Žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska viesojās raidījumā Uz līnijas, kur runāja par lielajiem plēsējiem Latvijas mežos, īpaši vēršot uzmanību lāču populācijas pieaugumam, cilvēku drošībai un jautājumam – vai Latvijai jau laikus jāgatavojas lāču populācijas apsaimniekošanai.
Sarunā tika pieminēta arī portālā ManaBalss.lv iesniegtā iniciatīva Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu. Iniciatīvas autors ir Latvijas pilsonis Kaspars Lūsis, kurš nav mednieks, taču daudz uzturas mežā, tostarp kā zemessargs, un ir satraukts par esošo situāciju. Lindas Dombrovskas ieskatā šāds signāls no sabiedrības puses ir būtisks, jo normatīvās vides sakārtošana ir laikietilpīgs process, bet lāču populācijas pieaugumam Latvijai jāgatavojas savlaicīgi.
Saskaņā ar oficiālajiem monitoringa datiem Latvijā šobrīd uzskaitīti aptuveni 190 lāči. Salīdzinājumam – vēl pirms dažiem gadiem tika runāts par aptuveni 60 lāčiem, turklāt toreiz nereti uzskatīja, ka Latvijā tie lielākoties ir tikai caurstaigātāji. Tagad situācija ir mainījusies – lāči ir apdzīvojuši dažādus Latvijas reģionus, tostarp arī Kurzemi, kur konstatētas lāču migas un lāču mātes ar mazuļiem.
Tas nozīmē, ka lācis Latvijā vairs nav nejaušs viesis. Tas ir kļuvis par daļu no Latvijas faunas, un galvenais jautājums šobrīd ir nevis par to, vai lāči pie mums ir, bet gan – kā sabiedrībai, medniekiem un valstij ar šo realitāti sadzīvot.
Raidījumā tika uzsvērts, ka runa nav par panikas celšanu. Daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā, Slovēnijā un Horvātijā, dzīvo spēcīgas lāču populācijas, taču nopietnu incidentu skaits ir salīdzinoši neliels. Tas saistīts gan ar sabiedrības izglītotību par pareizu uzvedību lāču apdzīvotās teritorijās, gan ar populāciju apsaimniekošanas mehānismiem.
Savukārt valstīs, kur lāču medības ir aizliegtas vai būtiski ierobežotas, piemēram, Rumānijā, Polijā, Slovākijā un citviet, konflikti kļuvuši daudz asāki. Pēdējos mēnešos Eiropā vairākkārt ziņots arī par traģiskiem lāču uzbrukumiem cilvēkiem. Latvijā letālu uzbrukumu līdz šim nav bijis, tomēr 2022. gadā Žīguru pusē lācis uzbruka Latvijas valsts mežu darbiniekam, kurš apsekoja jaunaudzi. Cietušais guva salīdzinoši vieglus miesas bojājumus, taču pats incidents apliecina, ka šādas situācijas ir iespējamas arī pie mums.
Arvien biežāk publiskajā telpā parādās ziņas par lāču klātbūtni pie viensētām, bišu dravās, pagalmos un ceļu tuvumā. Lāči pārvietojas plašās teritorijās, un viens dzīvnieks salīdzinoši īsā laikā var tikt konstatēts desmitiem kilometru attālumā no iepriekšējās novērošanas vietas. Tajā pašā laikā lāču mātes ar mazuļiem parasti uzturas mazākā teritorijā, tāpēc šādās vietās risks negaidīti sastapties ar lači var būt lielāks.
Īpaša uzmanība jāpievērš arī suņiem. Dodoties mežā, suni nevajadzētu laist bez pavadas, ja to nav iespējams pilnībā kontrolēt. Suns var uzskriet lācim, izprovocēt tā reakciju un pēc tam skriet atpakaļ pie saimnieka, faktiski pievedot plēsēju tieši pie cilvēka.
Tāpat mežā ieteicams uzvesties tā, lai lācis cilvēku laikus pamanītu – doties pastaigā divatā, sarunāties, neradīt pēkšņas situācijas un izvairīties no dzīvnieka pārsteigšanas nelielā attālumā. Daudzi bīstami incidenti notiek nevis tāpēc, ka lācis cilvēku apzināti meklē, bet tāpēc, ka tikšanās notiek negaidīti un dzīvnieks jūtas apdraudēts.
Lāču skaits Latvijā pieaug, un dzīvnieki tiek manīti arvien plašākā teritorijā. Tas nozīmē, ka sastapšanās ar lāci vairs nav maz ticams izņēmums. Tāpēc svarīgi jau laikus runāt par drošību, cilvēku uzvedību mežā un to, kā valsts līmenī pārvaldīt pieaugošu lielā plēsēja populāciju. Nevis pēc pirmā smagā incidenta, bet pirms tā.
Ja brauc pa iecirkni ar neiesaiņotu ieroci. Šauj garām! #337 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
