Suns ir unikāls dzīvnieks. Tas spēj pielāgoties pie dažādiem dzīves apstākļiem, kompensēt traumas un slimības sekas. Tieši tādēļ saimnieki bieži vien nepamana pakāpeniskās izmaiņas suņa uzvedībā un neievēro, kad dabiskā novecošana pāriet patoloģijā.
Pēdējo gadu desmitu laikā veiktie zinātniskie pētījumi parāda, ka daļai suņu attīstās procesi, kas ir līdzīgi cilvēka Alcheimera slimībai. Tās dēvē par kognitīvās disfunkcijas sindromu.
Tā ir kompleksa, ar novecošanu saistīta smadzeņu funkciju pasliktināšanās. Pētījumi rāda, ka starp suņiem, kas vecāki par astoņiem gadiem, šis sindroms sastopams aptuveni četrpadsmit līdz 35 procentos gadījumu. Tomēr diagnoze tiek noteikta tikai daļai no tiem, jo simptomi bieži tiek kļūdaini uzskatīti par normālas novecošanas pazīmēm.
Alcheimers cilvēkam
Progresējošā smadzeņu slimība cilvēka smadzenēs izraisa atmiņas, domāšanas un uzvedības traucējumus. Tā ir visizplatītākā demences forma.
Sākumā cilvēks aizmirst nesenus notikumus, vēlāk kļūst grūtāk orientēties, pieņemt lēmumus un veikt ikdienas darbības. Slimība progresē līdz brīdim, kad cilvēkam nepieciešama pastāvīga aprūpe.
Alcheimeru pilnībā izārstēt nevar, bet agrīna diagnostika un ārstēšana var palēnināt tās attīstību un uzlabot dzīves kvalitāti.
Kas notiek suņa smadzenēs
Neiroloģiskie pētījumi Eiropā un ASV pierāda, ka novecojošu suņu smadzenēs uzkrājas beta amiloīda nogulsnes. Tas ir tas pats proteīns, kas saistīts ar Alcheimera slimību cilvēkiem. Šīs nogulsnes traucē neironu darbību, vājina sinapses un pakāpeniski samazina smadzeņu spēju apstrādāt informāciju.
Ar laiku suņa smadzenes zaudē elastību un spēju pielāgoties. Tās vairs nespēj tik efektīvi mācīties un reaģēt uz apkārtējo vidi.
Interesanti, ka šie procesi ir ļoti līdzīgi tiem, kas notiek cilvēka organismā, tāpēc suņi bieži tiek izmantoti kā modelis neirodeģeneratīvo slimību izpētē.
Ne tikai vecums. Riska faktori un dzīvesveids
Vecums ir galvenais saslimšanu veicinošais faktors, taču arvien vairāk pētījumu norāda arī uz citiem ietekmējošiem aspektiem. Lielāks risks ir suņiem ar mazāku fizisko un mentālo aktivitāti. Nozīme ir arī uzturam, vides bagātināšanai un sociālajai mijiedarbībai.
Medību suņiem bieži ir priekšrocība, jo tie ilgstoši paliek aktīvi un strādā sarežģītos apstākļos. Tie regulāri izmanto ožu, pieņem lēmumus un mijiedarbojas ar vidi. Tomēr, ja šī aktivitāte pēkšņi samazinās, kognitīvais kritums var noritēt straujāk.
Ir zinātniskie pētījumi, kas pierāda tiešu saikni starp ožas centra aktivitāti un intelektuālo attīstību katram indivīdam kopumā un sunim kā sugai evolūcijas gaitā. Var teikt, ka jauni smaržu piedzīvojumi ir kā grāmata vai labs mācību materiāls, kas palīdz arī cilvēkam cīnīties pret smadzeņu novecošanu.
Daži pētījumi par suņu veselību liecina, ka uzturs, kas bagātināts ar antioksidantiem, omega taukskābēm un citiem smadzeņu darbību atbalstošiem elementiem, var palēnināt šo procesu. Tā nav ārstēšana, bet gan reāls atbalsts slimības gaitas kontrolē.
Kā atpazīt. Uzvedības izmaiņas nav nejaušas
Suņiem kognitīvās disfunkcijas sindroms attīstās ļoti pakāpeniski un pirmie simptomi ir grūti pamanāmi, tomēr zinātnisko pētījumu ietvaros ir apkopoti vairāki tipiskie modeļi.
Vairāk lasi žurnāla Medības jūnija numurā!
Kad sistēmā ir bardaks un paliec bez ieročiem! “Šauj garām!” #339 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
