Bioloģiskā daudzveidība samazinās – tā ir viena no problēmām, par ko spriež Eiropas Savienības varas gaiteņos. Vienkāršākiem vārdiem sakot, samazinās dažādu dzīvnieku, kukaiņu un augu sugu daudzveidība. Tam ir dažādi iemesli, sākot ar neilgtspējīgām cilvēka darbībām, beidzot ar vienkāršu konkrētām sugām nepieciešamo dzīves vides izzušanu.
Par nožēlu dažādu vēsturisku notikumu dēļ medības un arī makšķerēšanu nepareizi uzskata par bioloģiskās daudzveidības ienaidniekiem. Jā, 19. gadsimtā, piemēram, ASV dažu desmitu gadu laikā komerciālos apmēros iznīcināja bebru, vapiti un arī bizonu populācijas, jo sākotnēji šķita, ka to ir tik daudz, ka nekad nebūs iespējams tos visus izmedīt. Tomēr, bez ierobežojumiem nogalinot un iegūstot, sekas jau bija redzamas ļoti īsā laikā. Bizonu populācija no vairākiem desmitiem miljonu indivīdu tika praktiski likvidēta. Eiropas Savienības un it īpaši Latvijas kontekstā pēdējo simt gadu laikā medību dēļ nav iznīcināta neviena dzīvnieku suga. Bet tas nemaina lietas būtību.
Vai tiek dezinformēta Saeima?
Vides konsultatīvā padome, reaģējot uz Medību likuma grozījumiem, ko izskata Saeima, 11. jūnijā nosūtīja savus iebildumus, aicinot
“medībām diennakts tumšajā laikā noteikt mākslīgās gaismas avota pielietojumu tikai mežacūku medībām”, svītrojot no likuma izņēmumu attiecībā uz lapsu un jenotsuņu medībām,
vienlaikus pieprasot no atļauto ieroču aprīkojuma klāsta svītrot nakts redzamības tēmēkļus mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās.
Vienlaikus Vides konsultatīvā padome aicina Saeimas deputātus ņemt vērā Eiropas Komisijas vadlīnijās par aizsargājamo teritoriju izveidošanas kritērijiem norādīto, ka makšķerēšana un medības nav saderīgas ar aizsargājamo teritoriju izveidošanas mērķiem, pasniedzot šo dokumentu jau kā spēkā esošu. Pirmkārt, mulsina tas, ka Vides konsultatīvā padome vēlas, lai tiek līdz minimumam samazinātas iespējas medīt ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā par invazīvo sugu atzīto jenotsuni.
Jenotsuns kā invazīvā suga minēta Komisijas īstenošanas regulā, ar ko tiek pieņemts saraksts ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai. Savukārt regulā par invazīvo svešzemju sugu introdukciju un izplatīšanos tiek skaidri un gaiši minēts, ka invazīvas svešzemju sugas ir viens no galvenajiem apdraudējumiem bioloģiskajai daudzveidībai un attiecīgajām ekosistēmām. Otrkārt, nav arī saprotams, kādēļ Vides konsultatīvā padome aicina Saeimas deputātus ņemt vērā dokumentu, kas vēl nemaz nav apstiprināts.
Medības aizliedzamas?
Eiropas Komisijas vadlīnijās par aizsargājamo teritoriju izveidošanas kritērijiem tika iekļauti daži pretrunīgi pieņēmumi. Piemēram, šajā dokumentā, kas vēl šobrīd nemaz nav līdz galam apstiprināts, jo dalībvalstis vēl līdz 15. jūlijam varēja iesūtīt savus priekšlikumus, otrajā versijā bija iekļauts teikums, kas radīja ļoti lielu neizpratni un ir būtībā pretrunā ar pašas Eiropas Komisijas daudzos citos dokumentos minēto, proti, ka iegūstošās darbības, piemēram, makšķerēšana, medības vai mežsaimniecība, nav saderīgas ar aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanas mērķiem. Citiem vārdiem sakot, medības un makšķerēšana šajā dokumentā tiek pielīdzināta, piemēram, ogļu ieguvei, principā atbalstot ideju, ka ievērojami jāpalielina tās teritorijas, kurās būtu pilnībā aizliegtas tādas darbības kā medības un makšķerēšana.
