Valsts vides dienests (VVD) 5. jūnijā Ludzas novada Isnaudas pagastā konstatējis neattīrītu notekūdeņu un dūņu noplūdi Pildas upē no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām BIO-2800. Piesārņojums atklāts pēc iedzīvotāju sūdzības saņemšanas, un, sadarbojoties ar attīrīšanas iekārtu apsaimniekotāju SIA LNS pakalpojumi, izdevies nekavējoties apturēt turpmāku piesārņojuma nonākšanu upē.
Apsekojot teritoriju pie tilta pār Pildas upi, VVD inspektori uz ūdens virsmas novēroja izteiktus notekūdeņu dūņu noslāņojumus. Izsekojot iespējamo piesārņojuma avotu, tika pārbaudīta Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūdes sistēma. Pārbaudes laikā konstatēts, ka grāvī, kas ieplūst upē, nonāk tumši dūņu nosēdumi. SIA LNS pakalpojumi skaidrojusi, ka piesārņojums radies biodīķa plānoto tīrīšanas darbu laikā. Dīķa nolaišanas procesā dūņu nogulsnes nonākušas kopējā izplūdes sistēmā. Uzņēmums norādījis, ka ūdens plūsmai bija jābūt novirzītai uz rezerves dīķiem, tomēr VVD pārbaudes laikā konstatēts, ka no tīrāmā biodīķa joprojām notiek noplūde. Lai noskaidrotu piesārņojuma apmēru un iespējamo ietekmi uz vidi, notikuma vietā paņemti virszemes ūdens un notekūdeņu paraugi. VVD norāda, ka turpinās pastiprinātu situācijas uzraudzību, vērtējot ietekmi ne tikai uz Pildas upi, bet arī citiem apkārtnes ūdensobjektiem. Ņemot vērā iespējamos riskus ūdens kvalitātei, VVD informējis Ludzas novada pašvaldību un aicinājis tās kompetences ietvaros izvērtēt iespējamo ietekmi arī uz Ludzas ezeru, nepieciešamības gadījumā piesaistot sertificētu laboratoriju.
Kādēļ notekūdeņu noplūdes ir bīstamas?
Neattīrītu notekūdeņu un dūņu nonākšana dabiskās ūdenstilpēs var radīt vairākas negatīvas sekas. Notekūdeņos esošās organiskās vielas un barības elementi veicina ūdens aizaugšanu un var samazināt skābekļa daudzumu ūdenī. Tas savukārt ietekmē zivis, ūdens bezmugurkaulniekus un citus ūdens ekosistēmas iemītniekus. Atsevišķos gadījumos piesārņojums var izraisīt arī zivju bojāeju vai pasliktināt ūdens kvalitāti ilgākā laika periodā. VVD informē, ka pēc laboratorisko analīžu rezultātu saņemšanas tiks izvērtēta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotāja atbildība un pieņemti lēmumi par turpmāko rīcību. Dienests turpina sekot situācijai un sola sabiedrību informēt par izmeklēšanas rezultātiem.
Ko darīt, ja pamani iespējamu ūdens piesārņojumu?
Makšķernieki, laivotāji un citi ūdeņu apmeklētāji nereti ir pirmie, kuri pamana pārmaiņas ūdenstilpē. Par iespējamu piesārņojumu var liecināt neparasti duļķains ūdens, noturīgas putas, dūņu nosēdumi uz ūdens virsmas, izteikta kanalizācijas vai puvuma smaka vai bojāgājušas zivis. Ja rodas aizdomas par piesārņojumu, vēlams pēc iespējas precīzāk fiksēt novēroto – atzīmēt vietu, laiku un, ja iespējams, uzņemt fotogrāfijas vai video. Pēc tam par situāciju jāziņo atbildīgajām iestādēm, piemēram, Valsts vides dienestam. To pavisam ērti var darīt lietotnē Vides SOS. Jo ātrāk informācija nonāk pie speciālistiem, jo lielākas iespējas savlaicīgi apturēt piesārņojuma izplatīšanos un novērtēt tā ietekmi uz vidi. Arī šajā gadījumā tieši iedzīvotāju ziņojums palīdzēja VVD operatīvi konstatēt problēmu un apturēt turpmāku piesārņojuma nonākšanu Pildas upē. Tas apliecina, ka sabiedrības vērīgums var būt būtisks faktors dabas resursu aizsardzībā.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
