Pieredze

Vides konsultatīvā padome grib ierobežot invazīvo sugu apkarošanu0


Jenotsuņi ir atzīti par invazīvo sugu, kas apdraud bioloģisko daudzveidību.
Jenotsuņi ir atzīti par invazīvo sugu, kas apdraud bioloģisko daudzveidību.
Foto – Shutterstock

Bioloģiskā daudzveidība samazinās – tā ir viena no problēmām, par ko spriež Eiropas Savienības varas gaiteņos. Vienkāršākiem vārdiem sakot, samazinās dažādu dzīvnieku, kukaiņu un augu sugu daudzveidība. Tam ir dažādi iemesli, sākot ar neilgtspējīgām cilvēka darbībām, beidzot ar vienkāršu konkrētām sugām nepieciešamo dzīves vides izzušanu.
Par nožēlu dažādu vēsturisku notikumu dēļ medības un arī makšķerēšanu nepareizi uzskata par bioloģiskās daudzveidības ienaidniekiem. Jā, 19. gadsimtā, piemēram, ASV dažu desmitu gadu laikā komerciālos apmēros iznīcināja bebru, vapiti un arī bizonu populācijas, jo sākotnēji šķita, ka to ir tik daudz, ka nekad nebūs iespējams tos visus izmedīt. Tomēr, bez ierobežojumiem nogalinot un iegūstot, sekas jau bija redzamas ļoti īsā laikā. Bizonu populācija no vairākiem desmitiem miljonu indivīdu tika praktiski likvidēta. Eiropas Savienības un it īpaši Latvijas kontekstā pēdējo simt gadu laikā medību dēļ nav iznīcināta neviena dzīvnieku suga. Bet tas nemaina lietas būtību.

Vai tiek dezinformēta Saeima?

Vides konsultatīvā padome, reaģējot uz Medību likuma grozījumiem, ko izskata Saeima, 11. jūnijā nosūtīja savus iebildumus, aicinot

“medībām diennakts tumšajā laikā noteikt mākslīgās gaismas avota pielietojumu tikai mežacūku medībām”, svītrojot no likuma izņēmumu attiecībā uz lapsu un jenotsuņu medībām,

vienlaikus pieprasot no atļauto ieroču aprīkojuma klāsta svītrot nakts redzamības tēmēkļus mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās.
Vienlaikus Vides konsultatīvā padome aicina Saeimas deputātus ņemt vērā Eiropas Komisijas vadlīnijās par aizsargājamo teritoriju izveidošanas kritērijiem norādīto, ka makšķerēšana un medības nav saderīgas ar aizsargājamo teritoriju izveidošanas mērķiem, pasniedzot šo dokumentu jau kā spēkā esošu. Pirmkārt, mulsina tas, ka Vides konsultatīvā padome vēlas, lai tiek līdz minimumam samazinātas iespējas medīt ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā par invazīvo sugu atzīto jenotsuni.
Jenotsuns kā invazīvā suga minēta Komisijas īstenošanas regulā, ar ko tiek pieņemts saraksts ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai. Savukārt regulā par invazīvo svešzemju sugu introdukciju un izplatīšanos tiek skaidri un gaiši minēts, ka invazīvas svešzemju sugas ir viens no galvenajiem apdraudējumiem bioloģiskajai daudzveidībai un attiecīgajām ekosistēmām. Otrkārt, nav arī saprotams, kādēļ Vides konsultatīvā padome aicina Saeimas deputātus ņemt vērā dokumentu, kas vēl nemaz nav apstiprināts.

Medības aizliedzamas?

Eiropas Komisijas vadlīnijās par aizsargājamo teritoriju izveidošanas kritērijiem tika iekļauti daži pretrunīgi pieņēmumi. Piemēram, šajā dokumentā, kas vēl šobrīd nemaz nav līdz galam apstiprināts, jo dalībvalstis vēl līdz 15. jūlijam varēja iesūtīt savus priekšlikumus, otrajā versijā bija iekļauts teikums, kas radīja ļoti lielu neizpratni un ir būtībā pretrunā ar pašas Eiropas Komisijas daudzos citos dokumentos minēto, proti, ka iegūstošās darbības, piemēram, makšķerēšana, medības vai mežsaimniecība, nav saderīgas ar aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanas mērķiem. Citiem vārdiem sakot, medības un makšķerēšana šajā dokumentā tiek pielīdzināta, piemēram, ogļu ieguvei, principā atbalstot ideju, ka ievērojami jāpalielina tās teritorijas, kurās būtu pilnībā aizliegtas tādas darbības kā medības un makšķerēšana.

