Tā ir tikai aisberga virsotne. Ļoti reti publiski parādās foto vai video liecības par gadījumiem, kad suņi uzbrūk savvaļas dzīvniekiem. Taču diemžēl tā nav reta parādība ne Latvijā, ne citur pasaulē. Saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem suņi ir trešā invazīvā suga, kas nodara vislielāko kaitējumu savvaļas dabai.
Šoreiz Latvijā, salīdzinoši netālu no Rīgas, fiksēts divu Veimāras putnusuņu uzbrukums stirnai. Pēc fotogrāfijām šķiet, ka tas bijis stirnas mazulis, kuru noķert var teju jebkurš suns. Īpaši bieži tas nenotiek, jo stirnu mazuļiem ir dabisks aizsardzības mehānisms. Pēc piedzimšanas pirmās pāris nedēļas tie nekustīgi guļ zālē, gaidot, kad atgriezīsies māte, lai tos pabarotu. Stirnu kazlēniem praktiski nav savas smaržas, tādēļ plēsējiem tos ir grūti atrast. Taču, nejauši uzskrienot virsū, suns šādu iespēju noteikti nepalaidīs garām.
Atšķirībā no savvaļas plēsējiem suņi, kuriem medību instinkts bieži vien ir ļoti izteikts, medī nevis izdzīvošanas dēļ, bet gan instinkta vadīti. Īpaši tas attiecas uz mājas suņiem, kuri zina, ka jebkurā brīdī var atgriezties pie saimnieka un saņemt barību.
Diemžēl šis gadījums ļoti spilgti ilustrē kopējo problēmu Latvijā un met ēnu uz samērā populāru medību suņu šķirni – Veimāras putnusuņiem. Šo suņu Latvijā ir diezgan daudz. Katru gadu piedzimst viens vai divi oficiāli reģistrēti kucēnu metieni, un liela daļa kucēnu paliek valstī. Informācijas par šo šķirni netrūkst, taču daļa īpašnieku līdz galam neizprot, kādu suni ir iegādājušies un cik liels apmācības, nodarbināšanas un fiziskās slodzes apjoms nepieciešams, lai tas kļūtu par sabiedrībā pieņemamu un kontrolējamu kompanjonu.
Šajā gadījumā, iespējams, ir pārkāpti vairāki normatīvie akti. Pirmkārt, Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai 40.2. apakšpunkts nosaka, ka suns ārpus īpašnieka teritorijas ir vedams pie pavadas, izņemot īpaši paredzētās vietās vai gadījumos, ko paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Medību un darba šķirnes suņiem izņēmums paredzēts tikai medību laikā vai darba pienākumu veikšanas laikā.
Ja konkrētajā vietā nebija atļauta suņu atrašanās bez pavadas un nenotika pieteiktas medības vai dienesta darbs, tad suņu atrašanās brīvsolī neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Otrkārt, Medību likuma kontekstā rodas jautājums par savvaļas dzīvnieka vajāšanu un savainošanas apstākļiem. Ja suns bez saimnieka kontroles vajā, notver vai savaino medījamo dzīvnieku, šādu situāciju atsevišķos gadījumos iespējams vērtēt arī no medību tiesību normu viedokļa.
Kas notika, kāpēc tas notika un kā nākotnē mazināt šādu gadījumu skaitu, vienlaikus uzlabojot kinoloģisko kultūru valstī, skatieties šajā video.
Šajā gadījumā, iespējams, ir pārkāpti vairāki normatīvie akti. Pirmkārt, Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai 40.2. apakšpunkts nosaka, ka suns ārpus īpašnieka teritorijas ir vedams pie pavadas, izņemot īpaši paredzētās vietās vai gadījumos, ko paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Medību šķirnes suņiem izņēmums paredzēts tikai medību laikā vai darba pienākumu veikšanas laikā.
Ja konkrētajā vietā nebija atļauta suņu atrašanās bez pavadas un nenotika pieteiktas medības vai dienesta darbs, tad suņu atrašanās brīvsolī neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Otrkārt, Medību likuma kontekstā rodas jautājums par savvaļas dzīvnieka vajāšanu un savainošanas apstākļiem. Ja suns bez saimnieka kontroles vajā, notver vai savaino medījamo dzīvnieku, šādu situāciju atsevišķos gadījumos iespējams vērtēt arī no medību tiesību normu viedokļa.
Staltbriedis ar slotu dzen prom alni un mednieku kluba sociālā funkcija! “Šauj garām!” #338 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
