Informācijas avots: Igaunijas Mednieku savienība
Igaunijā, Viljandi apriņķī, meža kamera fiksējusi skaistu un salīdzinoši reti novērojamu ainu. Pa meža ceļu mierīgi pārvietojas lūšu māte, kurai seko divi mazuļi.
Video uzņemts jūlija agrā rītā. Lūsis ir viens no piesardzīgākajiem un noslēpumainākajiem lielajiem plēsējiem, tāpēc iespēja savvaļā novērot mātīti kopā ar mazuļiem negadās bieži. Meža kameras ļauj ieskatīties dzīvnieku ikdienā, tos netraucējot.
Vasaras vidū pavasarī dzimušie lūsēni jau ir pietiekami paaugušies, lai arvien vairāk pārvietotos kopā ar māti un iepazītu apkārtni. Šajā laikā tie mātes vadībā pakāpeniski apgūst prasmes, kas vēlāk būs nepieciešamas patstāvīgai dzīvei savvaļā.
youtube.com/watch?v=5r1KYxi6vYA&source_ve_path=OTY3MTQ&embeds_referring_euri=https%3A%2F%2Fwww.ejs.ee%2F
Arī Latvijā lūšus redzam arvien biežāk
Arī Latvijā pēdējos gados lūšu novērojumi kļuvuši biežāki. LVMI Silava pētnieki norāda, ka tam ir vairāki iemesli. Lūšu populācija ir augusi, uzlabojusies arī to barības bāze, īpaši stirnu skaits, kas savukārt veicina lūšu mazuļu izdzīvošanu.
Tomēr biežāki lūšu foto un video nenozīmē tikai dzīvnieku skaita pieaugumu. Mežos tiek izmantots arvien vairāk meža kameru, savukārt sociālie tīkli ļauj ar novērojumiem ātri dalīties. Arī jaunie lūši, meklējot savu teritoriju, mēdz nonākt tuvāk apdzīvotām vietām un var būt mazāk piesardzīgi nekā pieauguši dzīvnieki.
Precīzu lūšu skaitu Latvijā gan nosaukt nav tik vienkārši. Kopš 2022. gada lūsis Latvijā ir īpaši aizsargājama un nemedījama suga, bet pašreizējā monitoringa sistēma vēl tiek pilnveidota. Pētījumos tiek izmantotas meža kameras, dzīvnieku individuāla atpazīšana pēc kažoka plankumu raksta, ģenētiskās analīzes un citām metodēm.
Arī lūši parādās māju tuvumā
Lielāku uzmanību pēdējā laikā piesaista ne tikai meža kamerās fiksētie lūši. Ir dokumentēti arī gadījumi, kad šie plēsēji nonākuši tiešā cilvēku un mājdzīvnieku tuvumā.
2025. gada pavasarī Aizkraukles novada Zalves pagastā tika ziņots par vairākiem incidentiem kādā saimniecībā. Pēc saimnieces stāstītā, vispirms pazuda divi jaundzimuši kazlēni, vēlāk pazuda viens no viņas suņiem, bet martā lūsis saimnieces acu priekšā uzbruka citam sunim. Vipeta šķirnes sunim tika nodarītas vairākas dziļas brūces, kuras nācās šūt.
Savukārt 2026. gada pavasarī žurnāla Medības redakcija saņēma video, kurā lūsis bija satvēris mājas kaķi pie rīkles. Arī šis gadījums aktualizēja jautājumu par mājdzīvnieku drošību vietās, kur lūši regulāri uzturas cilvēku dzīvesvietu tuvumā.
Tomēr atsevišķi šādi gadījumi nenozīmē, ka lūši kopumā kļuvuši agresīvi pret cilvēkiem. LVMI Silava pētnieki norāda, ka, sastopot lūsi savvaļā, papildu piesardzība parasti nav nepieciešama. Dzīvniekam nevajadzētu tuvoties vai to traucēt, bet suns jātur pavadā. Īpaša piesardzība nepieciešama pavasarī, ja tuvumā varētu atrasties lūša miga.
Divi lūsēni meža kameras priekšā, ko šādi novērojumi var pastāstīt?
Viljandi apriņķī fiksētā lūšu māte ar diviem mazuļiem ir interesants ieskats sugas vairošanās sekmēs konkrētajā teritorijā. Nākamos mēnešus mazuļi vēl pavadīs kopā ar māti, apgūstot medību un izdzīvošanas prasmes, līdz būs gatavi sākt patstāvīgu dzīvi.
Arī Latvijā katrs kvalitatīvi dokumentēts lūša novērojums var būt vērtīgs, taču, lai spriestu par visas populācijas lielumu un izmaiņām, ar atsevišķiem foto un video nepietiek. Tam nepieciešams sistemātisks un ilgstošs monitorings.
Skābekļa maskas aļņiem un kad esi nogriezts nost no labumiem. “Šauj garām!” 353. epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