Eiropas mednieku lielākais lobijs Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) bija pirmā, kas sāka protestēt pret šādu terminoloģiju attiecībā uz medībām un makšķerēšanu. Par laimi, Putnu direktīvas un Biotopu direktīvas ES ekspertu grupas (NADEG) sanāksmē, kas notika 21. jūnijā, Eiropas Komisija piedāvāja šo vadlīniju trešo versiju, no kuras bija izsvītrota atsauce uz medībām un makšķerēšanu kā darbībām, kas būtu aizliedzamas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Vēl jo vairāk, Eiropas Parlamenta 2021. gada 9. jūnija rezolūcijā par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam tiek īpaši uzsvērts, ka stingras aizsardzības vajadzībām ir jāizstrādā skaidra definīcija. Tiek arī norādīts uz Padomes 2020. gada 16. oktobra secinājumiem par bioloģisko daudzveidību, kuros norādīts, ka stingrāks aizsardzības līmenis var pieļaut konkrētas cilvēka darbības, ja tās veiktas saskaņā ar aizsargājamās teritorijas saglabāšanas mērķiem. Cilvēka darbības, ja tās ir saderīgas ar aizsardzības mērķiem vai pat pozitīvi sekmē biodaudzveidību, arī turpmāk vajadzētu atļaut stingri aizsargātās teritorijās. Eiropas Parlaments arī aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm precizēt, kādas cilvēka darbības varētu uzskatīt par tādām, kuras atļautas saskaņā ar stingru aizsardzības statusu, ja šīs darbības būtībā neskar dabiskos procesus un ir saderīgas ar teritoriju ekoloģiskajām prasībām, pamatojoties uz katra atsevišķā gadījuma novērtējumu, kas balstīts uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām.

Risinājumi

Saistītie raksti

Diemžēl vēsturiski medībām līdzi nāk nelabs tēls un aura, radot priekšstatu, ka mednieku galvenais mērķis ir, burtiski runājot, “izšaut visu, kas kustas”. Šis pieņēmums ir aplams, it īpaši Eiropas Savienības un Latvijas kontekstā. Ne velti Eiropas Komisija pati no vadlīnijām galu galā izsvītroja apgalvojumu, ka medības un arī makšķerēšana nav draudzīgas teritorijām, kur tiek īpaši aizsargāta fauna un flora. Mūsdienās medības tiek ļoti stingri kontrolētas, ir noteiktas medību sezonas, tiek noteikti nomedīšanas apjomi, kā arī ir īpaši aizliegtas tās medību metodes, kas nav selektīvas. Par prasību pārkāpumiem draud ne tikai naudas sodi, bet arī cietumsods. Atliek vien cerēt, ka drīzumā beidzot izdosies medniekiem un dabas draugiem rast iespēju sadarbībai, lai galu galā apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

Fragments no Vides konsultatīvās padomes vēstules Saeimai:


“Medību norises gaitā ieroča aprīkojuma pielietojums šāviena brīdī praktiski nav izkontrolējams. Tas nodrošina iespēju šāvienu raidīt arī uz šādiem rīkam neatļautiem dzīvniekiem, tostarp īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, kuru medības ar augstāk norādītajiem rīkiem aizliedz Eiropas Direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”. Atsevišķi mednieki to apzinās un izmanto. Papildus jānorāda, ka medības izmantojot minētos rīkus un mākslīgās gaismas avotu ir paredzētas ne tikai meža cūku, bet arī lapsu un jenotsuņu medībās. Visbiežāk lapsas un jenotsuņi nav medību mērķa sugas, bet, tā kā šo dzīvnieku medības ir nelimitēti atļautas visās medību platībās visa gada garumā, – tad tas dod iespēju, atsaucoties uz šo normu, legāli lietot aprīkojumu jebkurās medībās. Tas papildus rada problēmas medību kontrolei. Uzskatām, ka nav saprātīgi noteikt likuma normu, ko praktiski nevar izkontrolēt, it īpaši, ja normas pārkāpums rada apdraudējumu īpaši aizsargājamo sugu un citu sugu dzīvniekiem, kuru medībām šie rīki nav atļauti, kā arī apdraudējumu cilvēku drošībai neredzamā starojuma dēļ. Līdzīga iemesla dēļ no atļauto ieroču aprīkojuma klāsta lūdzam svītrot nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu. Medībām diennakts tumšajā laikā lūdzam noteikt mākslīgās gaismas avota pielietojumu tikai meža cūku medībās.

