Netālu no Latvijas robežas, 40 kilometru attālumā no Daugavpils, piefiksēts biedējošs incidents. Turmantas pilsētas ielās gaišā dienas laikā skraidīja pieaudzis lācis. Vairākiem iedzīvotājiem izdevās dzīvnieku nofilmēt, un šie video momentā piesaistīja mediju uzmanību.
Šis nav pirmais gadījums, kad kādā Lietuvas apdzīvotā vietā tiek novērots lielais plēsējs. Nedaudz agrāk šogad lācis bija iemaldījies Viļņas rajona mazpilsētā Tārandē. Tur nakts laikā dzīvnieku ievēroja kāds autobraucēju pāris, kas lāci nofilmēja un izsauca arī atbildīgos dienestus. Laimīgā kārtā plēsējs tika pavadīts ārā no apdzīvotās vietas.
Visiem atmiņā vēl ir svaigs pagājušā gada incidents, kurā lācis bija ienācis Lietuvas galvaspilsētā un divas dienas klejojis pa privātmāju rajoniem un industriālo teritoriju. Toreiz atbildīgie dienesti diezgan ilgi nespēja pareizi reaģēt, un bija nepieciešami aicinājumi no mednieku organizācijām, lai bīstamo situāciju noregulētu. Iesaistoties Lietuvas mednieku un makšķernieku biedrībai, savvaļas dzīvnieku glābšanas centram un citu iestāžu pārstāvjiem, lācis tika operatīvi atrasts un saudzīgi pavadīts ārā no pilsētas.
Ir bijuši arī vairāki citi lāču novērojumi mazpilsētās un ciemos, kā arī lauku teritorijās dienas laikā.
Šonedēļ Turmantas pilsētā nofilmētais lācis varētu būt salīdzinoši jauns indivīds, kurš, meklējot sev jaunu dzīves teritoriju, iemaldījies cilvēku apdzīvotā vietā. Speciālisti norāda, ka viens no iespējamiem iemesliem ir lielu meža masīvu trūkums, lai šie lielie plēsēji varētu pārvietoties cilvēkam nepamanīti.
Lāči ir vientuļnieki, kuriem ir nepieciešama ļoti plaša dzīves teritorija. Baltijas valstīs lācenes apdzīvo 100–400 km² lielas teritorijas. Tēviņiem ir vajadzīgs vēl plašāks areāls, kas var sasniegt 500–1500 km² vai vairāk. Pasaules ziemeļu reģionos dzīvojošie brūnie lāči var izveidot personīgo medību un dzīves rajonu, kas sasniedz 2000 km².
Pēdējos gados Lietuvā aizvien biežāk sāk runāt par lāču izplatību, lai gan pirms tam tika uzskatīts, ka kaimiņvalstī ienāk tikai ieceļojošie plēsēji no austrumiem, no Polijas vai no Latvijas. Pagājušajā gadā kādam mežstrādniekam pirmo reizi izdevās nofilmēt pavisam mazu lācēnu, un šī tikšanās notikusi teju Lietuvas centrā. Medību organizācijas un pētnieki uzreiz atzina, ka šis lācēns, visticamāk, ir dzimis Lietuvā, un publiski pauda prieku par to, ka valstī dzīvojošo sugu sarakstam pievienojies arī šis lielais plēsējs, kurš agrāk bija pastāvīgs Lietuvas mežu iedzīvotājs.
Šobrīd tiek uzskatīts, ka Lietuvā ir apmēram 10 lāču, kuri, migrējot pa platībām, tiek piefiksēti pamatā mednieku izvietotajās meža kamerās, un, pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, šī informācija arī nonāk publiskajā telpā. Lāču monitorings Lietuvā nenotiek. Informāciju par lielo plēsēju novērojumiem mednieki ik ziemu iesniedz atbildīgajai institūcijai, veicot pēdu uzskaiti sniegā.
Vienlaikus Lietuvas Mednieku un makšķernieku organizācija ir izveidojusi lāču karti, kurā tiek atainota organizācijai iesūtītā informācija, foto un video saturs. Karte ir pieejama publiski, un ar to var iepazīties ikviens.
Vai lācis ir ienācis no Latvijas, konstatēt nav iespējams. Tikpat labi tas varētu būt viesis no Baltkrievijas, jo, lai arī Lietuvas un Baltkrievijas robeža praktiski pilnībā ir nosegta ar ļoti nopietnu žogu, pāri upēm, ezeriem vai purviem šis žogs netika veidots, un šīs dabas teritorijas joprojām kalpo kā lielo plēsēju, kā arī lielo pārnadžu migrācijas koridori.
Ja jūs esat redzējuši lāci, lūsi vai vilku vai jūsu meža vai mājas novērošanas kamera ir piefiksējusi plēsēju klātbūtni, ziņojiet par to Valsts meža dienesta lietotnē Mednis, kas ir pieejama ikvienam. Var ziņot arī Valsts meža dienestam, sūtot vēstuli uz e-pastu.
Ikviens, kuram rūp viņa suņa, personīgā vai bērnu drošība, ir aicināts pievienoties publiskajai WhatsApp grupai Suņu drošībai. Vilku, lāču un lūšu novērojumi.
Iepriekš jau informējām, ka platformā ManaBalss sākta iniciatīva Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu, kas paredzēta iesniegšanai Latvijas Republikas Saeimā. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Kaspars Lūsis, un tā publicēta 2026. gada 19. maijā.
Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka brūnā lāča populācija Latvijā pēdējos gados būtiski pieaug, un tas arvien biežāk rada konfliktus starp dabas aizsardzību, sabiedrības drošību un saimniecisko darbību. Tāpat pieteikuma tekstā norādīts, ka Latvijā lāči vairs nav tikai reti ienācēji vai migrējoši dzīvnieki — tie šeit veiksmīgi vairojas, un augstākais populācijas blīvums pašlaik fiksēts Ziemeļlatvijā.
Kā viens no argumentiem iniciatīvā minēti arvien biežāki lāču nodarītie postījumi dravām, uzbrukumi mājlopiem un situācijas, kad lāči parādās apdzīvotu vietu tuvumā. Pieteikumā uzsvērts, ka daudzviet cilvēki jau jūtas apdraudēti, dodoties mežā, strādājot savā īpašumā vai veicot ikdienas saimnieciskos darbus.
Ar iniciatīvu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Ja brauc pa iecirkni ar neiesaiņotu ieroci. Šauj garām! #337 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