Eiropas mednieku lielākais lobijs Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) bija pirmā, kas sāka protestēt pret šādu terminoloģiju attiecībā uz medībām un makšķerēšanu. Par laimi, Putnu direktīvas un Biotopu direktīvas ES ekspertu grupas (NADEG) sanāksmē, kas notika 21. jūnijā, Eiropas Komisija piedāvāja šo vadlīniju trešo versiju, no kuras bija izsvītrota atsauce uz medībām un makšķerēšanu kā darbībām, kas būtu aizliedzamas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Vēl jo vairāk, Eiropas Parlamenta 2021. gada 9. jūnija rezolūcijā par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam tiek īpaši uzsvērts, ka stingras aizsardzības vajadzībām ir jāizstrādā skaidra definīcija. Tiek arī norādīts uz Padomes 2020. gada 16. oktobra secinājumiem par bioloģisko daudzveidību, kuros norādīts, ka stingrāks aizsardzības līmenis var pieļaut konkrētas cilvēka darbības, ja tās veiktas saskaņā ar aizsargājamās teritorijas saglabāšanas mērķiem. Cilvēka darbības, ja tās ir saderīgas ar aizsardzības mērķiem vai pat pozitīvi sekmē biodaudzveidību, arī turpmāk vajadzētu atļaut stingri aizsargātās teritorijās. Eiropas Parlaments arī aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm precizēt, kādas cilvēka darbības varētu uzskatīt par tādām, kuras atļautas saskaņā ar stingru aizsardzības statusu, ja šīs darbības būtībā neskar dabiskos procesus un ir saderīgas ar teritoriju ekoloģiskajām prasībām, pamatojoties uz katra atsevišķā gadījuma novērtējumu, kas balstīts uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām.
Risinājumi
Diemžēl vēsturiski medībām līdzi nāk nelabs tēls un aura, radot priekšstatu, ka mednieku galvenais mērķis ir, burtiski runājot, “izšaut visu, kas kustas”. Šis pieņēmums ir aplams, it īpaši Eiropas Savienības un Latvijas kontekstā. Ne velti Eiropas Komisija pati no vadlīnijām galu galā izsvītroja apgalvojumu, ka medības un arī makšķerēšana nav draudzīgas teritorijām, kur tiek īpaši aizsargāta fauna un flora. Mūsdienās medības tiek ļoti stingri kontrolētas, ir noteiktas medību sezonas, tiek noteikti nomedīšanas apjomi, kā arī ir īpaši aizliegtas tās medību metodes, kas nav selektīvas. Par prasību pārkāpumiem draud ne tikai naudas sodi, bet arī cietumsods. Atliek vien cerēt, ka drīzumā beidzot izdosies medniekiem un dabas draugiem rast iespēju sadarbībai, lai galu galā apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Fragments no Vides konsultatīvās padomes vēstules Saeimai:
“Medību norises gaitā ieroča aprīkojuma pielietojums šāviena brīdī praktiski nav izkontrolējams. Tas nodrošina iespēju šāvienu raidīt arī uz šādiem rīkam neatļautiem dzīvniekiem, tostarp īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, kuru medības ar augstāk norādītajiem rīkiem aizliedz Eiropas Direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”. Atsevišķi mednieki to apzinās un izmanto. Papildus jānorāda, ka medības izmantojot minētos rīkus un mākslīgās gaismas avotu ir paredzētas ne tikai meža cūku, bet arī lapsu un jenotsuņu medībās. Visbiežāk lapsas un jenotsuņi nav medību mērķa sugas, bet, tā kā šo dzīvnieku medības ir nelimitēti atļautas visās medību platībās visa gada garumā, – tad tas dod iespēju, atsaucoties uz šo normu, legāli lietot aprīkojumu jebkurās medībās. Tas papildus rada problēmas medību kontrolei. Uzskatām, ka nav saprātīgi noteikt likuma normu, ko praktiski nevar izkontrolēt, it īpaši, ja normas pārkāpums rada apdraudējumu īpaši aizsargājamo sugu un citu sugu dzīvniekiem, kuru medībām šie rīki nav atļauti, kā arī apdraudējumu cilvēku drošībai neredzamā starojuma dēļ. Līdzīga iemesla dēļ no atļauto ieroču aprīkojuma klāsta lūdzam svītrot nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu. Medībām diennakts tumšajā laikā lūdzam noteikt mākslīgās gaismas avota pielietojumu tikai meža cūku medībās.”
Lasi un abonē žurnālu Medības!