Lasi un abonē žurnālu Medības!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
Lāčus, vilkus un lūšus Rīgas reģionā novēro bieži. Aculiecinieku foto un video
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Pieredze
Drošība medībās #3. Ikgadējais mednieku kluba treniņš šaušanā. Vai tam ir nozīme?
Speciālreportāža 1 diena
ME
Medības
Pieredze
Lēdurgas mednieku klubs dodas dzēst meža ugunsgrēku. Video ekstra #22
Ekskluzīvi 2 dienas
ME
Medības
Aprīkojums
Kur vienuviet iegādāties visu nepieciešamo pīļu medībām? Video bloga #31 epizode no Jahipaun
Speciālreportāža 5 dienas
Kate Šterna
Pieredze
Novājējusi aļņu govs galīgā bezspēkā iet bojā meliorācijas grāvī
Speciālreportāža 6 dienas
Linda Dombrovska
Pieredze
Padoms. Kā darbojas buku svilpes
Speciālreportāža 24. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Stirnāžu medības. Piesaukt āzi pie paša torņa
Ekskluzīvi 22. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par mežacūku atpazīšanu un pareizu šaujamieroču iesaiņošanu. “Šauj garām!” #84 epizode
21. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
VIDEO. Ar “gaiseni” uzlabot savus šaušanas rezultātus
8. janvāris, 2020
ME
Medības
Pieredze
Aculiecinieks. Kad lūsis burtiski ieskatās acīs
Speciālreportāža 19. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Video ekstra #21. Viesturs Arklons par Pulsar termokamerām un nakts redzamības tēmēkļiem
Intervija 16. jūlijs, 2021
Indulis Burka
Pieredze
Aculiecinieks. Pirmajās medībās sastop lāci
Speciālreportāža 15. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medību apaviem, vilšanos un ažiotāžu. “Šauj garām!” #83 epizode
14. jūlijs, 2021
Kate Šterna
Virtuve
Recepte. Mežacūkas ribu rulete
12. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Aculiecinieks. Lūsis bija jau 15 metru attālumā un šņākdams nāca virsū
Ekskluzīvi 8. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Medījamie dzīvnieki. Vai sācies stirnām riests?
Speciālreportāža 7. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Video ekstra #20. Mīti un fakti par medību suņiem
Ekskluzīvi 7. jūlijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
VIDEO. Kad vilks ar mednieku sadarbojas. Sējumu sargāšana no postījumiem
Speciālreportāža 2. jūlijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par kamuflāžu, klusinātājiem un stirnāža vecuma noteikšanu. “Šauj garām!” #82 epizode
30. jūnijs, 2021
Oskars Treilihs
Pieredze
Praktisks padoms jaunajiem medniekiem! Kā noteikt vēja virzienu
28. jūnijs, 2021
Oskars Treilihs
Pieredze
Praktisks padoms jaunajiem medniekiem! Kā noteikt vēja virzienu
29. maijs, 2020
ME
Medības
Virtuve
Recepte. Buka ribiņas uz grila ar sviestu un terijaki mērci
27. jūnijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Medījamie dzīvnieki. Ko saka lapsa?
Speciālreportāža 26. jūnijs, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Izturīga, kvalitatīva un uzticama meža kamera: Dörr SnapShot
25. jūnijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Vai plēsēju ir vairāk un kādu medību suni neizvēlēties. “Šauj garām!” #81 epizode
Ekskluzīvi 23. jūnijs, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Reāli medību apstākļi. Vērojam ar Pulsar
Speciālreportāža 21. jūnijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Video ekstra #19. Māris Liopa par ekstrēmismu un fanātismu dabas aizsardzībā
Ekskluzīvi 18. jūnijs, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Aculiecinieks: vilks bija tik tuvu, ka varēja just tā smaku
Ekskluzīvi 17. jūnijs, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medību torņiem, to drošu lietošanu un dzirdes aizsardzību. “Šauj garām!” #80 epizode
Ekskluzīvi 16. jūnijs, 2021
ME
Medības
Pieredze
Subatē vilks mājas pagalmā saplēš suni. Mājas saimnieki bezspēcīgi
Speciālreportāža 15. jūnijs, 2021

Lasītākie