīšanas limits – 410 dzīvnieku – ir stipri par mazu. Protams, labi, ka limits vispār ir palielināts, tomēr tas neatrisinās problēmu, ko rada vilku populācijas pieaugums. Tas drīzāk ir mēģinājums ar mazo pirkstiņu aizlāpīt cauru deķi.
Limits noteikts atbilstoši pašreizējam sugas aizsardzības plānam, tāpēc būtiskas pārmaiņas iespējamas tikai ministriju un politisko lēmumu līmenī. Ja atbildīgās institūcijas nespēj vienoties par nepieciešamajām izmaiņām, mednieku iespējas situāciju ietekmēt ir ierobežotas.
Pašlaik medniekiem un mājlopu īpašniekiem atliek pašiem domāt par drošību un izmantot visus normatīvajos aktos atļautos līdzekļus, lai pasargātu savus dzīvniekus. Taču medību suņus nosargāt ir īpaši grūti. Mājlopus iespējams turēt aplokā vai aizsargāt ar žogu, bet medību suns strādā mežā un visu laiku ir pakļauts riskam. Arī es pats ar šo problēmu sastopos un katrās medībās domāju par suņa drošību.
Uzskatu, ka vilku uzbrukuma risks medību sunim nav kaut kas tāds, ar ko mums vienkārši būtu jāsamierinās. Vietās, kur vilkus intensīvāk medī un tie baidās no cilvēka, suņi ir apdraudēti daudz mazāk. Latvijā vilki ir sastopami praktiski visur, tāpēc medību suņi nepārtraukti atrodas riska zonā. Vilki jau ir kļuvuši par pastāvīgiem iemītniekiem arī Pierīgā. Agrāk tie šeit tikai reizēm ieklīda, bet tagad uzturas pastāvīgi. Manuprāt, arī daļa suņu, kuri mežā pazūd bez vēsts, nevis vienkārši pazūd, bet kļūst par vilku upuriem.
Lai vilku populācija turpmāk nepalielinātos, gadā būtu jānomedī vismaz tūkstotis vilku. Cik liela populācija Latvijā ir patiesībā, pateikt ir ļoti grūti. Ja vairākus gadus pēc kārtas tiek nosaukts viens un tas pats skaitlis – ap 1400 vilku –, tas nešķiet loģiski. Vilkiem katru gadu dzimst mazuļi, turklāt pēc to izplatības redzams, ka populācija turpina augt. Pašlaik gandrīz vairs nav vietu, kur vilku nebūtu.
Vairāk lasi žurnāla Medības augusta numurā vai portālā lasi.lv!
Iet, skriet un kādu mušīt nost. Par velniem, traumām un droniem. “Šauj garām!” #348 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
