Krāslavas novada Izvaltas pagastā zemnieku saimniecības Upmalas īpašniekiem dažās dienās nācās piedzīvot īstu murgu – visticamāk, vairākus vilku uzbrukumus, kuros nokostas vairāk nekā desmit aitas un vaislas teķi. Saimnieki atzīst, ka finansiālie zaudējumi ir smagi, taču vēl smagāka ir bezspēcības un nedrošības sajūta.
Latvijas tumšgalvju aitu audzētājs Raitis Vītols ar aitkopību nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Saimniecībā ir vairāk nekā 200 aitu māšu, un līdz šim nopietnas problēmas ar plēsējiem neesot bijušas. Situācija strauji mainījās maija nogalē.
“Agrā rītā man piezvanīja kaimiņi un pateica, ka upē peld aita… Braucu skatīties, kas noticis, un jau pa ceļam ieraudzīju vairākas beigtas aitas,” stāsta saimnieks. Pirmajā naktī tika nokostas vienpadsmit aitas. Visām konstatēti gandrīz identiski kodumi kaklā – nelieli caurumiņi bez lieliem plēsumiem. Deviņi dzīvnieki bija vienkārši nokosti, praktiski neēsti.
Saimnieki un vietējie mednieki ir pārliecināti, ka vaininieks ir vilks. To gan vēl oficiāli apstiprinās DNS analīzes, jo Valsts meža dienesta darbinieki no kodumu vietām paņēma paraugus izmeklēšanai.
Pēc pirmā uzbrukuma aitas tika pārvietotas tuvāk fermai, bet jau nākamajā rītā turpat pie fermas atrastas vēl trīs nokostas aitas. Vēl viena, kas bija praktiski apēsta aiz nelielas meža strēmelītes… Arī šoreiz – identiski kodumi kaklā. Vēlāk citā aplokā tika saplosīti trīs vaislas teķi.
Lai aizsargātu ganāmpulku, saimnieki pastiprināja aplokus. Stacionārajam žogam tika pievienots jaudīgs elektriskais gans, uzstādītas novērošanas kameras, tomēr tas plēsēju neapturēja. Arī kamerās neizdevās fiksēt, kas tieši ir uzbrucējs.
“Finansiālie zaudējumi ir lieli, bet morāli tas ir vēl smagāk. Tu gadiem kop dzīvniekus, ārstē, rūpējies, audzē, un tad vienā naktī daļa darba vienkārši tiek iznīcināta,” saka aitkopis.
Notikušais atkal aktualizējis jautājumu par ārkārtas atļaujām problemātisko vilku nomedīšanai. Lai šādu atļauju saņemtu, nepieciešams medību koordinācijas komisijas atzinums un Valsts meža dienesta lēmums. Taču praksē process esot ilgs un sarežģīts.
Saimnieki uzskata, ka pašreizējā sistēma lauksaimniekus neaizsargā pietiekami efektīvi. Aitkopju vidū arvien biežāk izskan runas par iespējamu vēršanos tiesā pret valsts institūcijām, ja netiek nodrošināta adekvāta rīcība un kompensācijas.
Raitis Vītols neslēpj – notikušais licis nopietni pārdomāt nākotni aitkopībā.
“Mēs jau esam nolēmuši daļu dzīvnieku pārdot. Paralēli skatāmies uz gaļas liellopu audzēšanu, jo tie tomēr ir lielāki un spējīgāki sevi aizsargāt,” saka Vītola kungs.
Viņš arī uzsver, ka šāds stāsts nav unikāls. Latvijā esot vairāki aitkopji, kuri vilku uzbrukumu dēļ samazinājuši ganāmpulkus vai pavisam atteikušies no nozares. Īpaši sāpīgi tas esot Latgalē, kur aitkopība vēsturiski bijusi nozīmīga lauksaimniecības nozare.
Diskusija par vilku populācijas pārvaldību Latvijā turpinās jau gadiem. Vienā pusē ir dabas aizsardzības organizācijas, kas iestājas par plēsēju aizsardzību, otrā – lauksaimnieki, kuri ikdienā saskaras ar reāliem zaudējumiem. Taču, kamēr institūcijas diskutē, saimniekiem nākas pieņemt ļoti grūtus lēmumus – kā pasargāt ganāmpulku situācijā, kad plēsējs tiek uzskatīts par lielāku vērtību nekā tradicionāla lauksaimniecības nozare, un vai vispār ir vērts turpināt nodarboties ar aitkopību.
Staltbriedis ar slotu dzen prom alni un mednieku kluba sociālā funkcija! “Šauj garām!” #338 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
